Sabats ir zelta skava, kas savieno Dievu un Viņa ļaudis. Tomēr Sabata pavēle ir pārkāpta. Dieva svētā diena ir tikusi apgānīta. (352) Grēka cilvēks ir nocēlis Sabatu un tā vietā paaugstinājis parasto darba dienu. Bauslībā ir radīta plaisa, un šī plaisa ir jāaizmūrē. Patiesais Sabats jāpaaugstina tam taisnīgi pienākošajā vietā kā Dieva dusas diena.
Dieva tautai darāmais darbs galvenos vilcienos parādīts Jesajas piecdesmit astotajā nodaļā. Ir jāpaaugstina likums, un tas jāpadara godājams, jāuzceļ vecās posta vietas un jāatjauno daudzu pagājušo paaudžu pamati. Tiem, kas dara šo darbu, Dievs saka: “Tevi sauks plaisu aizmūrētāju un ceļu atjaunotāju, kur var dzīvot. Ja tu savu kāju savaldi Sabatā un nedari, kas tev patīk, Manā svētā dienā, un ja tu dusas dienu nosauc par līksmību, par Kunga svēto dienu, kas cienījama, un tu tā Viņu godā turi, ka nestaigā savus ceļus, nedz ej pēc savas peļņas (angļu v. – nedz meklē savu prieku), nedz runā liekus (angļu v. – savus paša) vārdus. Tad tu priecāsies iekš Kunga, un Es tevi vadīšu pār zemes augstumiem, un Es tevi mielošu ar tava tēva Jēkaba mantību, jo Kunga mute to runājusi.” 12.-14.p.
Sabata jautājumam jākļūst par galveno domstarpību jautājumu lielajā noslēdzošajā cīņā, kurā piedalīsies visa pasaule. Sātana pamatlikumus cilvēki ir pagodinājuši pāri Debesīs valdošajiem pamatlikumiem. Viņi ir pieņēmuši viltus Sabatu, kuru sātans paaugstinājis kā savas varas zīmi. Bet Dievs Savu zīmogu ir uzspiedis Savai ķēnišķīgajai prasībai. Katrs ieceltais Sabats nes sava Autora vārdu, neizdzēšamu zīmi, kas rāda, kas ir šīs dienas iestādītājs. Mūsu darbs ir palīdzēt ļaudīm to saprast. Mums tiem jāparāda, ka ir izšķirīgi svarīga nozīme, vai viņi nes Dieva valsts zīmi, vai arī dumpinieka valsts zīmi, jo viņi sevi atzīst par tās valsts pavalstniekiem, kuras zīmi tie nes. Dievs mūs aicina pacelt kājām samītā Viņa Sabata karogu. Cik tāpēc svarīgi, lai mūsu priekšzīme Sabata ievērošanā būtu pareiza. (353)
Dibinot jaunas draudzes, sludinātājiem vajadzētu dot izsmeļošus norādījumus par pareizu Sabata ievērošanu. Mums jāsargās, lai vaļīgos ieradumus, kas valda svētdienas turētāju vidū, neatdarinātu tie, kas sevi sauc par Dieva svētās dusas dienas ievērotājiem. Šķirošajai līnijai starp tiem, kas nes Dieva valsts zīmi, jābūt skaidrai un nepārprotamai.
Ar Sabatu saistīts daudz lielāks svētums, nekā daudzi, kas sevi apliecina par Sabata turētājiem, tam piešķir. Kungu lielā mērā ir apkaunojuši tie, kas Sabatu kā pēc burta, tā pēc gara nav ievērojuši saskaņā ar bausli. Viņš aicina uz reformu Sabata ievērošanā.
