Brālis D man rādīts kā tāds, kas dara darbu, par kuru Tiesas dienā vēlēsies, lai tas nebūtu darīts. Viņa nostāja visos mācības punktos nav pareiza, turklāt viņš vēl stūrgalvīgi paliek pie sava maldīgā viedok-ļa. Viņš ir brāļu apsūdzētājs. Viņš ne tikai domā ļaunu par tiem, kurus Dievs izredzējis par strādniekiem savā darbā, bet šīs ļaunās domas ir izteicis arī citiem. Viņš nav saskaņojies ar Bībeles noteikumiem un apspriedies ar vadošajiem brāļiem, tomēr visos atrod kļūdas.
Viņš tiek attaisnots ar vārdiem: “Ak, brālis D ir tik labs cilvēks! Viņš ir laipnības un labsirdības paraugs un vienmēr gatavs palīdzēt citiem.” Brālim D tiešām ir daudzas teicamas rakstura īpašības. Lai gan viņam nav lielu sludinātāja spēju, tomēr viņš var kļūt nopietns un uzticīgs strādnieks. Ienaidnieks viņam ir piestājies, pateicoties tieksmei paaugstināties. Ja viņš nebūtu sevi vērtējis augstāk, nekā to vajadzēja, tas nekad nebūtu uzdrošinājies aizskart savu brāļu labo slavu, kā to tagad ir darījis. Brīvi uztverot un atkārtojot nepareizas ziņas, viņš ir nostājies starp cilvēkiem un vēsti, ko Dievs uzticējis saviem kalpiem, lai ar to ļaudis darītu spējīgus izturēt pārbaudi Kunga dienā. Labās īpašības viņu padarījušas sevišķi bīstamu, jo tās ir piešķīrušas viņa iespaidu. Viņa klausītāji domā, ka tam, ko viņš saka, tā arī jābūt. Ja viņš būtu netikumīgs un strīdīgs, tad tam nebūtu izdevies iegūt tik daudzu cilvēku uzticību. (290)
Arī brāļa D darbības veids dara viņa rīcību vēl nosodāmāku un Dievam pretīgāku. Ja viņš savas jūtas nebūtu maskējis, ja visu, par ko slepeni runājis, būtu sacījis atklāti, neviens ne mirkli nebūtu domājis viņu sūtīt strādāt Savienībā. Kamēr viņš strādā ar tās atbalstu, brāļiem ir tiesības pieņemt, ka viņa uzskati ir pareizi. Un ar šo atbalstu viņa iespaids ir izplatījies ļaunā virzienā. Ir cilvēki, kas nekad nebūtu atbalstījuši aizdomas par saviem brāļiem vai domājuši par tiem ļaunu, ja nebūtu dzirdējuši brāļa D izteicienus. Viņš cilvēku prātus ir ievadījis ceļā, kas, to turpinot, noslēgsies ar sacelšanos un dvēseļu bojāeju. Lūk, tāds izskatās šis mūsu labā brāļa darītais darbs, ja tam noņem masku!
Dievs man šo jautājumu atklājis tā patiesajā gaismā. Brāļa D sirds nav taisna. Tā ir rūgtuma, dusmu, skaudības, greizsirdības un ļaunu aizdomu aptraipīta, to nepieciešams tīrīt. Ja viņš pilnīgi neizmainīs savu rīcību, tad drīz būs pilnīgi atkritis cilvēks. “Mīlestība ir lēnprātīga, tā ir laipna, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā neuzpūšas, tā neturas netikli, tā nemeklē savu labumu, tā neapskaišas, tā nedomā ļaunu, tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.”
