Mans mīļais brāli I, kopš Tevi satiku telšu sapulcē Mainā, es sajutu, ka Tev vēl nav par vēlu savest kārtībā savu sirdi un ģimeni. Es zinu, ka Svētais Gars ir Tevi ietekmējis, un tagad paliek jautājums: “Vai tu, atsaucoties šim aicinājumam, nožēlosi savus grēkus un atgriezīsies, un savu sirdi priecīgi nodosi Dievam?” Tavu gadījumu man rādīja atklāsmē, bet, kamēr Tevi tik pilnīgi vēl pārvaldīja dvēseļu ienaidnieks, es neuzdrošinājos sūtīt šo vēsti, kuru Kungs man deva. Es baidījos, ka Tu uz to skatīsies vieglprātīgi un Svētais Gars apbēdināts no Tevis novērsīsies uz visiem laikiem. Bet tagad jūtu, ka man ir jāsūta šī liecība, kas tev var būt par dzīvības smaržu dzīvībai vai arī nāves smaržu nāvei.
Ja esi izvēlējies tumsu, ja esi nolēmis labāk kalpot mamonam nevis Kristum, tad nelasi to. Bet, ja Tu tiešām gribi darīt Dieva prātu un vēlies tikt izglābts Viņa paša norādītajā veidā, tad lasi šo liecību, bet ne tā, lai pieķertos sīkumiem, nedz lai to sagrozītu, izsmietu vai noniecinātu, jo tādā gadījumā tā Tev būs nāves smarža uz nāvi, kas tiesas dienā liecinās pret Tevi. Pirms lasi šo brīdinošo vēsti, ej viens pats Dieva priekšā un lūdz, lai Viņš (337) atņemtu no Tevis ignorēšanas, dumpības un neticības garu un kausētu un klusinātu Tavu akmens cieto sirdi.
Mēs neizprotam Dieva lielumu un varenību, nedz arī aptveram neizmērojamo attālumu, kas šķir Radītāju un radījumus, ko veidojusi Viņa roka. Viņš, kas mājo Debesīs, turot rokās Universa Valdnieka zizli, netiesā atbilstoši mūsu ierobežotajam standartam, ne arī atzīst mūsu aprēķinus. Mēs maldāmies, ja domājam, ka tas, kas mums ir liels, arī Dievam ir liels, bet tas, kas mums ir mazs, arī Viņam ir mazs. Ja Viņam būtu tikai tādas pašas spējas kā mums, tad Viņš nebūtu par mums augstāks.
Dievs visus grēkus neuzskata vienādi lielus un izšķir dažādas nozieguma pakāpes, līdzīgi tam, kā to dara ierobežotais cilvēks. Bet, lai cik niecīga cilvēka acīs varētu likties viena vai otra viņa nepareizā rīcība, Dieva skatījumā neviens grēks nav mazs. Grēki, kurus cilvēks noskaņots uzskatīt par sīkiem, var būt tieši tie, ko Dievs vērtē kā lielus noziegumus. Dzērāju nicina un saka viņam, ka viņa grēks to izslēdz no Debesīm, kamēr tajā pašā laikā nenorāts paliek lepnums, savtība un alkatība, kas Dievam ir sevišķi pretīgi grēki. Viņš “lepniem turas pretī”, un Pāvils paskaidro, ka alkatība ir elku pielūgsme. Tie, kas pazīst Dieva Vārdā par elku pielūgšanu izteiktos draudus, sapratīs, cik smags un pretīgs ir šis grēks.
Dievs runā caur savu pravieti, sacīdams: “Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā. “Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.” Mums vajadzīgas skaidras izšķiršanas spējas, lai mēs grēku spētu mērīt nevis ar savu, bet ar Kunga standartu. Neņemsim par mērogu cilvēku uzskatus, bet gan dievišķo Vārdu.
Mēs atrodamies lielajā dzīves cīņas laukā, tādēļ nekad (338) neaizmirsīsim, ka vienmēr esam personīgi atbildīgi par cīņas iznākumu, jo, kaut arī Noa, Ījabs un Daniēls būtu virs Zemes, tomēr tie ar savu taisnību nevarētu izglābt ne dēlu, ne meitu. Tu, mans brāli, par to neesi domājis, bet esi attaisnojis savu nostāju, domājot, ka Tavi brāļi nerīkojas pareizi. Reizēm tu izturējies līdzīgi izlutinā-tam, samaitātam bērnam un, par spīti citiem, esi izteicis neticības un šaubu vārdus, bet vai tas atmaksāsies? Vai Tavā ģimenē, Tavā draudzē un pasaulē ir kaut kas, kas attaisnotu Tavu vienaldzību pret Dieva prasībām? Vai kāds no ieganstiem, ko Tu tagad mini sevis aizbildināšanai, derēs, kad Tu stāvēsi aci pret aci visas pasaules Soģa priekšā? Cik neprātīga un grēcīga tad parādīsies Tava savtība un mantrausīgā rīcība. Cik nesaprotama tad Tev liksies Tava izšķiršanās ļaut pasaulīgiem uzskatiem un laicīgiem ieguvumiem aizēnot atalgojumu, kas tiek dots uzticīgajiem, proti, mūžīgo svētlaimi Dieva paradīzē.
