(317) Tā kā mūsu literatūras kolportāža ir misijas darbs, tad to vajadzētu vadīt no misijas darba redzes viedokļa. Kas tiek izraudzīti kā kolportieri, tiem vajadzētu būt vīriem un sievām, kuri izjūt kalpošanas darba atbildības nastu, kas tiecas ne pēc peļņas, bet gan sniegt ļaudīm gaismu. Visam mūsu kalpošanas darbam jānotiek Dievam par godu, lai sniegtu patiesības gaismu tiem, kas atrodas tumsā. Savtīgus principus, mīlestību uz peļņu, cieņu vai stāvokli, mūsu starpā nemaz nevajadzētu pieminēt.
Kolportieriem ik dienas no jauna jāatgriežas pie Dieva, lai viņu vārdi un darbi varētu būt dzīvības smarža uz dzīvību un tie izplatītu glābjošu iespaidu. Iemesls, kāpēc daudziem nav bijis sekmju kolportāžas darbā, ir tas, ka tie nav bijuši patiesi kristieši, tie nav iepazinušies ar atgriešanās garu. Viņi zināja, kā darbs jādara, bet tie pastāvīgi nejutās atkarīgi no Dieva.
Kolportieri, atceraties, ka ar jūsu rīcībā esošajām grāmatām jūs ļaudīm nesniedzat kausu ar Bābeles vīnu, maldu mācības, ar kurām tirgojas zemes ķēniņi, bet gan kausu, kas piepildīts ar visdārgākajām pestīšanas patiesībām. Vai jūs paši gribat dzert no tā? Jūsu prāts var tikt pakļauts Kristus gribai, un Viņš uz jums var uzlikt Savu uzrakstu. Uzlūkojot jūs tiksiet pārvērsti no godības uz godību, no spēka uz spēku. Dievs vēlas, lai jūs izietu uz priekšu un runātu vārdus, ko Viņš jums dos. Viņš vēlas, lai jūs parādītu, ka jūs augstu vērtējat cilvēci, cilvēci, kas atpirkta ar Pestītāja dārgajām asinīm. Kad jūs kritīsiet uz Kristu un sadauzīsieties, tad jūs saņemsiet Kristus spēku, un citi atzīs patiesības spēka iespaidu uz jūsu sirdīm. (318)
Kas apmeklē skolu, lai mācītos labākos veidus, kā strādāt priekš Dieva, tiem es gribētu sacīt: Atceraties, ka par dvēseļu mantotājiem jūs varat kļūt tikai tad, ja ik dienas svētīsieties Dievam. Ir bijuši cilvēki, kas nespēja apmeklēt skolu, jo bija par trūcīgiem, lai segtu savus izdevumus. Tomēr, kļūstot par Dieva dēliem un meitām, tie sāka strādāt, kur viņi atradās, pūloties ap viņiem esošo cilvēku labā. Kaut arī viņiem nebija nekādu skolā iegūtu zināšanu, tie svētījās Dievam, un Dievs darbojās caur tiem. Līdzīgi mācekļiem, kad tie tika aicināti no saviem tīkliem sekot Kristum, viņi no Pestītāja mācījās dārgas mācības. Tie savienojās ar Lielo Skolotāju, un no Rakstiem iegūtās zināšanas darīja tos derīgus stāstīt citiem par Kristu. Tā viņi kļuva patiesi gudri, jo paši savā vērtējumā tie nebija par gudriem, lai pieņemtu no augšienes nākošās pamācības. Svētā Gara atjaunojošais spēks sniedza tiem praktisku, glābjošu enerģiju.
Vismācītākā cilvēka gudrība, ja tas nav mācījies Kristus skolā, ir muļķība, cik tas attiecas uz dvēseļu vadīšanu pie Kristus. Dievs var strādāt tikai ar tiem, kas grib pieņemt ieaicinājumu: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi. Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevis Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir laipnīgs un Mana nasta viegla.” Mat.11,28.-30.
