Ceturtā baušļa pašā sākumā Kungs sacīja: “Piemini.” Viņš zināja, ka, daudzo rūpju un sarežģījumu apņemts, cilvēks tiks kārdināts atvainot sevi, nesaskaņojoties ar visām baušļa prasībām, vai arī aizmirsīs to svēto un svarīgo nozīmi. Tāpēc Viņš teica: “Piemini Sabata dienu, ka tu to svētī.” 2.Mozus 20,8.
Visu nedēļu mums vajag domāt par Sabatu un gatavoties to ievērot saskaņā ar bausli. Mums Sabats nav jāievēro tikai kā likums. Mums jāizprot tā garīgais sakars ar visām mūsu dzīves ikdienišķajām gaitām. Visi, kas Sabatu ievēro kā zīmi starp viņiem un Dievu, tā pierādot, ka Viņš ir Dievs, Kas tos svētī, pārstāvēs Viņa valdības pamatlikumus. Savā ikdienas dzīvē tie īstenos Viņa valsts likumus. Ik dienas viņi lūgs, lai uz tiem dusētu Sabata svētojošais iespaids. Pastāvīgi viņi staigās sadraudzībā ar Kristu un uzskatāmi parādīs Viņa rakstura pilnību. (354) Katru dienu viņu gaisma spīdēs uz citiem labos darbos.
Visā, kas var ietekmēt Dieva darbu, palīdzot gūt sekmes, pašas pirmās uzvaras jāiegūst mājas dzīvē. Šeit jāsāk gatavoties arī uz Sabatu. Lai visā nedēļā vecāki atceras, ka viņu mājai jābūt skolai, kur viņu bērniem jāsagatavojas pagalmiem augšā. Lai viņu vārdi ir pareizi vārdi. No viņu lūpām nevajadzētu izlauzties nevienam vārdam, kuru nedrīkstētu dzirdēt viņu bērni. Pasargājiet sevi no satraukuma un dusmām. Vecāki, nedēļas laikā dzīvojiet, apzinoties, ka jūs redz svētais Dievs, Kas jums devis bērnus, lai jūs tos uzaudzinātu Viņam. Audziniet Viņam mazo draudzīti savā mājā, lai Sabatā visi būtu sagatavoti pagodināt un pielūgt Kungu Viņa svētnīcā. Katru rītu un vakaru pienesiet savus bērnus Dievam kā Viņa asinīm atpirkto mantojumu. Māciet tos, ka viņu augstākais pienākums un priekšrocība ir mīlēt Dievu un kalpot Tam.
Vecākiem vajadzētu ļoti censties, lai Dieva pielūgšanas brīži viņu bērniem būtu mācības stundas, kurās mācību viela būtu uzskatāmi paskaidrota. Uz viņu lūpām daudz biežāk vajadzētu atrasties izvilkumiem no Rakstiem, sevišķi tādiem, kas sirdi sagatavo reliģiskai kalpošanai. Būtu labi, ja bieži atkārtotu dārgos vārdus: “Mana dvēsele, gaidi tikai uz Dievu, jo no Viņa ir mana cerība.” Ps. 62,6. (angļu tulk.)
Ja Sabats tā tiek pieminēts, tad laicīgām lietām netiks atļauts nomākt garīgās. Sabatam neatstās nevienu pienākumu, kas veicami sešās darba dienās. Nedēļas laikā mūsu spēki netiks tā izsmelti laicīgā darbā, lai tajā dienā, kurā Kungs dusēja un atspirdzinājās, mēs būtu tik pārguruši, ka nespētu piedalīties Viņu pagodinošā kalpošanā.
