Mīļais brāli E! Es tikko lasīju “Review and Herald” un redzēju Tavu rakstu par mūsu jaunatnei derīgām grāmatām. Es jutos ļoti pārsteigta, ka Tu ieteic grāmatas “Krustēva Toma būda”, “Robinsons Kruzo” un citas līdzīgas. Tev draud briesmas kļūt bezrūpīgam savos rakstos. Būtu labi pārdomāt un visu rūpīgi izpētīt, pirms iespiežot kaut ko padarām nemirstīgu. Es tiešām esmu satraukta, redzot, ka Tavs garīgais skats, izvēloties un iesakot lasāmvielu mūsu jaunatnei, vairs nav skaidrs. Es zinu, ka tādu valdzinošu grāmatu kā “Krustēva Toma būda” ieteikšana mūsu laikrakstos ierosinās daudzus attaisnot citu grāmatu lasīšanu, kas ir tikai pilnīgs izdomājums… Šis ieteikums apgrūtinās darbu tiem, kas cenšas pārliecināt jaunatni atteikties no izdomātas lasāmvielas lasīšanas. Es atkārtoti esmu redzējusi, kāds ļaunums seko tādu grāmatu lasīšanai, kādas Tu iesaki, un man ir sagatavots raksts, lai brīdinātu jaunatni tieši šajā jautājumā.
Pārdomā, mans brāli, vai Tu nevadi citus prom no Svēto Rakstu pētīšanas. Man ir atklāts, ka mūsu brāļi, pērkot un pārdodot stāstu grāmatas, kādas parasti izplatītas svētdienas skolās, izliek slazdu mūsu ļaudīm, it īpaši mūsu bērniem. Viņi tiek ierosināti izdot naudu par tādu lasāmvielu, kas satrauc iztēli un dara tos nederīgus praktiskās dzīves tiešajiem pienākumiem. Tu vari būt pārliecināts, (517) ka šis Tavs ieteikums tiks īstenots. Jaunatnei nav vajadzīga tāda atļauja vai brīvība, jo visa viņu gaume un tieksmes vēršas šajā virzienā. Bet es ceru, ka tādi ieteikumi vairs neparādīsies. Tu esi aizgājis prom no Jēzus un no Viņa mācībām, bet pats to nesaproti.
Sātana darbs ir piedāvāt mūsu jaunatnei stāstus saturošus laikrakstus un stāstu grāmatas, kas kairina jutekļus un tā atņem patiku uz Dieva Vārdu. Mans mīļais brāli, neiespied “Review and Herald” slejās visu, kas Tev ienāk prātā, bet raksti uzmanīgi. Ja Kristus Gars Tevi mudina rakstīt, tad lieto savu spalvu, izjuzdams nastu par dvēselēm, raudādams starp priekškaru un altāri un saukdams: “Ak, Kungs, žēlo savus ļaudis un nenodod savu mantību par nievāšanu.” Bet, ja tas, kas Tevi ierosina rakstīt, ir tikai Tavas jūtas un darbīgais prāts, tad savaldi to, līdz Kunga Gars Tevi spiež un ierosina. Nedomā, ka Tavs ietais ceļš un tas, ko Tu dari jau tāpēc vien ir pareizs, ka Tu tā dari, un ka to Tev vajadzētu ieteikt kā likumu vai priekšzīmi. Atļauties brīvi izteikt domas par lietām, kas skar mūsu jaunatnes labklājību, iesakot grāmatas, kas neveicina garīgumu vai dievbijību, nav tas labākais. Ja Tu iedomājies, ka tāda lasāmviela attīstīs stingrus, tīrus principus, tad Tu maldies. Kaut Dievs Tev palīdzētu rīkoties piesardzīgi un pazemīgi un neievietot laikrakstos maldinošus ziņojumus; jo lasītāji domās, ka mūsu ļaudis tos atzīst par pareiziem. Tu citiem uztici pienākumu strādāt pretī šo domu iespaidam.
Mans brāli, tava drošība ir pazemīgā staigāšanā ar Dievu. Es drebu, redzot tavus daudzos rakstus, kuros Tu dod padomus un noteikumus citiem sludinātājiem. Diezin vai tas ir pareizi, ka Tev šajā virzienā ir tik daudz sakāms. Ja Tu kļūsi pašapmierināts un pašpaļāvīgs, tad Kungs noteikti pieļaus, ka Tu izdari kādu kļūdu. Tev modri jāsargā sava dvēsele (518) un ik dienas jāmeklē dzīvi piedzīvojumi Dieva lietās. Tev sevi vajadzētu turēt ārpus redzesloka, un lai visur atklājas Jēzus. Kristus ir Tavs stiprums, Tavs patvērums; Tu esi vājš, kļūdains cilvēks, un Tev jābūt ļoti piesardzīgam, lai nepakluptu. Es Tevi lūdzu būt modram, lai Tu ar vārdiem un darbiem nesabojātu Dieva svēto darbu.
Es esmu jutusies pateicīga par Tevi, ka Tu vari veikt savu daļu šajā lielajā darbā. Jēzus Tevi mīl, un, ja Tu uzturēsi dzīvu savienību ar Dievu, Tavas pūles atalgos. Bet Tev jādzīvo modra lūgšanu dzīve. Nekļūsti bezrūpīgs! Nešķiries no Jēzus, bet ņem Viņu līdzi visās savās ikdienas gaitās! Lai Tavu darbu savā un citu labā nenosaka nevērīgi dotas atļaujas un padomi; bet ņem vērā, ka tad, ja Kristus nav uzņemts sirdī, ja Tavs vienīgais mērķis nav pagodināt Dievu, Tavā sirdī ienāks lepnums, valdīs sevis vērtēšana, un, pirms Tu pats to apzināsies, Tu jau būsi izturējies bezrūpīgi. “Staigājiet taisnas tekas ar savām kājām, lai tizlais nekluptu.”
