Tiem, kurus Dievs aicinājis strādāt ar Vārdu un mācību, vienmēr vajadzētu būt skolniekiem. Viņiem nemitīgi jācenšas kļūt pilnīgākiem, lai varētu būt par priekšzīmi Dieva ganāmpulkam un darīt labu visiem, ar kuriem nāk saskarē. Kas neizjūt uz priekšu iešanas un papildināšanās svarīgumu, tie nepieaugs Kristus žēlastībā un atzīšanā.
Visas Debesis ir ieinteresētas darbā, kas turpinās šajā pasaulē, lai vīrus un sievas sagatavotu nākamajai, nemirstīgajai dzīvei. Dievs ir paredzējis, lai cilvēciskie darbarīki saņemtu augsto godu būt par Jēzus Kristus līdzstrādniekiem dvēseļu glābšanā. Dieva Vārds skaidri (574) atklāj, ka ierocim, kas tiek lietots šajā lielajā darbā, ir tiesības zināt, ka pie viņa labās rokas ir kāds, kas gatavs palīdzēt visās patiesajās pūlēs sasniegt visaugstāko morālo un garīgo pilnību Meistara darbā. To piedzīvos visi, kas sajutīs palīdzības vajadzību. Viņiem Dieva darbu vajadzētu uzlūkot kā svētu un katru dienu pienest Kungam prieka un pateicības upurus par žēlastības spēku, kas tos dara spējīgus pieaugt dievišķā dzīvē. Strādniekam vienmēr jābūt pazemīgās domās par sevi, ņemot vērā daudzās neuzcītības un darba nenovērtēšanas dēļ pazaudētās izdevības. Tomēr nevajadzētu zaudēt drosmi, bet gan pastāvīgi no jauna censties atgūt laiku.
Vīriem, kurus Kungs izredzējis par saviem kalpiem, vajadzētu sagatavoties darbam, rūpīgi pārbaudot sirdi un cieši savienojoties ar Pestītāju. Ja tiem nav panākumu dvēseļu mantošanā Kristum, tad iemesls ir viņu dvēseles nepareizās attiecības ar Dievu. Kopumā lielam skaitam Vārda sludinātāju ir pārāk daudz labprātīgas nezināšanas. Viņi nav šim darbam sagatavojušies, rūpīgi pētot Rakstus. Viņi neizjūt šim laikam dotās patiesības svarīgumu, un tāpēc patiesība tiem nav dzīva īstenība. Ja viņi pazemotu savas dvēseles Dieva priekšā, ja staigātu saskaņā ar Rakstiem visā gara pazemībā, tad tiem būtu daudz skaidrāks priekšstats par Paraugu, kas jāatdarina; bet viņi netur savas acis pastāvīgi vērstas uz savas ticības Iesācēju un Pabeidzēju.
Neviens nav spiests padoties sātana kārdināšanām un tādā veidā ievainot savu sirdsapziņu un apbēdināt Svēto Garu. Dieva Vārdā ir sniegts viss nepieciešamais, lai ikviens, kas cenšas uzvarēt, varētu saņemt dievišķu palīdzību. Ja tie uzlūkos Jēzu, tad tiks pārvērsti Viņa līdzībā. Visiem, kuros caur ticību pastāvīgi dzīvos Kristus, (575) būs spēks gūt panākumus savā darbā. Viņi kļūs arvien spējīgāki un sekmīgāki, un Dieva svētība, atklājoties viņu panākumos, liecinās, ka tie tiešām ir Kristus līdzstrādnieki. Bet, lai arī cik tālu kāds ietu uz priekšu savā garīgajā dzīvē, viņš tomēr nekad nesasniegs tādu stāvokli, ka tam vairs nevajadzēs rūpīgi pētīt Rakstus; jo tur ir mūsu ticības pierādījumi. Visus mācības punktus, pat ja tie ir pieņemti kā patiesība, vajadzētu pārbaudīt ar bauslību un liecību; ja tie šo pārbaudi neiztur, tad “tajos nav gaismas” (angļu tulk.).
