(288) Atkal un atkal es esmu pamācīta, ka ārstnieciskajam misijas darbam jāsaistās ar trešā eņģeļa vēsts darbu tādās pat attiecībās, kādas valda starp roku un ķermeni. Paklausot dievišķā Vadoņa norādījumiem, tiem jāstrādā vienoti, lai sagatavotu ceļu Kristus atnākšanai. Patiesības ķermeņa labajai rokai pastāvīgi jādarbojas, pastāvīgi jāstrādā, un Dievs to stiprinās. Tomēr to nedrīkst darīt par ķermeni. Tai pat laikā ķermenis jeb miesa nedrīkst teikt rokai: “Man tevis nevajag.” Miesai vajadzīga roka, lai veiktu aktīvu, uzbrūkošu darbu. Abām šīm daļām ir norādīts savs darbs, un katra no tām ciestu lielu zaudējumu, ja strādātu viena no otras neatkarīgi.
Uz trešā eņģeļa vēsts sludināšanas darbu daži nav raudzījušies tā, kā Dievs vēlas, lai to vērtētu. Pret to ir izturējušies kā pret mazsvarīgāku darbu, lai gan cilvēka glābšanā tam jāieņem svarīga vieta citu cilvēcīgo darba rīku vidū. Cilvēku prāts jāpievērš Rakstiem kā visiespaidīgākajam darba rīkam dvēseles glābšanā, un Vārda sludināšana ir tas lielais audzinošais spēks, kas aizsniegs šo mērķi. Kas noniecina sludināšanas darbu un mēģina ārstniecisko misijas darbu vadīt patstāvīgi, tie cenšas atšķirt roku no miesas. Kādas būtu sekas, ja tie gūtu panākumus? – Mēs redzētu rokas lidojam uz visām pusēm, izlietojot līdzekļus bez galvas norādījumiem. Darbs pazaudētu līdzsvaru un stabilitāti. Tad, kā Dievs to ir paredzējis, roka ieņemtu visas miesas vietu, un sludināšanas darbs tiktu noniecināts vai pavisam atstāts. ( 289) Tas samulsinātu prātu un radītu sajukumu, un daudzas Kunga vīna kalna daļas paliktu neapstrādātas.
Ārstnieciskajam misijas darbam vajadzētu būt katras mūsu zemē esošās draudzes darba sastāvdaļai. Atvienots no draudzes, tas drīz kļūtu par savādu neorganizētu atomu sajukumu. Tā ietekme būtu iznīcinoša, bet ne radoša. Tā vietā, lai darbotos kā Dieva palīdzošā roka, tas izsūktu draudzes spēkus un dzīvību un novājinātu vēsti. Patstāvīgi vadīts, tas ne tikai aprītu līdzekļus un talantus, kas vajadzīgi citās nozarēs, bet tieši pati palīdzības sniegšana bezpalīdzīgajiem, darot to neatkarīgi no Vārda sludināšanas, cilvēkus ierosinātu izsmiet Bībeles patiesību.
Evaņģēlija sludināšana vajadzīga, lai ārstnieciskajam misijas darbam piešķirtu izturību un stabilitāti, un sludināšanas darbam vajadzīgs ārstnieciskais misijas darbs, lai parādītu evaņģēlija praktisko iedarbību. Neviena no šīm darba daļām nav pilnīga bez otras.
Vēsts par Pestītāja drīzo atnākšanu jāsniedz cisās pasaules daļās, un katrā darba nozarē to jāapņem svinīgai cieņai. Jāapkopj plašs vīna dārzs, un gudrs lauksaimnieks strādās tā, ka katra dārza daļa nesīs augļus. Ja ārstnieciskajā misijas darbā patiesības dzīvie pamatlikumi tiks uzturēti tīri, neaptraipot tos ne ar ko, kas samazinātu to spožumu, tad virsvaldību pār šo darbu uzņemsies Kungs. Ja smago nastu nesēji uzticīgi un stingri ievēros patiesības pamatlikumus, tad Kungs viņus atbalstīs un stiprinās.
Vienotība, kādai vajadzētu pastāvēt starp ārstniecisko misijas un sludināšanas darbu, ir skaidri parādīta Jesaja 58. nodaļā. Gudrība un svētības paredzētas tiem, kas nodosies darbam, kā šeit norādīts. Šī nodaļa ir skaidri izprotama, un tajā ir viss, lai apgaismotu ikvienu, kas vēlas darīt Kunga prātu. Tā norāda uz ļoti daudzām iespējām, kā kalpot cietošai cilvēcei, tanī pašā laikā paliekot kā darba rīkam Dieva rokās, lai sniegtu patiesības gaismu bojā ejošai pasaulei. Ja trešā eņģeļa vēsts darbu virzīs uz priekšu pareizās līnijās, tad sludināšanas darbam neierādīs zemāku vietu un arī trūcīgos un slimos neatstās novārtā. Dievs Savā Vārdā ir savienojis šīs darba līnijas, un nevienam cilvēkam nevajadzētu tās šķirt.
Var draudēt un draud briesmas, ka, darot darbu priekš trūcīgiem, ko darīt ir pareizi, no skata tiek pazaudēti lielie patiesības pamatlikumi, tomēr mums vienmēr jāatceras, ka, darot šo darbu, priekšplānā jāizvirza dvēseles garīgās vajadzības. Pūloties palīdzēt laicīgās vajadzībās, mums draud briesmas atšķirt no pēdējās evaņģēlija vēsts tās vadošās un vissvarīgākās iezīmes. Dažās vietās ārstnieciskais misijas darbs ir uzsūcis sevī talantus un līdzekļus, kas piederēja citām darba līnijām, un darba līnijas, kam izteikti garīgāks raksturs, atstātas novārtā. Sakarā ar vienmēr pieaugošajām izdevībām kalpot visu šķiru laicīgajām vajadzībām, rodas briesmas, ka šis darbs aizēnos vēsti, ko Dievs mums devis, lai mēs to aiznestu uz visām pilsētām, pasludinot Kristus drīzo atnākšanu un vajadzību paklausīt Dieva baušļiem un Jēzus liecībai. Šī vēsts ir mūsu darba smagumpunkts. Tā jāsludina ar skaļu balsi, un tai jāaizsniedz visa pasaule. Kā dzimtenē, tā ārzemju laukos ar šo vēsti jāsavieno veselības pamatlikumu izskaidrošana, tomēr ne neatkarīgi no tās, vai kaut kādā veidā ieņemot tās vietu; šis darbs nedrīkst arī piesaistīt tik lielu uzmanību, ka līdz ar to tiktu noniecināts citu nozarojumu svarīgums. Kungs mūs ir pamācījis domāt par visiem darba novirzieniem, lai tas attīstītos proporcionāli, simetriski un līdzsvaroti. (291)
Patiesība šim laikam ietver visu evaņģēliju. Pareizi pasniegta, tā cilvēkā panāks tieši to pārmaiņu, kas nodos liecību par Dieva žēlastības darbu sirdī. Tā padarīs pilnīgu darbu un izveidos pilnīgu cilvēku. Tāpēc nevelciet nekādu robežlīniju starp patiesu ārstniecisko misijas darbu un evaņģēlija sludināšanu. Lai tie savienojas, saskanīgi aicinot: “Nāciet, jo visas lietas sataisītas.” Lai šīs abas darba daļas ir saistītas nešķiramā savienībā, kā roka ir saistīta ar ķermeni.