Pieņemsim, ka brālis D ierosina ļaudis apšaubīt un atmest Liecības, ko Dievs savai tautai devis pagājušajos 38 gados; pieņemsim, ka viņš liek tiem ticēt, ka vadītāji šinī darbā ir intriganti, negodīgi ļaudis, kas pieviļ cilvēkus. Kādu lielu un labu darbu tad viņš būtu paveicis? Tas ir tieši tas, ko savā laikā darīja Korahs, Dātans un Abirāms; un visi, kurus viņš ietekmējis, arī piedzīvos šīs rīcības postošās sekas. Viņš domāja, ka nevar maldīties, bet vai šim darbam ir Debesu izcelsme? Nē, brālis D ir nodevies paštaisnam garam, kas to jau gandrīz iznīcinājis. Lai viņš nostājas vienā līmenī ar saviem brāļiem un tad lai parāda, kur atrodas viņu grēks. (291)
Kad sātans kļuva neapmierināts Debesīs, viņš to neizteica Dievam un Kristum, bet gāja pie eņģeļiem, kas viņu uzskatīja par pilnīgu, un tiem stāstīja, ka Dievs, paaugstinot Kristu, pret viņu ir izturējies netaisni. Šīs nepareizās informācijas rezultātā trešā daļa eņģeļu, kas simpatizēja sātanam, zaudēja savu nevainību, savu augsto stāvokli un savas laimīgās mājas. Sātans cilvēkus virs zemes pamudina turpināt to pašu greizsirdības un ļaunu aizdomu sēšanas darbu, kuru aizsāka Debesīs.
Jēzum dzīvojot virs zemes, Viņam pa pēdām vienmēr sekoja jūdu spiegi. Tie uzklausīja jebkuru nepareizu ziņu un apsūdzēja Viņu vienā noziegumā pēc otra. Tie pastāvīgi centās no Viņa novērst ļaudis. Vai tāda rīcība bija pareiza? Ja pareiza, tad arī brālis D negrēko, jo viņš dara tāpat. Viņš tagad vēl var izbēgt no ienaidnieka slazda, vēl var uzvarēt šo garu, kas viņu vada uz paaugstināšanos pāri brāļiem. Lai viņš meklē lēnprātību un mācās citus vērtēt augstāk par sevi. Ja viņš strādās uzticīgi un saskaņā ar Dieva plānu, tad no Kunga lūpām dzirdēs brīnišķīgos vārdus: “Labi, tu, godīgais un uzticīgais kalps!” Bet, ja izvēlēsies iet savu ceļu un paļausies uz savu gudrību, tad viņa ticība noteikti ies bojā. Dievs nepaiet garām saviem ļaudīm un neizrauga vienu šeit un otru tur kā vienīgos, kas cienīgi, lai tiem uzticētu patiesību. Viņš nevienam cilvēkam nedod jaunu gaismu, kas ir pretēja visas draudzes nopamatotajai ticībai. Katrā reformas darbā ir cēlušies vīri ar šādu prasību. Arī Pāvils savā laikā brīdināja draudzi: “No jūsu pašu vidus celsies vīri, kas, negantas lietas runādami, novērsīs mācekļus sev līdz”. Vislielākais ļaunums Dieva ļaudīm rodas no to rīcības, kas ar aplamām runām iziet no viņu pašu vidus. To dēļ patiesības ceļš tiek zaimots.
Lai neviens nav pašpārliecināts, it kā Dievs tam būtu devis lielāku gaismu nekā citiem brāļiem! Kristus ir attēlots, mājojot savos ļaudīs, un ticīgie rādīti kā “uzcelti uz apustuļu un praviešu pamata, kur pats Jēzus Kristus ir stūrakmens, un Viņā visa celtne, (292) kopā salaista, aug par svētu templi Kungam.” “Un Viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā. Tad nu jūs lūdzu, es, saistīts Kungā,” turpina Pavils, “dzīvojiet tā, kā prasa jūsu aicinājums: visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt Gara vienprātību ar miera saiti, viena miesa un viens Gars, it kā jūs esat aicināti savā aicinājumā uz vienu cerību. Viens Kungs, viena ticība, viena kristība; viens visu Dievs un Tēvs, kas ir visiem, caur visiem un visos”.
Tas, ko brālis D sauc par gaismu, ir šķietami nekaitīga lieta un neliekas, ka tā varētu kādu ievainot. Bet, brāļi, tā ir sātana viltība turpmākā ceļa nolīdzināšanai, kas jau atkārtoti izmēģināts. Viens pieņem kādu jaunu un īpatnēju domu, kas šķietami nerunā pretī patiesībai. Viņš par to runā un pie tās kavējas, kamēr tā viņam liekas skaista un svarīga, jo sātanam taču ir spēks piešķirt šo maldinošo izskatu. Beidzot šī doma kļūst par visu citu pārvarošu tematu, par vienu lielu centrālo punktu, ap kuru nu jau koncentrējas viss, un patiesība no sirds ir izsakņota.