Daudzus mūsu jauniešus Dievs apveltījis ar izcilām spējām. Viņš tiem devis vislabākās dāvanas; bet to spēki ir novājināti, viņu prāts ir samulsis un noguris, jo gadiem ilgi viņi nav pieauguši žēlastībā un mūsu ticības pamatu atzīšanā, tāpēc ka ir apmierinājuši kāri lasīt izdomātus stāstus. Savaldīt kāri pēc tādas seklas lasāmvielas viņiem ir tikpat grūti kā dzērājam valdīt pār tieksmi lietot reibinošus dzērienus. Šie cilvēki šodien varētu būt saistīti ar mūsu izdevniecībām un sekmīgi strādāt grāmatvedībā, manuskriptu sagatavošanā iespiešanai vai korektūras darbā; bet viņu spējas ir sabojātas, līdz tie ir kļuvuši garīgi slimi un tāpēc tagad ir nederīgi jebkurai atbildīgai vietai. Iztēle ir slima. Viņi dzīvo neīstu dzīvi. Viņi ir nederīgi dzīves praktiskajiem pienākumiem; un visskumjākais un drosmi atņemošākais ir tas, ka tie zaudējuši (519) patiku uz nopietnu lasāmvielu. Viņus savaldzinājusi un apbūrusi tieši tāda gara barība kā ļoti satraucošie stāstījumi, kādus satur “Krustēva Toma būda”. Šī grāmata savā laikā darīja labu tiem, kurus vajadzēja atmodināt no nepareizajiem uzskatiem par verdzību; bet mēs stāvam tieši uz mūžīgās pasaules robežām, un, lai sagatavotos mūžīgai dzīvei, tādi stāsti nav vajadzīgi.
Jebkurš no mums drošs var justies tikai tad, ja ir pilnīgi atgriezies un labi pārzina patiesību, kā tā atklāta Dieva Vārdā, lai mēs spētu lēnprātībā un bijībā atbildēt katram cilvēkam, kas jautā par mūsos esošās cerības pamatiem.
Sludinātājiem un visiem strādniekiem mūsu rindās šajā laikā vajadzētu sevišķi pūlēties jaunatnes uzmanību no visiem satraucošajiem stāstiem pievērst drošajam pravietojumu vārdam. Ikviena cilvēka uzmanībai, kas cīnās par mūžīgu dzīvi, vajadzētu koncentrēties uz Bībeli.
Pārdomājot visu, ko esmu rakstījusi par satraucošu stāstu lasīšanu, man šķiet apbrīnojami savādi redzēt Tavas spalvas rakstītu ieteikumu lasīt “Robinsonu Kruzo”, “Krustēva Toma būdu” un “Ēzopa fabulas”. Mans brāli, sastādot šo rakstu, Tu esi kļūdījies. Ja šīs grāmatas ir starp tām, kuras Tu pārdod, tad es Tevi lūdzu nekad vairs tās nepiedāvāt mūsu jaunatnei. Tavs pienākums ir jauniešu uzmanību pievērst Bībelei; nekļūsti viņu kārdinātājs, piedāvājot tiem saistošas stāstu grāmatas, kas viņu prātus novirzīs no Rakstu studijām. Mums jādzer dzīvības ūdens, jo citādi mēs pastāvīgi gribēsim sev izcirst cauras akas, kas ūdeni nesatur.
Sātanam ir tūkstošiem ceļu un plānu, kā iezagties jauniešu domās un padarīt tās svārstīgas; un, ja dvēsele nav stingri un pilnīgi pieķērusies Dievam un apzinīgi nesargā prātu, lai tas nodarbotos (520) ar Rakstu pētīšanu un nopamatotos mūsu ticībā, tad viņi noteikti tiks ievilināti lamatās. Ne acumirkli mēs nevaram atļauties palikt bezrūpīgi. Mēs nedrīkstam vadīties no impulsiem. Mums jāizliek sardze ap mūsu un mūsu bērnu domām, lai sātana kārdināšanas viņus nesavaldzinātu.
Mēs dzīvojam lielajā Salīdzināšanas dienā, un mums pastāvīgi vajadzētu pētīt Kristus svēto darbu Dieva ļaužu labā, kas patlaban norisinās Debesu svētnīcā. Mums saviem bērniem vajadzētu mācīt, ko nozīmēja simboliskā Salīdzināšanas diena un ka tas bija sevišķs laiks, kad ļaudis dziļi pazemojās, atzina un izsūdzēja grēkus Dieva priekšā. Īstajai Salīdzināšanas dienai jābūt tādam pašam raksturam. Katrs, kas patiesību māca saskaņā ar priekšrakstu un piemēru, dos bazūnei skaidru skaņu. Tev vajag kopt garīgumu, jo dabīgi Tu neesi noskaņots domāt par Debesīm. Mums veicams liels darbs, vadot ļaudis prom no pasaules paradumiem un ieražām arvien augstāk un augstāk uz garīgumu, dievbijību un nopietnu darbu Dieva labā. Tavs pienākums ir sludināt trešā eņģeļa vēsti, dot pasaulei pēdējo brīdinājumu. Kaut Dievs Tevi svētītu ar garīgu redzi. Es to rakstu mīlestībā, apzinoties Tev draudošās briesmas. Lūdzu pārdomā šos jautājumus rūpīgi un ar lūgšanu.