Rūpīgi vajadzētu izpētīt lielo atpestīšanas plānu, kā tas ir atklāts šo pēdējo dienu noslēdzošajā darbā. Ar Debesu svētnīcu saistītajiem skatiem vajadzētu atstāt tādu iespaidu visu prātā un sirdī, lai tie spētu ietekmēt citus. Visiem vajag dziļāk izprast salīdzināšanas darbu, kas norisinās Debesu svētnīcā. Kad šī svarīgā patiesība ir ieraudzīta un saprasta, tad tie, kas to uzņems, strādās saskaņā ar Kristu, sagatavojot ļaudis uz lielo Dieva dienu, un viņu pūles būs sekmīgas. Pētot, pārdomājot un lūdzot Dieva ļaudis tiks pacelti pāri parastajām, laicīgajām domām un jūtām un vadīti saskaņā ar Kristu un Viņa lielo darbu Debesu svētnīcā, šķīstot to no ļaužu grēkiem. Viņu ticība ieies ar Kristu svētnīcā, un lūdzēji virs zemes rūpīgi pārbaudīs savu dzīvi un savu raksturu salīdzinās ar lielo taisnības mērauklu. Tie ieraudzīs trūkumus un atzīs, cik ļoti nepieciešama Svētā Gara palīdzība, lai būtu derīgi lielajam un svētajam darbam, kas šajā laikā dots Dieva vēstnešiem.
Kristus sacīja: “Ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. Kas (576) bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es viņu uzcelšu pastarā dienā. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā. Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī.” Cik daudzi no tiem, kas darbojas ar Vārdu un mācību, ēd Kristus miesu un dzer Viņa asinis? Cik daudzi var saprast šo noslēpumu? Pestītājs pats to paskaidro: “Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir Gars un dzīvība.” Dieva Vārdam jābūt saaustam ar ticīgo cilvēku darbīgo raksturu. Vienīgā dzīvā ticība ir tā ticība, kas uzņem patiesību un savienojas ar to, līdz tā kļūst par būtnes sastāvdaļu un par dzīves un rīcības noteicošo spēku. Jēzus ir nosaukts par Dieva Vārdu. Viņš atzina Tēva bauslību, savā dzīvē īstenoja tās pamatlikumus, parādīja tās garu un atklāja tās labvēlīgo iespaidu uz sirdi. Jānis saka: “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpie-dzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” Kristus sekotājiem jābūt Viņa piedzīvojumu līdzdalībniekiem. Tiem jāsavienojas ar Dieva Vārdu. Tiem Kristus spēkā jātop pārvērstiem Viņa līdzībā un jāatstaro dievišķās īpašības. Tiem jāēd Dieva Dēla miesa un jādzer Viņa asinis, citādi tajos nav dzīvības. Kristus Garam un darbam jākļūst par Viņa mācekļu garu un darbu.
Nepietiek ar patiesības sludināšanu, tā jāīsteno dzīvē. Lai varētu strādāt Dieva darbu, Kristum jāmājo mūsos un mums Viņā. Katram vajadzīgi personīgi piedzīvojumi, un ikvienam personīgi jāpūlas aizsniegt dvēseles. Dievs prasa, lai katrs darbā ieguldītu visus savus spēkus un, nepārtraukti pūloties, sevi darītu spējīgu strādāt Dievam pieņemamā veidā. Viņš sagaida, lai ikviens savā sirdī uzņemtu Kristus žēlastību, lai tas varētu būt pasaulei par spoži spīdošu gaismu. Ja Dieva (577) darbinieki pilnībā attīsta visus savus spēkus, tad viņiem iespējams strādāt saprātīgi, visā gudrībā, un Dievs noteikti tos atbalstīs viņu pūlēs pacelt, izdaiļot un glābt citus cilvēkus. Visiem strādniekiem jāparāda smalkjūtība un jāpakļauj savas spējas Dieva Gara pārvaldošajam iespaidam. Par savu neatliekamo pienākumu tiem jādara Viņa Vārda mācīšanās un Dieva balss uzklausīšana, kas no dzīvā orākula uz tiem runā rājienos, pamācībās un paskubinājumos, un tad Viņa Gars tos stiprinās, lai kā Dieva darbinieki tie ietu uz priekšu reliģiskos piedzīvojumos. Tā viņi soli pa solim tiks vadīti uz augstākām virsotnēm, un viņu prieks būs pilnīgs.