Kad Tu fiziski ļoti cieti un cilvēciskā prasme nedeva Tev nekādas cerības, tad Kungs Tev juta līdzi, un žēlastība lika slimībai atkāpties. Sātans Tevi centās apbēdināt un mocīt, pat atņemt Tev dzīvību, bet Tavs Pestītājs Tevi atkal un atkal pasargāja, lai dzīvības pavediens netiktu pārrauts, kad Tavu sirdi pildīja sātaniskas dusmas, kad Tava mēle izteica rūgtus un nepateicības pilnus vārdus pret Bībeli un pret patiesību, kuru pats kādreiz aizstāvēji. Kad sātans Tevi pieprasīja kā savu īpašumu, Kristus šo nežēlīgo un ļauno ienaidnieku atvairīja ar vārdiem: “Es vēl neesmu no viņa atrāvis savu Garu. Viņš vēl var iet pāris soļus tālāk, pirms pārkāpj Manas žēlastības un mīlestības robežu. Dvēseles ir atpirktas ar Manām asinīm. Lai Kungs tevi rāj, ak, sātan, lai Kungs tevi rāj!”
Pēc tam man ļāva ieskatīties Tavā agrākajā dzīvē, un es Tevi redzēju, kad Tava sirds atsaucās patiesībai. Dieva Gars tevi pārliecināja, pa kādu ceļu jāiet, un Tu diezgan stipri cīnījies ar savu “es”. Tu biji enerģisks un arī viltīgs vīrs. Tu pret citiem neizturējies tā, kā būtu vēlējies, lai tie izturas pret tevi, un nepalaidi garām nevienu izdevību viņus izmantot. Tev nācās izcīnīt smagu un grūtu cīņu, lai apspiestu (339) sevi un nonāvētu lepnumu. Šo darbu bija iespējams veikt vienīgi Dieva žēlastības spēkā. Tu neizdarīji pilnīgu reformu, bet patiesību pievienoji “salāpītam” raksturam, kas nevar izturēt pārbaudi kārdināšanās. Tu nesāki Dievu meklēt ar salauztu un sagrauztu sirdi, izlabojot visas nepareizības. Ja Tu būtu to darījis, tad nebūtu paklupis un iekritis ienaidnieka slazdā. Taviem motīviem bija savtības piejaukums, ko pats skaidri nesaredzēji. Tevi iespaidoja laicīgu interešu ierosināti apsvērumi, un stāvoklis sabiedrībā un zināma cieņa, kuru Tev parādīja, lika Tev izšķirties nedarīt nopietnu un pilnīgu darbu Dieva un cilvēku priekšā. Tiekšanās pēc pasaules standarta sabojāja Tavu kristīgā rakstura sirsnību un skaidrību, un Tu nenesi augļus, kas liecinātu par grēku nožēlu un atgriešanos.
Caķejs paziņoja: “Ja es esmu kam ko izkrāpis, to es četrkārtīgi atdodu!” Tu vismaz varēji censties labot savu nepareizo rīcību pret citiem cilvēkiem. Visu tev nav iespējams nolīdzināt, jo daži, kam Tu esi darījis pāri, jau atdusas kapā, un pret Tevi vestais ziņojums jau ir reģistrēts grāmatās. Šajos gadījumos labākais, ko Tu vari darīt, ir atnest pie Kunga nozieguma upuri, un Viņš Tevi pieņems un piedos. Bet, kur vien iespējams, Tev vajadzētu atlīdzināt tiem, kuriem esi darījis pāri.
