Mīļais brāli F! Tagad ir laiks, kad mums rūpīgi jāpārbauda sava sirds, lai redzētu, vai stāvam ticībā un Dieva mīlestībā. Ja mūsu vidū, kas esam saņēmuši tik lielu gaismu un tik daudz priekšrocību, nenotiks atmoda, tad mēs pagrimsim līdz bojāejai un mūsu liktenis būs ļaunāks nekā Horacinai un Betsaidai; “jo,” kā sacīja Kristus par šīm pilsētām, “kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos”.
Ir pats pēdējais laiks, lai Tu dziļā nopietnībā interesētos par savu un par savu bērnu dvēselēm. To prasa Tavs aicinājums Kristū. Mani nomāc bēdas, sirds man sāp un skumst, domājot par Tavu stāvokli; jo es zinu, ka tad, ja Tu netiksi pārveidots, Tavs enkurs nemitīgi slīdēs un Tevi nenoturēs. Ak, “meklē Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauc Viņu, kamēr Viņš tuvu”. Es Tevi lūdzu pazemot savu sirdi Dieva priekšā un nekad, nekad nepārtraukt pūlēties, līdz Tu esi kļuvis pilnīgi cits vīrs. Es esmu dziļi ieinteresēta Tavā garīgajā stāvoklī un vēlos Tevi redzēt nopietni cīnāmies (530) par sevis izglābšanu un par savu mīļo bērnu glābšanu, kuru audzināšana, kā es zinu, ļoti lielā mērā līdzinās Ēļa nostājai pret saviem bērniem. Lai viss Tavs iespaids ir Kunga pusē. Lai Tavi bērni redz, ka Tevi nevada impulsi, bet ka Tu esi vīrs ar nesvārstīgiem pamatlikumiem. Viņi atdarinās paraugu, kādu Tu tiem sniegsi. Kamēr es Tevī nesaskatīšu pārmaiņu uz labo pusi, es turpināšu Tevi lūgt un brīdināt.
Mēs tuvojamies laika noslēgumam. Mums patiesība jāmāca ne tikai no paaugstinājuma, bet tā arī jāīsteno dzīvē, nokāpjot no paaugstinājuma. Rūpīgi pārbaudi, kāds pamats ir Tavai izglābšanās cerībai. Kamēr Tu stāvi patiesības vēstneša postenī, kamēr Tu kalpo par sargu Ciānas mūriem, Tu nevari savas intereses saistīt ar kalnrūpniecību vai nekustamo īpašumu un tajā pašā laikā sekmīgi pildīt Tavām rokām uzticēto svēto darbu. Ja cilvēku dvēselēm draud briesmas, ja darbs ietver mūžīgas lietas, tad nav droši sadalīt intereses. Sevišķi tas attiecas uz Tavu gadījumu. Iesaistoties šajos darbos, Tu nerūpējies par sirsnīgas dievbijības izkopšanu. Tevi pārvaldījusi drudžaina kāre iegūt naudu. Tu daudziem esi stāstījis par finansiālām priekšrocībām, kādas iegūstamas, līdzekļus ieguldot zemes īpašumos. Atkal un atkal Tu esi attēlojis šo pasākumu priekšrocības; un tas viss noticis, kad Tu jau biji iesvētīts Kristus kalps, kas svinīgi solījis savu dvēseli, miesu un garu nodot dvēseļu glābšanas darbam. Tajā pašā laikā Tu no mantu nama saņēmi naudu sevis un savas ģimenes uzturēšanai. Sarunājoties ar mūsu ļaudīm, Tavs nodoms bija novērst viņu uzmanību un naudu no mūsu iestādēm un darba, kas veicina Pestītāja valsts uzcelšanu virs zemes. Tu tiecies radīt viņos vēlēšanos ieguldīt savus līdzekļus pasākumos, kuros, kā Tu tiem apgalvoji, nauda īsā laikā divkāršosies, cenšoties tos iepriecināt ar izredzēm, ka, tā rīkojoties, viņi Dieva lietai varēs vairāk palīdzēt. Var būt, ka Tavs padoms atraut līdzekļus no Dieva lietas nav dots apzināti; bet dažiem nebija citas (531) naudas, izņemot to, kas ieguldīta atbilstoši Taviem priekšlikumiem.
Mēs zināmā nozīmē esam mūsu brāļu sargi. Mēs esam personiski saistīti ar dvēselēm, kas Jēzus Kristus nopelnā var censties iegūt slavu, godu un nemirstību. Viņu skaidrību, sirsnību, dedzību, mērķtiecību un dievbijību ietekmē mūsu vārdi, darbi, izturēšanās, lūgšanas un mūsu pienākumu uzticīga izpildīšana. Kristus sacīja saviem mācekļiem: “Jūs esat pasaules gaisma.” Jēzus Kristus kalpiem jāmāca draudze, kā arī atsevišķi cilvēki, ka ticības apliecība, pat no Septītās dienas adventistiem, ja to neizraisa sirdī izjusta dievbijība, nav spējīga darīt kaut ko labu. Reliģijas gaismai jāatspīd no draudzes un sevišķi no sludinātājiem skaidros, neaptumšotos staros. Tai nav jāuzliesmo vienīgi sevišķos gadījumos, lai pēc tam kļūtu nespodra un tik tikko mirgotu, it kā gatavodamās izdzist. Jēzus Kristus godība vienmēr mirdzēs patiesu ticīgo raksturā; un tie rotās mūsu Pestītāja mācību. Tā atklāsies Evaņģēlija godība un spēks. Katram draudzes loceklim jāatrodas dzīvā savienībā ar visas gaismas Avotu un jābūt garīgam strādniekam, kas dara savu daļu, atstarojot pasaulei gaismu ar labiem darbiem.
Sevišķi sludinātājam jāsargās no jebkurām pasaulīgām saitēm un jāsavienojas ar visa spēka Avotu, lai varētu pareizi parādīt, ko nozīmē būt kristietim. Viņam vajadzētu atraisīties no visa, kas kaut kādā veidā var prātu novērst no Dieva un šajā laikā veicamā darba. Kristus sagaida, lai Viņa kalps līdzinātos savam Kungam prātā, domās, vārdos un rīcībā. Viņš sagaida, lai katrs vīrs, kas atver Rakstus citiem, strādātu rūpīgi un gudri, neizlietojot savus spēkus neprātīgi, pats sev kaitējot vai sevi pārslogojot, bet izturētos tā, ka būtu spējīgs darīt labu darbu Kungam. Katra dvēsele ir aicināta čakli (532) strādāt kādā no darba dažādajām nozarēm, un Gans tās vadīs un sargās.
Sludinātāja mēle nav nodarbināma, stāstot cilvēkiem, kā vislabāk savus līdzekļus aprakt zemē; viņam ļaudīm vajadzētu paskaidrot, kā naudu droši noguldīt Debesu bankā. Mana lūgšana ir, lai Kungs Tev dotu garīgu izpratni; jo tad, ja Tavs garīgais stāvoklis nekļūs pilnīgi savādāks, Tu aiziesi bojā. Tev vajadzīgs Dieva atjaunojošais spēks; un, ja nemainīsies, tad Tu nenovēršami atstāsi patiesību. Bet, kaut arī Tu iemantotu visu pasauli, tas būtu tikai nožēlojams ieguvums pret Tavas dvēseles zaudējumu. Lai Kungs Tev, mans brāli, palīdz ātri izprast savu stāvokli un rīkoties kā vīram, kam ir līdzsvarots prāts. Kaut Tu ķertos pie sava darba ar svētotu sirdi un lūpām un staigātu pazemīgi kopā ar savu Dievu!
