Ir atskanējis jautājums, vai sludinātāju sievām jāpieņem mazi bērni. Es atbildu: ja viņa netiecas pēc misijas darba ārpus mājas vai arī nav tam derīga un ja viņa jūt, ka tās pienākums ir pieņemt bāreņus un par tiem rūpēties, tad viņai iespējams veikt labu darbu. Tomēr, izvēloties bērnus, vispirms uzmanība jāpievērš bāreņiem, kuru vecāki ir turējuši Sabatu. Dievs svētīs vīrus un sievas, kad tie no labas sirds dalīsies savā pajumtē ar šiem bez mājām palikušajiem bērniem. Bet, ja sludinātāja sieva var piedalīties citu audzināšanas darbā, tad viņai savus spēkus vajadzētu veltīt Dievam kā kristīgai strādniecei. Viņai vajadzētu kļūt par īstu palīgu savam vīram, atbalstot viņu viņa darbā, attīstot savu prātu un palīdzot sniegt vēsti. Pazemīgām, svētotām sievietēm, kuras Kristus žēlastība darījusi cienīgas, ir pavērts ceļš, lai apmeklētu tos, kam vajadzīga palīdzība, un sniegtu gaismu mazdūšībā nonākušajām dvēselēm. Viņas var pacelt nomāktos, kopīgi ar tiem lūdzot un norādot uz Kristu. Tādām nevajadzētu veltīt savu laiku un spēkus vienai mazai nevarīgai mirstīgai būtnei, kas prasa pastāvīgu uzmanību un gādību. Viņām tādā kārtā nevajadzētu brīvprātīgi saistīt savas rokas. (286)
