Vajadzētu cienīt saprātīgu, dievbijīgu un patiesību mīlošu kolportieri, jo viņš ieņem evaņģēlija sludinātājam līdzīgu stāvokli. Daudzi mūsu jaunie sludinātāji un tie, kas gatavojas sludināšanas darbam, būdami patiesi atgriezti, paveiktu daudz laba, strādājot kolportāžas laukā. Sastopoties ar ļaudīm un pasniedzot tiem mūsu preses izdevumus, tie gūtu pieredzi, ko nav iespējams iegūt, ja notur tikai uzrunas. Ejot no mājas uz māju, tie varētu sastapties un sarunāties ar ļaudīm, nesot sev līdzi Kristus dzīvības smaržu. Tā cenšoties svētīt un aplaimot citus, tie paši tiks svētīti, viņi iegūs piedzīvojumus ticībā, viņu Rakstu zināšanas stipri palielināsies, un tie pastāvīgi mācīsies mantot dvēseles Kristum.
Visiem mūsu sludinātājiem bez kaut kādiem aizspriedumiem vajadzētu ņemt sev līdz grāmatas izdalīšanai visur, kurp viņi iet. Jebkurā ģimenē, kur sludinātājs viesojas, viņš var atstāt pa grāmatai, vai nu to pārdodot vai uzdāvinot. Tāda veida darbs lielā mērā tiks darīts šīs vēsts sākuma posmā. Sludinātāji strādāja par kolportieriem, izlietojot par grāmatu pārdošanu iegūtos līdzekļus darba atbalstīšanai tajās vietās, kur palīdzība bija vajadzīga. Šie cilvēki var saprātīgi runāt par minēto darba metodi, jo viņiem šai virzienā ir piedzīvojumi.
Lai neviens nedomā, ka evaņģēlija sludinātājs zaudēs kaut ko no savas cieņas, ja nesaistīsies kolportāžas darbā, izmantojot to kā līdzekli patiesības aiznešanai ļaudīm. Darot šo darbu, viņš strādā tādā pat veidā kā apustulis Pāvils, kas teica: “Jūs zināt no pirmās dienas, kur es uz Āziju nācis, kāds es pa visu to laiku pie jums esmu bijis, Kungam kalpodams ar visu pazemību un ar daudz asarām un kārdināšanām, kas man notikušas caur jūdu viltībām, ka es nenieka neesmu paslēpts no visa tā, kas jums par labu, ka jums to nebūtu pasludinājis un mācījis, tā draudzē, kā pa mājām, apliecinādams tikpat jūdiem, kā arī grieķiem atgriešanos pie Dieva un ticību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.”Ap.d.20,18.-.21. Daiļrunīgais Pāvils, kuram pats Dievs atklājās brīnišķīgā veidā, visā pazemībā gāja no mājas uz māju, “ar daudz asarām un kārdināšanām”.
