Pareizi izvests, kolportāžas darbs ir augstākā veida misijas darbs, un tas ir tikpat labs un panākumiem bagāts kā citi, kurus var izlietot šim laikam doto svarīgo patiesību nolikšanai ļaužu priekšā. Sludināšanas darba svarīgums nav apšaubāms, tomēr daudziem, kas salkst pēc dzīvības maizes, nav priekšrocības dzirdēt vārdus no Dieva sūtītiem sludinātājiem. Šī iemesla dēļ svarīgi, lai plaši tiktu izplatīti mūsu preses izdevumi. Tā vēsts nonāks tur, kur dzīvie sludinātāji nevar aiziet, un daudzu uzmanība tiks pievērsta svarīgajiem notikumiem, kas saistās ar pasaules vēstures noslēguma ainām.
Dieva kolportāžas darbu ir noteicis kā līdzekli, ar ko ļaudīm sniegt gaismu, kas atrodas mūsu grāmatās, un kolportieriem vajadzētu izprast, cik ļoti svarīgi ir pēc iespējas ātrāk nogādāt pasaulei šīs cilvēku garīgai audzināšanai un apgaismošanai nepieciešamās grāmatas. Kungs grib, lai tieši šo darbu Viņa ļaudis dara šai laikā. Visi, kas nododas Dievam, lai strādātu kā kolportieri. Šo darbu mēs nevaram novērtēt par augstu, jo, ja nebūtu šo kolportieru pūļu, tad daudzi nekad nedzirdētu brīdinošos vārdus.
Tas ir tiesa, ka daži, kas nopērk šīs grāmatas, tās noliks uz plaukta vai viesistabā uz galda un reti uz tām paskatīsies.( 314) Tomēr Dievs turpinās rūpēties par Savu patiesību, un pienāks laiks, kad šīs grāmatas tiks meklētas un lasītas. Mājā var ienākt slimība vai kāda cita nelaime, un caur patiesību, ko satur šīs grāmatas, Dievs noskumušajām sirdīm sūta mieru, cerību un dusu. Tad tiem atklājas Viņa mīlestība, un tie saprot izdarīto grēku piedošanas lielo vērtību. Tā Kungs sadarbojas ar Saviem pašaizliedzīgajiem strādniekiem.
Daudz ir tādu, kas aizspriedumu dēļ nekad neiepazītos ar patiesību, ja tā netiktu ienesta viņu mājās. Kolportieris var atrast šīs dvēseles un tām kalpot. Ir vesela virkne darbu, kas darāmi, ejot no mājas uz māju, un viņš tos var veikt sekmīgāk nekā citi. Viņš var iepazīt ļaudis un izprast to patiesās vajadzības, viņš var kopā ar tiem lūgt un var norādīt uz Dieva Jēru, Kas atņem pasaulei grēku. Tā tiks pavērts ceļš, lai šim laikam dotās īpašās vēstis atrastu pieeju viņu sirdīm.
Uz kolportiera gulstas liela atbildība. Pie sava darba viņam vajadzētu iet, sagatavotam izskaidrot Rakstus. Ja viņš, ejot no vienas vietas uz otru, uzticēsies Dievam, tad ap viņu būs Dieva eņģeļi, dodot viņam vārdus, kas daudzām dvēselēm sniegs gaismu, cerību un drosmi.
