Pirms saules rieta lai ģimenes locekļi sapulcējas kopā lasīt Dieva Vārdu, dziedāt un lūgt. Šeit vajadzīga reforma, jo daudzi ir bijuši nolaidīgi. Mums jāizsūdz savi grēki Dievam un arī savstarpēji. (357)
Mums no jauna jāsāk veikt īpašus sagatavošanās darbus, lai katrs ģimenes loceklis varētu būt sagatavots godāt dienu, kuru Dievs ir svētījis un iesvētījis.
Dārgās Sabata stundas neizšķiediet gultā. Sabata rītā ģimenei jau agri vajadzētu būt kājās. Ja pieceļas vēlu, tad rodas sajukums un kņada, gatavojoties uz brokastīm un Sabatskolu. Valda steiga, grūstīšanās un nepacietība. Tā mājās ienāk nesvēts satraukums. Tāds sagānīts Sabats kļūst nogurdinošs, un tā atnākšana netiek gaidīta mīlestībā, bet drīzāk gan ar bailēm.
Sabatam nevajadzētu sagatavot bagātākus ēdienu krājumus vai lielāku dažādību kā citām dienām. Tā vietā barībai vajadzētu būt vēl vienkāršākai un ēst vajadzētu mazāk, lai domas būtu skaidras un spēcīgas izprast garīgas lietas. Pārēšanās aizmiglo prātu. Var dzirdēt visdārgākos vārdus un nenovērtēt, jo nepareizs uzturs apmulsinājis prātu. Ar pārēšanos Sabatā daudzi ir vairāk apkaunojuši Dievu, nekā tie domā.
Kaut arī no ēdienu gatavošanas Sabatā vajadzētu izvairīties, tomēr ēst aukstus ēdienus nav nepieciešami. Aukstā laikā uzsildiet iepriekšējā dienā sagatavoto ēdienu. Un lai ēdieni, kaut arī vienkārši, tomēr ir garšīgi un ēstgribu ierosinoši. Sagādājiet kaut ko, ko uzskatītu kā gardumu, ko ģimene nebauda katru dienu.
Ģimenes lūgšanas sanāksmēs lai piedalās arī bērni. Lai visi paņem savas Bībeles, un ikviens lai lasa vienu vai divus pantus. Tad dziediet kādu pazīstamu dziesmu, kurai lai seko lūgšana. Tai Kristus ir devis paraugu. Kunga lūgšana nebija domāta, lai to atkārtotu tikai kā formu, bet tā aino, kādām vajadzētu būt mūsu lūgšanām – vienkāršām, sirsnīgām un aptverošām. Izsakiet Kungam savas vajadzības vienkāršos lūgumos un arī savu pateicību par Viņa žēlastību. Tā jūs ielūdziet Jēzu kā gaidītu viesi savā mājā un sirdī. Ģimenē nav vietā garas lūgšanas par tālāk stāvošām lietām. (358) Tās lūgšanas stundu padara nogurdinošu, bet tai vajadzētu būt tādai, lai to vērtētu kā priekšrocību un svētību. Padariet šos brīžus interesantus un priecīgus.
Sabatskola un Dievu pagodinošā sanāksme aizņem tikai daļu no Sabata. Ģimenei atlikušo daļu var padarīt par svētākām un dārgākām stundām visā Sabatā. Daudz no šī laika vecākiem vajadzētu pavadīt ar saviem bērniem. Daudzās ģimenēs jaunākie bērni tiek atstāti vieni paši, lai atrod sev laika kavēkli, cik labu paši prot. Atstāti vieni, bērni drīz kļūst nemierīgi un sāk spēlēties vai dara nedarbus. Tā Sabatā tie neatrod nekādu svētumu.
Skaistā laikā lai vecāki iziet ar saviem bērniem pastaigāties pa laukiem un birztalām. Dabas skaistuma apņemti, stāstiet tiem, kāpēc ir iecelts Sabats. Paskaidrojiet viņiem Dieva lielo radīšanas darbu. Stāstiet viņiem, ka, iznākot no Radītāja rokām, zeme bija skaista un svēta. Katra puķe, katrs krūms, katrs koks atbilda Radītāja nodomam. Viss, ko acs redzēja, bija ļoti jauks un prātu piepildīja ar domām par Dieva mīlestību. Ikviena skaņa bija mūzika, harmonējot ar Dieva balsi. Rādiet, ka tas bija grēks, kas sabojāja Dieva pilnīgo darbu, ka ērkšķi un dadži, bēdas, sāpes un nāve, viss ir sekas nepaklausībai Dievam. Lieciet tiem redzēt, ka zeme, kaut arī grēka lāsta sabojāta, vēl arvien atklāj Dieva laipnību. Zaļie lauki, augstie koki, iepriecinošā saules gaisma, mākoņi, rasa, svinīgais nakts klusums, zvaigžņotās debess godība un mēness savā skaistumā, viss nodod liecību par Radītāju. Neviena lietus lāse nekrīt, neviens gaismas stars neizlejas pār mūsu nepateicīgo pasauli, neliecinot par Dieva pacietību un mīlestību. (359)
Stāstiet tiem par pestīšanas ceļu, ka “tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš Savu vienpiedzimušo Dēlu devis, lai visi tie, kas tic uz Viņu, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību.” Jāņa 3,16. Atkārtojiet jauko Betlēmes stāstu. Iepazīstiniet bērnus ar Jēzu kā Saviem vecākiem paklausīgu zēnu, kā godīgu un strādīgu jaunekli, kas palīdz uzturēt ģimeni. Tā jūs viņus varat pamācīt, ka Pestītājs pazīst bērnu un jauniešu grūtības, sarežģījumus, kārdināšanas, cerības un priekus un ka Viņš tiem var just līdz un palīdzēt. Laiku pa laikam lasiet ar viņiem interesantos notikumus Bībeles vēsturē. Jautājiet, ko viņi mācījās Sabatskolā, un kopā ar viņiem izpētiet nākošo Sabatskolas mācības vielu.
Saulei rietot, lai lūgšanas un slavas dziesmas skaņas iezīmē svēto stundu noslēgšanos, un ielūdz Dieva klātbūtni rūpju pilnajā darba nedēļā.
Tā vecāki var padarīt Sabatu par vislīksmāko nedēļas dienu, kādam tam arī vajadzētu būt. Viņi var vadīt savus bērnus raudzīties uz to kā uz līksmību, kā uz sevišķu dienu, Kungam svētu, godājamu.
Es jums dodu padomu, mani brāļi un māsas: “Piemini Sabata dienu, ka tu to svētī.” Ja vēlaties, lai jūsu bērni ievērotu Sabatu saskaņā ar bausli, tad jums tie jāmāca kā ar priekšrakstu, tā arī ar priekšzīmi. Ja patiesība dziļi iegravēta sirdī, tad to nekad nevarēs pilnīgi izdzēst. Tā var tikt aptumšota, bet nekad iznīcināta. Agros dzīvības gados atstātais iespaids atklāsies arī vēlākā laikā. Apstākļi var šķirt bērnus no vecākiem un viņu mājām, bet, kamēr vien viņi dzīvos, svētība tiem būs bērnībā un jaunībā dotās pamācības.