Šie kļūdainie uzskati brāļa D prātā radās ne ātrāk kā tad, kad viņš sāka zaudēt ticību un apšaubīt Gara darbību, kas tik daudzus gadus ir atklājusies mūsu vidū. Viņš nav tāds cilvēks, kas, domādams, ka viņam ir sevišķa gaisma, to nestāstītu citiem, tāpēc nav droši piešķirt viņam ietekmi, kas samulsinātu citu domas. Tas nozīmētu atvērt durvis, pa kurām sātans ievedīs draudzē daudz maldu, lai tā novērstu prātu no šim laikam dotās svarīgās Patiesības. Brāļi, kā Kristus vēstnese es jūs brīdinu sargāties no šiem blakus jautājumiem, kas tiecas prātu novērst no patiesības! Maldi nav nekaitīgi, tie nekad nesvētī, bet vienmēr rada sajukumu un šķelšanos. Tie arvien ir bīstami. Ienaidniekam ir liela vara pār prātu, kuru pilnībā neaizsargā lūgšanas un kas nav nopamatots Bībeles atziņās. (293)
Pastāv tūkstošiem maskētu kārdināšanu, kas sagatavotas tiem, kas saņēmuši patiesības gaismu, tā ka ikviens no mums var būt drošs vienīgi tad, ja nepieņem nevienu jaunu mācību, nevienu jaunu Rakstu izskaidrojumu, pirms tas nav iesniegts izskatīšanai pieredzējušiem brāļiem. Iesakiet to viņiem pazemīgā un lūdzošā garā, gatavi mācīties. Ja viņi šinī “jaunumā” nesaskata nekādu gaismu, tad paļaujieties viņu spriedumam, jo “kur padomdevēju pa pilnam, tur ir drošība”.
Sātans saskatīja brāļa D īpašības, kas tam deva iespēju gūt panākumus. “Šīs pasaules valdnieks nāk,” sacīja Kristus, “un nenieka nespēj pār Mani.” Bet brālis D, izlikdamies ļoti pazemīgs, patiesībā sevi vērtēja pārāk augstu. Gadiem ilgi viņš lolojis jūtas, ka brāļi viņu nenovērtē, un to ir izteicis arī citiem, un sātans viņā uztvēra augstprātību, kuru tad sekmīgi varēja izmantot.
Brālim D un daudziem citiem šis ir sevišķi bīstams laiks. Dieva eņģeļi šīs dvēseles uzmana ar saspringtu interesi, un sātans ar ļaunajiem eņģeļiem savukārt ļoti rūpējas par savu plānu izdošanos. Brāļa D dzīvē tā ir krīze. Tagad viņš pieņem lēmumu laikam un mūžībai. Dievs viņu mīl, un šis piedzīvojums viņam var būt ļoti vērtīgs. Ja viņš savu sirdi pilnīgi pakļaus Dievam un pieņems visu patiesību, tad vēl var kļūt par nenogurstošu strādnieku; Dievs ar viņu sadarbosies un varēs paveikt daudz laba. Bet viņam jāstrādā saskaņā ar saviem brāļiem. Viņam jāuzvar jūtīgums un kā labam Kristus kareivim jāmācās panest grūtības.
Sātans strādā nepārtraukti, bet tikai nedaudziem ir kāds priekšstats par viņa darbīgumu un mulsinošo gudrību. Dieva ļaudīm jābūt sagatavotiem pretoties viltīgajam ienaidniekam. No tādas pretestības sātans baidās. Viņš labāk nekā mēs zina savas varas robežas un cik viegli tas var tikt uzvarēts, ja mēs viņam nepadodamies, bet stājamies pretī. Tērpies dievišķā spēkā pat visvājākais svētais ir pārāks par sātanu ar visiem viņa eņģeļiem un pārbaudes gadījumos spēj šo pārākumu apliecināt. Tāpēc sātana solis ir (294) kluss, kustības zaglīgas un nodomi maskēti. Viņš neuzdrošinās rādīties atklāti, lai nepamodinātu kristieša snaudošos spēkus un neliktu tam ar lūgšanām iet pie Dieva.
