Gudrība, ar kādu pasaules cilvēki kārto savus veikalus un veic savus darba pienākumus, nav gudrība, kādu jāmeklē un pēc kādas jāvadās cilvēkiem, kas saistīti ar mūsu iestādēm. Savtīgā gudrība nav dzimusi Debesīs, (562) tā ir no šīs zemes. Šajā pasaulē vadošais princips ir: “Mērķis attaisno līdzekļus.” Un to var ieraudzīt katrā ienesīgā darba nozarē. Tam ir valdošs iespaids katrā sabiedrības šķirā, lielajās tautu apspriedēs un visur, kur noteicējs nav Kristus Gars. Katram, kas saistīts ar izdevniecības kantori, un tiem, kas kalpo mūsu koledžā un sanatorijā, savā darbā jāattīsta apdomība un uzmanība, smalkjūtība un meistarība. Bet nav jānoliek pie malas taisnības likumi un jāatļauj valdīt principam, ka katram jācīnās par panākumiem savā īpašajā darba nozarē, neņemot vērā citas sfēras. Rūpīgi vajadzētu sargāt visu intereses, raugoties, lai netiktu pārkāptas neviena tiesības. Pasaulē tirdzniecības dievs pārāk bieži ir krāpšanas dievs; bet tā nedrīkst rīkoties tie, kam ir saskare ar Kunga darbu. Pasaules standarts nedrīkst būt noteicošais tiem, kas ir saistīti ar svētām lietām.
Kad man rādīja tiesas skatus, grāmatas, kurās uzrakstīti cilvēku darbi, tad atklājās, ka daži, kas strādā mūsu iestādēs un izliekas dievbijīgi, ir vadījušies no pasaules cilvēku standarta un nav stingri saskaņojušies ar Dieva lielo taisnības mērauklu. Cilvēku savstarpējās attiecības, sevišķi to, kas saistīti ar Dieva darbu, man parādīja visā pilnībā. Es redzēju, ka brāļi, kas pārstāv svarīgas iestādes, kas var būt dažādas savā raksturā, bet ir viena un tā paša darba nozares, nedrīkst būt viens pret otru skopi un viltīgi. Tiem vienmēr jāparāda cēls, augstsirdīgs, Kristum līdzīgs gars. Mantrausības garam nav jābūt viņu darījumos. Dieva lietu nevar sekmēt neviens viņu solis, kas ir pretējs Kristus garam un raksturam. Viena cilvēka savtīga rīcība izraisīs tādu pašu noskaņojumu citos; arī devība un patiesa pieklājība nepaliks neauglīgas, bet pamodinās citos to pašu garu un būs patīkama mūsu Debesu Tēvam. (563)
Pasaulīgu gudrību nedrīkst pielīdzināt veselīgai apdomībai, lai gan pārāk bieži to maldīgi tā saprot. Šī gudrība ir savtīga, lai kur to pielieto. Apdomība un veselīgs spriedums nekad nav šauri savā darbībā. Cilvēkam, kuru vada apdomība un veselīgs spriedums, ir plaši uzskati, un viņš neaprobežojas ar vienu mērķi. Tāds prāts lietas apskata no visiem redzesviedokļiem. Bet pasaulīgā gudrība ir tuvredzīga. Tā spēj saskatīt vistuvāk esošo lietu, bet tālākās neredz. Tā vienmēr modri vēro izdevības iegūt sev labumu. Tie, kas vadās no pasaulīgas gudrības, ceļ savu darbu, izārdot pamatu citu cilvēku veidotajam darbam. Katra celtne, lai tā pastāvētu, jāceļ uz taisnīga pamata.
