Šodien mēs esam līdzīgā situācijā, Universa Dievam neatlaidīgi cīnoties, lai pārvestu mūs mājās no šīs planētas. Lai to paveiktu, Viņam ir jāsalabo mūsu sakropļotās dzīves. Es šoreiz nerunāju par pasaules cilvēku dzīvēm, bet par to dzīvēm, kuri jau atrodas kristiešu draudzēs.
Kristiešiem vajadzētu būt spēkam nest evaņģēliju pasaulē, taču šodien mēs esam zaudējuši savus degvielas elementus un esam bezspēcīgi veikt savu uzdevumu. Līdzīgi Apollo XIII misijai toreiz, mēs esam bojāti. Mūsu dzīvēs kaut kas ir nogājis greizi, un, lai arī niansēs var būt atšķirības, tomēr mēs visi esam avārijas situācijā uz sava kosmiskā kuģa – zemes – ar savu stūrgalvīgo cilvēcisko dabu. Ja paliksim šādā stāvoklī, mēs iesim bojā. Tā kā problēma kosmosa kuģī visai burtiskā nozīmē bija astronautiem aiz muguras, Apollo XIII komanda nevarēja redzēt, kas tieši bija noticis; līdzīgi kā šiem astronautiem, arī mums var nebūt patiess priekšstats par to, kas īsti ir mūsu problēmu cēlonis.
Tomēr pilnīgas informācijas trūkums nekavēja astronautus sadarboties ar lidojuma vadības centru uz zemes, un tieši tāpat mums būtu jāsadarbojas ar Dievu. Lai izglābtu jūs un jūsu komandu no drošas bojāejas, Dievam ir nepieciešama jūsu sadarbība!
Kad Apollo XIII komanda un vadības centrs uz zemes pārbaudīja sensoru sūtītos datus, viņu pirmā doma bija, ka tie nav ticami. Viss izskatījās tik slikti, ka viņi domāja – problēmai jābūt mērinstrumentos, to rādījumi nevar būt pareizi. Tā ir vairumam cilvēku tipiska reakcija. Esmu ceļojis pa visu pasauli un sastapis tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, kuriem dati saka, ka viņi atrodas briesmās, bet viņi to neņem vērā. Kamēr mēs nemainīsim attieksmi un nesāksim domāt ārpus mūsu līdzšinējiem priekšstatiem, mēs nekad nespēsim spert noteiktus soļus, kas ir nepieciešami, lai izglābtu sevi un un mūsu mīļotos no bojāejas.
Visu cieņu NASA inženieriem, kuri lēnām nāca pie secinājuma, ka kuģa vadības modulis mirst, un, kad tas būs nomiris, tas paņems sev līdzi arī tajā esošo trīs vīru trauslās dzīvības.
Jau domas par komandas bojāeju bija briesmīgas, bet šis gadījums mestu drūmu ēnu arī uz kosmisko lidojumu perspektīvu nākotnē. Kuģis nekur neizgaistu, bet riņķotu pastāvīgā orbītā ap zemi, mūžam atgādinot cilvēkiem par viņu neveiksmi. Paturot to prātā, nav jābrīnās, ka zibens ātrumā izplatījās baumas, ka šī varētu kļūt par NASA lielāko katastrofu. Cilvēkus visā pasaulē šausmināja doma, ka astronauti kosmosā mirst bez kādas iespējas glābties.
Kad lidojuma vadības darbinieki novērtēja situācijas nopietnību, viņiem bija jāpieņem ļoti grūti lēmumi. Un kā ir ar jums, mans draugs? Vai arī jums nav jāpieņem smagi lēmumi? Zinu, ka tas ir ļoti grūti, jo arī es esmu gājis cauri šim procesam. Jūs iesit uz priekšu, lai tas maksātu ko maksādams, vai arī turpināsit stūrgalvīgi turēties pie saviem sapņiem un vēlmēm?
Apollo XIII plāns nosēsties uz Mēness bija jāatmet. Šie vīri bija ilgstoši gatavojušies, lai varētu piepildīt savu sapni izkāpt uz Mēness, bet nu viņiem tas bija jāaizmirst un vienkārši jāmēģina dzīviem atgriezties mājās. Viņi zināja, ka tā ir jārīkojas, tomēr tas nemazināja viņu vilšanos. Tāpat ir ar mums – apziņa, ka darām to, kas ir vislabākais, ne vienmēr atbrīvo mūs no katras vilšanās sajūtas.
Kad pieņēmām lēmumu pārcelties no lielpilsētas dzīves ietekmes tālu prom no radiniekiem un draugiem, mums ar sievu bija jāatstāj viss, pēc kā mēs līdz šim bijām tiekušies. Mēs bijām profesionāļi ar lieliem ienākumiem un labu reputāciju. Tomēr mēs nolēmām no tā visa atteikties, lai savā dzīvē varētu praktiski baudīt pestīšanas ieguvumu. Mēs atteicāmies no cerības uz profesionāliem panākumiem. Mēs atteicāmies no saviem sapņiem par materiālu labklājību. Mēs atteicāmies no cerības jebkad iegūt pasaules atzinību. Līdzīgi Apollo XIII komandai, mēs pieņēmām lēmumu darīt to, kas bija jādara! Varbūt arī jūs, līdzīgi man, sapratīsit, ka jums ir jāatstāj sava karjera, savas bagātības, pašreizējā nodarbošanās un pašreizējā dzīvesvieta. Varbūt jums būs jāatsakās pat no savām mīļlietiņām.
Iespējams, jūs sapratīsit, ka jūsu dzīvē ir nepieciešams relatīvi mazāk pārmaiņu, nekā mums, vai varbūt tieši pretēji – vairāk. Atcerieties, mums nav jāseko citiem cilvēkiem; tas ir Dievs, kurš jūs vada, nevis es. Lai jūs iegūtu reālu, ilgstošu un praktisku savienību ar Dievu, jums var nākties atteikties no visa, kas jums ir.
