Mīļais brāli M! Pagājušajā naktī es redzēju iespaidīgu sapni. Man šķita, ka Tu atradies uz stipra kuģa, kas izgāja ļoti vētrainos ūdeņos. Reizēm viļņi sitās pāri bortam, un Tevi apšļāca ūdens. Tu sacīji: “Man jātiek prom — šis kuģis grimst.” “Nē,” sacīja viens, kurš likās esam kapteinis, “šis kuģis dodas uz ostu. Tas nekad nenogrims.” Bet Tu atbildēji: “Mani noskalos pār bortu. Tā kā neesmu ne kapteinis, ne kapteiņa palīgs, kas tad par mani rūpēsies? Es izmēģināšu (572) savu laimi uz kuģa, kas redzams tur viņā pusē.” Kapteinis sacīja: “Es neļaušu tev aiziet, jo zinu, ka tas kuģis uzskries uz klintīm, nesasniedzis ostu.” Tad tu izslējies taisni un ļoti pārliecināti teici: “Šis kuģis kļūs par vraku; es to redzu tik skaidri, cik vien iespējams ko saskatīt.” Kapteinis Tevi uzlūkoja ar caururbjošu skatu un stingri sacīja: “Es neļaušu tev zaudēt savu dzīvību, kāpjot tajā laivā. Tās skeleta baļķi ir tārpu sagrauzti, un tā tevi pievils. Ja tev būtu vairāk zināšanu, tad tu spētu atšķirt viltoto no īstā, svētu — no tā, kas paredzēts pilnīgai iznīcībai.”
Es atmodos, bet šis sapnis ierosināja mani Tev rakstīt. Es dziļi pārdomāju dažas no šīm lietām, kad pienāca vēstule, kas ziņoja, ka Tu esi pakļauts “lielai kārdināšanai un pārbaudījumam”. Ko tas nozīmē, brāli M? Vai sātans Tevi atkal kārdina? Vai Dievs atļaus, ka Tu nonāc tajā pašā vietā, kur Tu jau iepriekš cieti neveiksmi? Vai Tu tagad ļausi neticībai pārvaldīt savu dvēseli? Vai Tu, tāpat kā Israēla bērni, vienmēr no jauna kritīsi? Lai Dievs Tev palīdz pretoties velnam un no katra Tava ticības pārbaudījuma iznākt stiprākam!
Esi uzmanīgs visā savā rīcībā! Lai Tavas kājas staigā taisnus ceļus! Aizslēdz durvis neticībai un dari Dievu par savu stiprumu! Ja apmulsti, tad apstājies, neej nevienu soli tumsā! Es esmu dziļi norūpējusies par Tavu dvēseli. Tas var būt pēdējais pārbaudījums, ko Dievs Tev pieļaus. Neej nevienu soli pa lejup vedošo ceļu pretī pazušanai! Gaidi, un Dievs Tev palīdzēs! Esi pacietīgs, un parādīsies skaidra gaisma! Ja Tu pakļausies iespaidiem, tad pazaudēsi savu dvēseli; bet Dieva acīs dvēsele ir ļoti vērtīga.
Es pašlaik rakstu Lielās cīņas pirmo sējumu; apskatot šos svarīgos jautājumus — radīšanu un notikumus no sātana krišanas līdz Ādama krišanai, rodas ļoti svinīga izjūta. Kad rakstu, šķiet, ka Kungs ir man ļoti tuvu, un pārdomas par šo cīņu no iesākuma līdz pašreizējam laikam mani dziļi aiz-kustina. (573) Man ir skaidri atklāta tumsas spēku darbība. Mūs sagaida visgrūtākie laiki, un sātans, tērpies kā eņģelis, nāks ar savām kārdināšanām pie dvēselēm, kā viņš tuksnesī tuvojās Kristum. Viņš citēs Rakstus, un, ja mūsu dzīvība nav apslēpta ar Kristu Dievā, tad viņš noteikti mūsu dvēseles saistīs neticībā.
Laika ir ļoti maz, un viss, kas jādara, ir jādara ātri. Eņģeļi tur četrus vējus, un sātans savā labā izmantos katru, kas nav pilnīgi nopamatojies patiesībā. Pārbaudīta tiks ikviena dvēsele. Katrs trūkums raksturā, ja to ar Dieva Gara palīdzību neuzvarēs, noteikti vedīs pretī iznīcībai. Es kā nekad iepriekš izjūtu, cik nepieciešams mūsu ļaudīm patiesības gara iedvesmojošais spēks, jo sātana viltības savaldzinās katru dvēseli, kas Dievu nav darījusi par savu stiprumu. Kungam ir daudz darba; un, ja mēs darām to, ko Viņš ir norādījis, tad Viņš strādās ar mūsu pūlēm.
