Kur vien ir dibināta draudze, tur visiem tās locekļiem vajadzētu aktīvi iesaistīties misijas darbā. Tiem vajadzētu apciemot katru viņu tuvumā esošo ģimeni un iepazīt to garīgo stāvokli. Ja tie, kas sevi sauc par kristiešiem, būtu iesaistījušies šai darbā, sākot ar laiku, kad viņu vārdi pirmo reizi tika ierakstīti draudzes grāmatās, tad tagad nevaldītu tik plaši izplatīta neticība, tāds nekrietnības dziļums un ne ar ko nesalīdzināmā bezdievība, kāda redzama pasaulē mūsu laikā. Ja katrs draudzes loceklis būtu censties apgaismot citus, tad tūkstoš reiz tūkstoši šodien stāvētu kopā ar Dieva baušļus ievērojošiem ļaudīm. (297)
Un ne tikai pasaulē vien mēs redzam rezultātus, ko izraisījusi draudzes nevīžība strādāt Kristus rindās. Ar šo nolaidību draudzē ir radies tāds lietu stāvoklis, kas aizēnojis Dieva darba augstās un svētās intereses. Draudzē ienācis kritizēšanas un skarbuma gars, un daudzu garīgās izšķiršanas spējas ir aptumšojušās. Tādēļ Kristus lieta ir cietusi lielus zaudējumus. Debesu saprātīgās būtnes ir gaidījušas uz mums, lai sadarbotos ar cilvēcīgajiem darba rīkiem, bet mēs neesam saskatījuši viņu klātbūtni.