Visi, kas ilgojas pēc patiesas kalpošanas iespējām un kas sevi bez atlikuma grib nodot Dievam, atradīs kolportāžas darbā izdevības runāt par daudzām lietām, kas attiecas uz nākotni, uz mūžīgo dzīvi. Šādā veidā gūtajiem piedzīvojumiem būs ļoti liela vērtība tiem, kas gatavojas sludināšanas darbam. Dieva Svētā Gara klātbūtne ir tā, kas sagatavo strādniekus, kā vīrus, tā sievas, par Dieva ganāmpulka ganiem. Staigājot ar domu, ka tos pavada Kristus, viņi visās savās grūtībās un pārbaudījumos izjutīs svētu godbijību un prieku. Viņi iemācīsies lūgt strādājot. Viņi radināsies būt pacietīgi, laipni, pakalpīgi un izpalīdzīgi. Savā dzīvē viņi parādīs patiesu kristīgu laipnību, vienmēr atceroties, ka viņu pavadonis Kristus skarbus, nelaipnus vārdus vai izjūtas neatzīs par labiem. Viņu vārdi būs šķīstīti. Spēja runāt tiks uzskatīta kā dārga dāvana, kas viņiem aizdots augstam un svētam darbam. Cilvēcīgais darba rīks iemācīsies pārstāvēt dievišķo Pavadoni, ar Kuru viņš ir sadraudzējies. Šim neredzamajam svētajam tas parādīs cieņu un godbijību, jo nesīs Viņa jūgu un mācīsies Viņa šķīstos un svētos ceļus. Kas tic savam dievišķajam Pavadonim, veidosies un augs. Tiem tiks dāvāts spēks ietērpt patiesības vēsti svētā skaistumā. (323)
Daži ir tieši piemēroti kolportāžas darbam un šai virzienā var padarīt vairāk kā ar svētrunu noturēšanu. Ja viņu sirdīs mājos Kristus Gars, tad tie atradīs izdevības Viņa vārdu pasniegšanai citiem un domu pievēršanai šim laikam dotajām īpašajām patiesībām. Šim darbam piemēroti cilvēki ir sākuši strādāt, bet daži neapdomīgi sludinātāji glaimojoši tiem saka, ka viņu apdāvinātību vajadzētu izlietot sludināšanas darbā, bet ne kolportāžā. Tā viņi tiek ietekmēti dabūt atļauju sludināt, un tieši tie, kas varēja izaugt par labiem misionāriem, lai apmeklētu ģimenes viņu mājās, lai runātu ar tām un kopā lūgtu, tiek novērsti no darba, kam viņi ir piemēroti, un padarīti par vājiem sludinātājiem, bet lauks, kur tik daudz darāma darba un kam iespējams veikt tik daudz laba, tiek pamests novārtā.
Vārda sludināšana ir līdzeklis, ko Kungs ir nozīmējis Viņa brīdinošās vēsts sniegšanai pasaulei. Rakstos uzticīgs skolotājs ir attēlots kā Dieva ganāmpulka gans. Viņš ir jāciena un Viņa darbs jāvērtē. Patiesam ārstnieciskās misijas darbam jāsaistās ar sludināšanas darbu, un kolportāžas darbam jābūt abu šo darba veidu sastāvdaļai. Kas iestājušies šai darbā, tiem es gribētu teikt: Apmeklējiet ļaudis, sakiet tiem, ka jūs esat evaņģēlija strādnieks un ka jūs mīlat Kungu. Nemeklējiet sev mājvietu viesnīcā, bet apmetieties personīgā mājā un iepazīstieties ar tur dzīvojošo ģimeni. Kristus sēja patiesības sēklu visur, kur vien Viņš nonāca, un kā Viņa sekotāji jūs varat nodot par Viņu liecību, darot ļoti labu darbu pie mājas pavarda. Tādā veidā tuvojoties ļaudīm, jūs bieži atradīsiet slimus un drosmi zaudējušus cilvēkus. Ja jūs meklēsiet ciešu savienību ar Kristu, nesot Viņa jūgu, tad ik dienas jūs mācīsities no Viņa, kā noskumušajiem, cerībās pieviltajiem, apbēdinātajiem un sirdīs satriektajiem ļaudīm sniegt miera un iepriecas vēstis. Jūs varat mazdūšīgajiem norādīt uz Dieva Vārdu un slimos lūgšanās vest pie Kunga. Lūdzot runājiet ar Kristu, kā jūs runātu ar uzticīgu un ļoti mīļu draugu. Kā Dieva bērni vienmēr staigājiet, jaukas nepiespiestas un patīkamas cieņas apņemti. To visi redzēs un sapratīs.
Kolportieriem jābūt spējīgiem dot norādījumus par slimnieku kopšanu. Viņiem vajadzētu apgūt higiēniskās slimo kopšanas vienkāršās metodes. Tā viņi varētu strādāt kā ārstnieciskie misionāri, kalpojot cietēju dvēselei un miesai. Šim darbam tagad vajadzētu iet uz priekšu visās pasaules daļās. Tā Dieva kalpu lūgšanas un pamācības sniegtu svētības lieliem ļaužu pulkiem.
