Dievs pats apņemas svētīt tos, kas paklausa Viņa baušļiem: “Nesiet pilnu desmito mantu namā, ka barība ir Manā namā, un pārbaudiet jel Mani tā, saka Kungs Cebaot: vai Es jums neatvēršu Debesu logus un jums nedošu svētības pārpārim? Un jūsu dēļ Es rāšu ēdēju, lai tas jums nemaitā zemes augļus un lai vīna koks tīrumā jums nav neauglīgs, saka Kungs Cebaot. Un visas tautas jūs teiks laimīgus, jo jūs būsiet jauka zeme, saka Kungs Cebaot.” 10.11.12.p.
Kā cilvēki, kad to priekšā ir šie gaismas un patiesības vārdi, uzdrošinās nepildīt tik skaidri atklātu pienākumu? Kā viņi drīkst nepaklausīt Dievam, ja paklausība Viņa prasībām nozīmē Viņa svētības kā laicīgās, tā garīgās lietās un nepaklausība nozīmē Dieva lāstu? Sātans ir postītājs. Dievs nevar svētīt tos, kas atsakās būt uzticīgi namturi. Viss, ko Viņš tad var darīt, ir atļaut sātanam pabeigt savu postošo darbu. Mēs redzam, ka pār zemi nāk visāda veida nelaimes dažādās pakāpēs, un kāpēc? – Vairs nedarbojas Dieva savaldošais spēks. Pasaule nav ņēmusi vērā Dieva Vārdu. Cilvēki dzīvo, it kā Dieva nemaz nebūtu. Līdzīgi Noa laika pasaules iedzīvotājiem tie atsakās no jebkādām domām par Dievu.
Satraucošos apmēros virsroku gūst ļaunums, un zeme ir nobriedusi pļaujai.