Aizņemti darbā, ko Dievs viņiem uzticējis, tie neatradīs laiku, lai pagodinātu sevi, un arī nevēlēsies to darīt; viņiem nebūs laika kurnēt vai sūdzēties, jo viņu mīlestība pieder Debesu, nevis zemes lietām. Sirds, dvēsele un miesa būs nodoti Meistara darbam. Viņi nestrādās patmīlīgi, bet sevi aizliegs Kristus dēļ. Tie uzņemsies Viņa krustu, jo ir Viņa īstie mācekļi. Ik dienas to barība būs Viņa Vārda dārgās patiesības, un tādā veidā tie tiks stiprināti pienākumam un apbruņoti pārbaudījumiem. Tā viņi kļūs par spēcīgiem un labi attīstītiem vīriem un sievām Kristū. Tad viņi būs īsti Debesu Ķēniņa dēli un meitas. Viņu mīlētās un pārdomātās patiesības varenība paplašinās prātu, stiprinās spriešanas spējas un darīs cēlāku raksturu. Viņi lielajā dvēseļu glābšanas darbā vairs nebūs iesācēji, jo strādās gudrībā, ko devis Dievs. Tie nebūs punduri reliģiskajā dzīvē, bet pieaugs Kristū, kas ir viņu dzīvā Galva, par pilnīgiem vīriem un sievām Kristū Jēzū. Tad cīņas ar patiesības ienaidniekiem tikai stiprinās viņu cerības, un tie gūs krāšņas uzvaras, tāpēc ka viņi sauks palīgā vareno Aizstāvi, kas nekad nepievils pazemīgu meklētāju. Ja viņu pūlēm būs panākumi, tad tie visu godu atdos Dievam. Debesis (578) nāks tiem ļoti tuvu, jūtot līdzi un strādājot kopā ar viņiem. Tiem tiešām pievērsīsies pasaules, eņģeļu un cilvēku skati. Viņu sirds un dzīves skaidrība un gribasspēks, viņu nelokāmība un derīgums Dieva lietā sevišķi izcels viņu raksturu. Tie ir Dieva izredzētie ļaudis.
Katra uzvarētāja reliģiskajā dzīvē būs briesmīgi apmulsuma un pārbaudījumu brīži, bet Rakstu zināšanas darīs tos spējīgus atcerēties Dieva iedrošinošos apsolījumus, kas iepriecinās sirdi un stiprinās ticību Visvarenā spēkam. Viņš lasīs: “Neatmetiet savu sirds drosmi, jo tai ir liela alga…”, “lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. Jūs Viņu mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsieties neizsakāmā un apskaidrotā priekā”. Ticības pārbaude ir dārgāka par zeltu. Visiem vajadzētu saprast, ka tā ir daļa no audzināšanas Kristus skolā, kas nepieciešama, lai viņus skaidrotu un attīrītu no zemes sārņiem. Tiem izturīgi jāpanes ienaidnieku dzēlīgās piezīmes un uzbrukumi un jāpārvar visi šķēršļi, kurus sātans liek viņu ceļā. Sātans centīsies tos atturēt no lūgšanām un mēģinās atņemt vēlēšanos pētīt Rakstus; un pāri viņu takai tas metīs savu riebīgo ēnu, lai viņu skatam apslēptu Kristu un Debesu pievilcību.
Nevienam nevajadzētu būt saspringtam, drebot un pastāvīgi šauboties, kā arī vienmēr sūdzoties; visiem vajadzētu uzlūkot Dievu, skatīt Viņa laipnību un priecāties Viņa mīlestībā. Sakopojiet visus savus spēkus, lai skatītos augšup, nevis uz leju, uz savām grūtībām; tad jūs savā ceļā nekad nenogursiet. Drīz vien jūs aiz padebeša ieraudzīsiet Jēzu izstiepjam savu roku, lai jums palīdzētu; un viss, kas jums jādara, ir vienkāršā ticībā pasniegt Viņam pretī savu roku un ļaut sevi vadīt. Uzticoties Viņam, (579) jūs ticībā Jēzum tiksiet piepildīti ar cerību. No Golgātas krusta spīdošā gaisma jums atklās, cik augstu Dievs vērtē dvēseli, un, atzīdami šo vērtējumu, jūs centīsieties gaismu atstarot pasaulei. Liels vārds starp cilvēkiem ir kā smiltīs rakstīti burti; bet neaptraipīts raksturs pastāvēs visā mūžībā. Dievs jums dod gudrību un spriest spējīgu prātu, ar ko varat satvert Viņa apsolījumus. Jēzus ir gatavs palīdzēt izveidot stipru, harmonisku raksturu. Kam ir tāds raksturs, tiem nekad nav jākrīt izmisumā, tāpēc ka nav panākumu laicīgos pasākumos. Viņi “ir pasaules gaisma”. Sātans nevar iznīcināt vai apslāpēt šo no viņiem spīdošo gaismu.