Mums jāatzīst kolportāžas darba svarīgums, jo tas ir varens līdzeklis briesmās nonākušo cilvēku atrašanai un to vešanai pie Kristus. Kolportieriem nekad nevajadzētu liegt runāt par Kristus mīlestību un atstāstīt savus piedzīvojumus, ko viņi guvuši, kalpojot Kungam. Viņiem vajadzētu brīvi runāt vai lūgt ar tiem, kas ir atmodināti. Vienkāršais stāsts par Kristus mīlestību uz cilvēku atvērs tiem durvis, pat neticīgo mājās.
Apmeklējot ļaudis viņu mājās, kolportierim bieži būs izdevība lasīt viņiem no Bībeles vai no grāmatām, kas māca patiesību. Atrodot ļaudis, kas meklē patiesību, viņš kopā ar tiem var lasīt Bībeli. Bībeles lasījumi ir tieši tie, kas ļaudīm vajadzīgs. Dievs izlietos Savā darbā šos cilvēkus, kas tādā veidā parāda dziļu interesi par bojā ejošajām dvēselēm. Caur tiem Viņš sniegs gaismu ļaudīm, kas gatavi pieņemt pamācības.
Dažiem, kas darbojas kolportāžas laukā, ir dedzība, kas nesaskan ar atzīšanu. Gudrības trūkuma dēļ un arī tāpēc, ka viņos ir tik liela tieksme atdarināt sludinātājus un teologus, gandrīz ir bijis nepieciešami mūsu kolportierus ierobežot.(325) Kad Kunga balss sauc: “ Ko Es sūtīšu un kas mums ies?” Dieva Gars liek mūsu sirdij atbildēt: “Še es esmu, sūti mani.” Jesajas 6,8. Tomēr atcerieties, ka vispirms dzīvai oglei no altāra ir jāaizskar jūsu lūpas. Tad jūsu teiktie vārdi būs gudri un svēti vārdi. Tad jums būs gudrība, lai zinātu, ko teikt un ko atstāt nepateiktu. Jūs nemēģināsiet sevi parādīt kā veiklus un atjautīgus teologus. Jūs sargāsieties pamodināt cīņas garu vai izsaukt aizspriedumus, skarot apstrīdētus mācību punktus. Jūs atradīsiet pietiekoši daudz tematu sarunām, kas neizsauks pretestību, bet gan atvērs sirdis, modinot vēlēšanos dziļāk iepazīties ar Dieva Vārdu.
Dievs vēlas, lai jūs būtu dvēseļu mantotāji, tāpēc, neuzspiežot ļaudīm mācību punktus, jums vajadzētu būt gataviem “ ar lēnību un bijāšanu atbildēt katram, kas atbildēšanu prasa par cerību, kas ir jūsos.” 1.Pēt.3,15. Kāpēc ar bijāšanu? – Lai jūsu vārdi nesmaržotu pēc iedomības, lai netiktu izteikti nepārdomāti vārdi, lai vārdos un izturēšanās veidā nepazustu Kristus līdzība. Stipri savienojieties ar Kristu un pasniedziet patiesību, kāda tā ir Viņā. Salīdzināšanas darba stāsts neatstās sirdis neskartas. Mācoties pazīt Kristus lēnprātību un pazemību, jūs sapratīsiet, ko vēlams teikt ļaudīm, jo Svētais Gars dos jums vārdus, ko runāt. Kas izpratīs nepieciešamību sargāt sirdi, lai tā atrastos Svētā Gara pārvaldībā, tie tiks darīti spējīgi sēt sēklu, kas uzdīgs mūžīgai dzīvībai. Tas ir evaņģēliskā kolportiera darbs.