Daudzi mūsu kolportieri ir atkāpušies no pareizajiem principiem. Tiecoties pļaut laicīgus labumus, viņu prāts ir novērsies no darba īstā mērķa un gara. Lai neviens nedomā, ka ārišķības atstās pareizu iespaidu uz ļaudīm. Tādā veidā negūs vislabākos vai vispaliekošākos rezultātus. (319) Prāta pievēršana šim laikam dotajām patiesībām ir mūsu darbs. Patiesas sekmes pavadīs mūsu pūles tikai tad, ja mūsu pašu sirdis piepildīs to patiesības gars, kas atrodas mūsu pārdodamajās grāmatās, un ja mēs pazemīgi aicināsim ļaudis pievērst uzmanību šīm patiesībām, jo tikai tad Svētais Gars, kas pārliecina par grēku un taisnību, un sodību, būs ar mums, lai ietekmētu sirdis.
Mūsu grāmatu pārdevējiem jābūt svētītiem strādniekiem, kurus Svētais Gars var izlietot par Saviem darba rīkiem. Kristus ir mūsu spēks un mūsu veiksme, un patiesība mums jāsniedz pazemīgā vienkāršībā, ļaujot, lai tā pati izplata savu dzīvības smaržu uz dzīvību.
Pazemīga, sirsnīga lūgšana panāks vairāk mūsu grāmatu izplatīšanas labā nekā visas dārgās reklāmas pasaulē. Ja strādnieki piegriezīs savu uzmanību tam, kas ir īsts, dzīvs un patiess, ja tie lūgs pēc Svētā Gara, ticēs Tam un paļausies uz To, tad Svētā Gara spēks izliesies pār tiem spēcīgās, debešķīgās straumēs, un cilvēka sirds tiks iespaidota pareizi un paliekoši. Tāpēc lūdziet un strādājiet, strādājiet un lūdziet, un Kungs sadarbosies ar jums.
Katram kolportierim ir nepieciešama nepārprotama un pastāvīga eņģeļu kalpošana, jo viņam jādara svarīgs darbs, darbs, ko viņš nevar padarīt savā spēkā. Kas ir piedzimuši no jauna, kas ļauj sevi vadīt Svētajam Garam, darot Kristus veidā to, ko viņi var darīt, kas strādās, it kā tie redzētu Debesu Universu raugāmies uz tiem, tos pavadīs un pamācīs svētie eņģeļi, kas ies tiem pa priekšu ļaužu dzīvokļos, sagatavojot viņiem ceļu. Tāda palīdzība vērtējama daudz augstāk par visām priekšrocībām, ko it kā dod dārgas reklāmas.
(320) Kad cilvēki sapratīs laiku, kurā mēs dzīvojam, tad tie strādās it kā Debesu skata priekšā. Kolportieris pasniegs tās grāmatas, kas apgaismos un stiprinās dvēseli. Viņš uzņems sevī šo grāmatu garu, un, iepazīstinot ļaudis ar tām, viņš šim darbam nodosies ar visu sirdi. Viņa spēks, viņa drosme un viņa panākumi būs atbilstoši tam, cik pilnīgi grāmatās atklātā patiesība ir ieaudusies viņa dzīvē un raksturā. Izveidojis savu dzīvi tādu, viņš var iet un stāstīt citiem par svētajām patiesībām, ko viņš tiem pasniedz. Piepildīts ar Dieva Garu, viņš gūs dziļus un bagātus piedzīvojumus, un Debesu eņģeļi piešķirs viņam darbā sekmes.
Mūsu kolportieriem, visiem, kam Dievs uzticējis spējas, lai tie varētu sadarboties ar Viņu, es gribu teikt: Lūdziet, ak lūdziet pēc dziļākiem piedzīvojumiem. Izejiet ar iejūtīgām un klusinātām sirdīm, kas tādas kļuvušas, pētot dārgās patiesības, kādas mums Dievs devis šim laikam. Dzeriet dziļi no pestīšanas ūdens, lai tas jūsu sirdīs var kļūt par dzīvu avotu, kas plūst, lai atspirdzinātu bojā ejošās dvēseles. Tad Dievs jums dos gudrību, ka jūs spēsiet pareizi strādāt. Viņš jūs darīs par kanāliem Savu svētību izdalīšanai. Viņš jums palīdzēs atklāt Viņa īpašības, sniedzot citiem gudrību un izpratni, ko Viņš piešķīris jums.
Es lūdzu Kungu, lai jūs izprastu šo jautājumu visā tā garumā, platumā un dziļumā, un lai jūs izjustu savu atbildību ar pacietību, drosmi un nelokāmu godīgumu pārstāvēt Kristus raksturu. “Un Dieva miers, kas augstāks nekā visa saprašana, tas pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” Filip. 4,7.