Kaut arī Sabatam jāgatavojas visu nedēļu, tomēr piektdienai jābūt īpašai sagatavošanās dienai. Caur Mozu Kungs teica Izraēla bērniem: “Rīt ir Kunga dusēšana, Kunga svētā dusēšanas diena, ko jūs gribat cept, to cepiet, un, ko gribiet vārīt, to vāriet, un visu, kas atliek, to glabājiet un taupiet līdz rītam.” “Un ļaudis skrēja šurp un turp un to (mannu) sakrāja un mala dzirnavās vai sagrūda piestā un to vārīja podos, un taisīja no tā raušus.” 2.Mozus 16,23. 4.Mozus 11,8. Kaut kas vēl bija jādara, lai sagatavotu maizi, kas Izraēla bērniem bija sūtīta no Debesīm. Kungs tiem teica, ka šis darbs jāpadara piektdien, sagatavošanās dienā. Ar to viņi tika pārbaudīti. Dievs vēlējās redzēt, vai tie Sabatu turēs vai neturēs svētu.(355)
Šis norādījums no Jehovas lūpām dots mums par mācību. Bībele ir brīnišķīgs vadonis, un, ja tās lappuses lūdzot pētī sirdis, pēc pareizas patiesības izpratnes, tad šai jautājumā nevienam nav jāmaldās.
Daudzus nepieciešams pamācīt, kādiem tiem vajadzētu parādīties Dievu pagodinošajās sanāksmēs Sabatā. Dieva tuvumā nav jānāk parastajās drēbēs, ko valkā nedēļā. Visiem vajadzētu būt īpašam Sabata tērpam, ko nēsāt, piedaloties sapulcēs Dieva namā. Kaut arī mums nevajadzētu piemēroties pasaules modei, tomēr mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi pret mūsu ārējo izskatu. Mums jābūt glītiem un kārtīgiem, kaut arī bez izgreznojumiem. Dieva bērniem vajadzētu būt tīriem no iekšpuses un ārpuses.
Piektdien nobeidziet sagatavošanos Sabatam. Pārbaudiet, lai visas drēbes ir sakārtotas un viss, kas jāgatavo ēšanai, sagatavots. Lai kurpes ir nospodrinātas un paši esat nomazgājušies. Ir iespējams to padarīt. Ja jūs to pieņemsiet par likumu, tad jūs to varēsiet. Sabats nav jāveltī drēbju labošanai, ēdienu gatavošanai, izpriecu meklēšanai vai kādam citam laicīgam darbam. Pirms saules rieta nolieciet visus laicīgos darbus un visus pasaulīgos laikrakstus, lai tos nevarētu redzēt. Vecāki, paskaidrojiet bērniem savu rīcību un tās nolūkus, un lai tie piedalās jūsu sagatavošanās darbos, ka varat ievērot Sabatu saskaņā ar bausli. (356)
Mums dedzīgi jāsargā Sabata robežas. Atcerieties, ka ikviens Sabata mirklis ir iesvētīts un svēts laiks. Ja vien iespējams, tad darba devējiem piektdienās savus strādniekus vajadzētu atlaist brīvus jau pusdienas laikā, atdodot viņiem atlikušās stundas līdz Sabata sākumam. Dodiet tiem laiku sagatavoties, lai tie Kunga dienu var apsveikt klusi un mierīgi. Ar tādu rīcību jūs necietīsiet zaudējumus pat laicīgās lietās.
Vēl ir viens darbs, kam jāpievērš uzmanība sagatavošanās dienā. Šajā dienā jānokārto visas nesaskaņas starp brāļiem kā ģimenē, tā draudzē. Izdzeniet no dvēseles visu rūgtumu, dusmas un ļaunumu. Pazemīgā garā “izsūdziet cits citam noziegumus un lūdziet cits par citu, ka topat veseli.” Jēk.5,16.
Pirms Sabata iesākšanās no pasaulīgiem darbiem vajadzētu atraut kā garu, tā miesu. Dievs Savu Sabatu ir nolicis sešu darba dienu beigās, lai cilvēki varētu apstāties un padomāt, ko tie ir ieguvuši nedēļas laikā, gatavojoties šķīstajai valstībai, kurā netika ielaists neviens pārkāpējs. Katru Sabatu mums vajadzētu noslēgt rēķinus ar savu dvēseli, lai redzētu, vai aizgājusī nedēļa ir nesusi garīgu ieguvumu vai zaudējumu.
Turēt Sabatu svētu Kungam nozīmē mūžīgu pestīšanu. Dievs saka: “Kas Mani godā, to Es godāju.” 1.Zām.2,30.