Ja neticīgie, ar kuriem Tu saejies, būtu tevī ieraudzījuši patiesības pārveidojošo spēku, tad tie būtu saņēmuši pierādījumus par labu kristietībai, ko viņi nevarētu apstrīdēt. Ar to Tu būtu varējis pasaulei atstarot skaidru un nepārprotamu gaismu; bet tā vietā Tu sajaucies ar pasauli un pats uzņem sevī tās garu. Mans brāli, Tev jāpiedzimst no jauna. Kristietības formai vien nav ne mazākās vērtības. Tā nesatur glābjošu spēku, kas vadītu uz reformu. Reliģija, kas aprobežojas tikai ar Kunga pielūgšanu Sabatā, citiem neizstaro nevienu gaismas staru. Es Tevi lūdzu rūpīgi pārbaudīt paša sirdi. Tev ir kaujiniecisks un strīdīgs gars, kuru Tu neapspied, bet gan attīsti. Tev savu izturēšanos vajadzētu izšķiroši mainīt un izkopt lēnprātību, ticību, (340) pazemību un mīlestību. Tava dvēsele ir briesmās, tā Tu noteikti kļūsi par upuri spēcīgām sātana viltībām, protams, tad, ja Tu neapstāsies tur, kur pašreiz esi, un nepretosies pasaulīguma un godkāres straumei. Tev jāmaina attiecības ar pasauli un apņēmīgi no tās jāšķiras. Tev jāatsakās no savām nodarbēm, kas Tev pastāvīgi atver durvis kārdināšanām. Izvairies no politikas un strīdiem. Vispār, sargies no katra amata, kas Tavā raksturā veicinātu to iezīmju attīstību, kuras nepieciešams apspiest un uzvarēt.
Mans brāli, Tev jāpūlas stingri un apņēmīgi, vai arī Tu nekad nespēsi atmest tumsas darbus. Sātans uz Tevi skatās kā uz savu īpašumu. Klausoties Dieva kalpu liecībās, kā tas bija pēdējā telts sanāksmē, Tu dziļi atzini savu vainu. Bet Tu neatsaucies Dieva Gara iespaidam, un, sajaucoties ar pasauli mīlošajiem ļaudīm, Tu uzņem viņu garu un Tev nav morālā spēka tam pretoties. Tu savienojies ar tiem, kas mīl pasauli, un esi sliktāks nekā viņi, jo Tava izvēle ir brīvprātīga. Tu mīli ļaužu uzslavu un laicīgi īpašumi Tev ir dārgāki par Jēzu. Mīlestība uz mamonu ir ietverta katrā Tavas būtības audā un ir pilnīgi Tevi pārvarējusi. Visa tā izsakņošana līdzināsies labās acs izraušanai vai labās rokas nociršanai. Bet es uz Tevi runāju kā tāda, kas zina, ka tad, ja Tu neuzvarēsi šo spēcīgo mīlestību uz naudu, tas maksās Tavas dvēseles pazušanu, un tad Tev labāk būtu bijis, ka Tu nekad nebūtu dzimis.
“Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai!” Cik stipri Tu mīlēsi un kopsi pasaules garu, tikpat lielā mērā Tevī valdīs izaicinošs pretestības gars, un Tu apšaubīsi cilvēkus, kas Tev nes patiesības vēsti, un atradīsi tajos kļūdas. Tu patiesību izsmiesi un kļūsi par viltus liecinieku un brāļu apsūdzētāju. Spējas, kuras Dievs Tev devis, lai tās papildinātu un izlietotu Viņam par godu, tiks enerģiski vērstas pret Viņa darbu. Kristum ar Beliālu nav nekas kopīgs. Tu jau esi (341) izvēlējies pasaules draudzību, tāpēc neapšaubāmi atrodies sātana pusē. Miesīgā sirds ir ienaidā ar Dievu un pretosies visskaidrākajiem patiesības pierādījumiem. Bezdievīgais nepanesīs gaismu, kas nosoda viņa netaisno rīcības veidu.
Tu savu sirdi esi atvēris šaubām un neticībai, bet nekad nespēsi būt godīgs neticīgais. Tu vari lielīties, ka netici Bībelei, bet Tu visu laiku runāsi pats sev pretī, jo Tu pazīsti kaut ko labāku.
Es Tevi nopietni lūdzu strādāt mūžīgās dzīvības labā. Sarauj sātana valgus, darbojies pretī viņa viltīgajiem plāniem! Lai Tavas dvēseles valoda ir: “Universā nav nekā, no kā es baidītos tik ļoti kā no tā, ka varētu nezināt visus savus pienākumus vai, tos zinot, nepildīt!” “Celieties un stāviet par Jēzu!” — sacīja kāds mirstošs svētais. Jā, brāli, celies un stāvi par Jēzu! Bet, lai to darītu, vajadzēs atdot visu. Iespējams, ka Tev būs jāmaina sava vieta pasaulē, bet vārds, ievērība un ieņemamais amats Tev ir kā valgs. Visu aprēķinātāja pasaulīgā gudrība Tevi pastāvīgi cenšas novērst no Pestītāja. Pašapzinī-gā, izaicinošā un zaimojošā neticība mēģinās iznīcināt Viņa Evaņģēliju ne tikai Tavā dvēselē, bet visā pasaulē. Tomēr celies un stāvi par Jēzu. Savu radu un draugu klātbūtnē, visos savos sakaros un attiecībās ar pasauli, jebkuros apstākļos, stāvi par Jēzu!
