(294) Ieaicinājumā uz evaņģēlija vakariņu Kungs Jēzus sīkāk ir noteicis darbu, kas jāpadara, - darbu, ko vajadzētu darīt draudzēm visās vietās, ziemeļos, dienvidos, austrumos un rietumos.
Draudzēm jāsvaida savas acis ar Debesu acu zālēm, lai tās varētu ieraudzīt daudzās tām visapkārt esošās iespējas kalpot Dievam. Atkārtoti Dievs ir aicinājis Savus ļaudis iziet uz lielceļiem un pie sētmalām un spiest cilvēkus nākt iekšā, lai Viņa nams būtu pilns, tomēr pat mūsu durvju ēnā atrodas ģimenes, par kurām mēs neesam pietiekoši interesējušies, lai tās tiktu vadītas uz domām, ka mēs rūpējamies par viņu dvēselēm. Kungs tagad aicina draudzei uzsākt tieši šo mums vistuvāk esošo darbu. Mēs nedrīkstam palikt uz vietas un sacīt: “Kas ir mans tuvākais?” Mums jāatceras, ka mūsu tuvākais ir tas, kam visvairāk vajadzīga mūsu līdzjūtība un palīdzība. Mūsu tuvākais ir katra pretinieka ievainotā un satriektā dvēsele. Mūsu tuvākais ir ikviens, kas ir Dieva īpašums. Jūdu izveidotā šķirošana attiecībā uz to, kas ir viņu tuvākais, Kristū ir iznīcināta. Nepastāv nekādas teritoriālas robežas, nekādas mākslotas šķirošanas, nekādas kastas, nekādas aristokrātijas.