Lai kolportieris atceras, ka viņam dota iespēja sēt pie visiem ūdeņiem. Pārdodot grāmatas, kas sniedz patiesības atzīšanu, lai viņš atceras, ka dara Dieva darbu un ka visas spējas jāizlieto Viņa Vārda pagodināšanai. Dievs būs ar ikvienu, kas centīsies izprast patiesību, lai viņš to varētu atklāt citiem skaidrās līnijās. Dievs ir runājis skaidri un saprotami. “Gars un līgava saka: nāc! Un, kas to dzird, tas lai saka: Nāc!” Atkl.22,17. Mēs nemaz nedrīkstam vilcināties pamācīt tos, kam vajadzīgas pamācības, lai tie nonāktu pie patiesības atzīšanas, kāda tā ir Jēzū. (315)
Dieva ganāmpulka pazudušās avis ir izklīdinātas it visur, un darbs, ko viņu labā vajadzētu darīt, atstāts novārtā. No man dotās gaismas es zinu, ka tur, kur laukā ir viens kolportieris, vajadzētu būs simtam. Kolportierus vajadzētu pamudināt nodoties šim darbam, ne lai meklētu parakstus stāstu grāmatām, bet gan lai nodotu pasaulei grāmatas, kas satur patiesību, kas šai laikā ir vissvarīgākā.
Lai kolportieri iziet ar Kunga vārdu, atceroties, ka tie, kas paklausa baušļiem un māca citus tiem paklausīt, tiks atalgoti, redzot atgrieztās dvēseles, un viena patiesi atgriezta dvēsele atvedīs pie Kristus citas. Tā darbs ies uz priekšu jaunās teritorijās.
Ir pienācis laiks, kad kolportieriem vajadzētu veikt lielu darbu. Pasaule guļ, un kā sargiem tiem jāliek skanēt brīdinājuma zvanam, lai pamodinātu gulošos un tie aptvertu draudošās briesmas. Draudzes nezina savas piemeklēšanas laiku. Bieži tās patiesību vislabāk uzzina, pateicoties kolportieru pūlēm. Kas iziet Kunga vārdā, tie ir Viņa vēstneši, kuriem jāpasniedz tumsā un maldos esošiem ļaudīm priecīgās ziņas par glābšanu caur Kristu paklausībā Dieva likumiem.
Es esmu pamācīta, ka pat tur, kur ļaudis dzird vēsti no dzīva sludinātāja, kolportieriem vajadzētu turpināt savu darbu, sadarbojoties ar sludinātāju, jo, kaut gan sludinātājs var vēsti sniegt uzticīgi, ļaudis tomēr nav spējīgi visu paturēt atmiņā. Tāpēc iespiestās lappuses ir svarīgas, ne tikai lai atmodinātu ļaudis šim laikam dotās patiesības lielās nozīmes izpratnei, bet arī to iesakņošanai un nopamatošanai patiesībā un nostiprināšanai pret krāpjošajiem maldiem. Laikraksti un grāmatas ir Kunga līdzekļi, lai pastāvīgi ļaudīm atgādinātu šim laikam doto vēsti. Apgaismojot un nostiprinot dvēseles patiesībā, preses izdevumi paveiks daudz lielāku darbu par to, ko var paveikt Vārda sludināšana vien. ( 316) Klusie vēstneši, kurus ļaužu mājās novieto kolportiera darbs, visādos veidos stiprinās evaņģēlija pasludināšanu, jo Svētais Gars ietekmēs cilvēkus, kad tie lasīs šīs grāmatas, tāpat kā tas ietekmēs tos, kas klausās sludināto Vārdu. Patiesību saturošas grāmatas pavada tā pati eņģeļu kalpošana, kas pavada sludinātāju darbu.
Augšup tiek nestas vēstis par visām sekmēm, ko esam guvuši, izklīdinot tumsu un izplatot gaismu un atzīšanu par Dievu un Jēzu Kristu, Kuru Viņš ir sūtījis. Attiecīgais darbs tiek atklāts Debesu saprātīgām būtnēm un saviļņo visas virsniecības un spēkus, izraisot visu Debesu būtņu simpātijas.
“Pateicība Dievam, Kas mums allaž dod uzvarēt Kristū un Savas atzīšanas labo smaržu caur mums izlaiž visās malās. Jo mēs esam Kristus salda smarža Dievam pie tiem, kas top izglābti, un pie tiem, kas pazūd. Šiem gan nāves smarža uz nāvi, bet viņiem dzīvības smarža uz dzīvību. Un kas ir derīgs uz to?” 2.Kor.2,14.- 16.
