(440) Liels darbs ir jāpadara visā pasaulē, un lai neviens nespriež, ka, tuvojoties galam, nav vajadzīgs īpaši pūlēties, lai izveidotu dažādus institūtus, kādus prasa mūsu lieta. Jūs nezināt Kunga atnākšanas dienu, ne stundu, jo tas nav atklāts, un tāpēc lai neviens nepamatojas uz to, ko viņš nevar saprast. Lai ikviens strādā darbu, kas nodots viņa rokās, pildot ikdienas pienākumus, ko Dievs no viņa prasa.
Kad Kungs mums pavēlēs turpmāk vairs necensties celt sapulču namus un dibināt skolas, sanatorijas un izdevniecības, tad mums būs pienācis laiks salikt savas rokas un ļaut Kungam pabeigt darbu, bet tagad mums dota izdevība parādīt dedzība, nostājoties Dieva pusē, un mīlestību uz cilvēci.
Mums jābūt līdzdalībniekiem Dieva darbā visā pasaulē, kur tikai ir glābjamas dvēseles, tur mums jāsniedz sava palīdzība, lai Dievam pievestu daudz dēlu un meitu. Gals ir tuvu, un šī iemesla dēļ mums vispilnīgāk jāizmanto katra uzticētā spēja un katra iekārta, kas palīdzētu veikt šo darbu.
Ir jādibina skolas jauniešu izglītošanai, lai sludināšanas darbā iesaistītie cilvēki varētu aizsniegt augstāku pakāpi Bībeles un zinātņu atziņās. Ārzemēs jādibina institūti slimnieku dziedināšanai, un darbam jāpamodina ārstnieciskie misionāri, kas būtu pašaizliedzīgi, kas paceltu krustu, kas būtu sagatavoti uzticības vietu ieņemšanai un spējīgi apmācīt citus. Un visam tam līdzās Dievs aicina vietējos misionārus. (441) Dieva darba darītājiem darba laukā vai mājās jābūt pašaizliedzīgiem, krustu nesošiem un savas personīgās vajadzības ierobežojošiem ļaudīm, lai tie varētu nest daudz labu augļu.
Ticība, kas sevī ietver kaut ko mazāku, aizliedz kristīgo raksturu. Evaņģēlija ticība ir tāda, kam spēku un žēlojošo skaistumu sniedz Dievs. Ļausim, lai atklājas mūsos mājojošais Kristus, pārtraukdami izšķiest naudu tērpiem un nevajadzīgām lietām, kad Kristus lietai jācieš no līdzekļu trūkuma, kad parādi par mūsu sapulču namiem paliek nenomaksāti un kad kase ir tukša. Nekopiet patiku uz dārgiem apģērba piederumiem vai dzīvokļa iekārtu. Lai darbs iet uz priekšu, kā tas iesākās, vienkāršā sevis aizliegšanā un ticībā.
Izlietojiet savu naudu, lai radītu iekārtojumus labiem darbiem, un neļaujiet savam iespaidam to spēku samazināt. Lai neviens neklausās uz iečukstējumiem, ka ticības spēkā var pārvarēt visu mūsu fizisko nespēku un slimības un, ka tāpēc nav vajadzīgi institūti, kuru mērķis ir palīdzēt atgūt veselību. Ticība un darbi nav šķirami. Tā kā Kungs nāks drīz, tad rīkojieties noteikti un apņēmīgi, palielinot iespējas liela darba paveikšanai īsā laikā.
Tā kā Kungs nāks drīz, tad ir pienācis laiks savu naudu atdot mijējiem, ir pienācis laiks atdot katru dolāru, ko mēs varam ietaupīt. Kunga mantu namā, lai varētu dibināt iestādes strādnieku sagatavošanai, kas tiktu apmācīti kā tie, kas augs praviešu skolās. Ja Kungs nākot atradīs jūs darām šo darbu, tad Viņš sacīs: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps, ieej sava Kunga priekā!”
Ir pienācis laiks, kad vairs nedrīkst izšķiest vai nepareizi izlietot nevienu fizisku, garīgu vai tikumisku spēju. Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis (442)Amerikā spēcīgos iekārojumus, kas morāli un garīgi atbalsta Viņa darba iešanu uz priekšu, vairs ilgāk nenorobežotu nedaudzās vietās dzimtenē. Ļaudis, kam Viņš daudz ir devis, tiek aicināti izdalīt. Noguldiet tagad savus līdzekļus tur, kur tie palīdzētu sniegt gaismu aptumšotajām tautām un jūras salām.
Darāmais darbs. – Ja ģimenes apmestos uz dzīvi zemes tumšajās vietās, vietās, kur ļaudis apņem garīga nomāktība, un ļautu caur sevi izstarot Kristus dzīvības gaismai, tad tiktu veikts liels darbs. Lai viņi uzsāk darbu mierīgi un klusi, neprasot līdzekļus no savienības, līdz interese ir kļuvusi tik plaša, ka tie to bez sludinātāju palīdzības vairs nevar apmierināt.
Kad tiek sasaukti kursi un līdzīgas sanāksmes, tad vietu tiem neizvēlieties pie mūsu lielajām, nopamatotajām draudzēm. Lai tās dod spēku darbam un izplata patiesības atzīšanu vietās, kur tā vēl maz pazīstama. Tas varbūt nebūs tik ērti, bet es jautāju: Vai Kristum bija ērti atstāt ķēnišķīgos pagalmus? Vai Viņam bija ērti un izdevīgi atstāt savu godu, Savu slavu, Savu augstā pavēlnieka stāvokli un pazemoties, kļūstot kā viens no mums? Viņš negāja pie nekritušajām būtnēm, bet pie tiem, kam Viņš bija visvairāk vajadzīgs. Viņa priekšzīme jāatdarina mums, kam Viņš ir uzticējis Savu darbu.
Mums dzīvības Vārds jāsniedz tiem, kas pēc mūsu sprieduma varētu likties tik bezcerīgi, it kā viņi jau atrastos kapā. Kaut arī liktos, ka viņi negrib patiesības gaismu ne dzirdēt, ne pieņemt, tomēr mums nešauboties un nesvārstoties ir jādara sava daļa. (443)
Kavēšanās slēpj sevī briesmas. Tā dvēsele, kuru jūs būtu varējuši atrast, tā dvēsele, kurai jūs būtu varējuši atvērt Rakstus, aiziet no jūsu sniedzamības robežām. Sātans tās kājām ir sagatavojis kādu tīklu, un rīt tā varbūt jau pildīs Dieva niknākā ienaidnieka plānus. Kāpēc neiet pie darba tūlīt?
Kā lai jūtas eņģeļi, redzot gala tuvošanos un ieraugot, ka tik daudzi cilvēki, kam uzticēta pēdējā žēlastības vēsts, nekārtīgi spiežas kopā, apmeklē sapulces paši savu dvēseļu dēļ un jūtas neapmierināti, ja netiek noturēts daudz svētrunu, tai pašā laikā pavisam maz domājot un pavisam maz darot citu glābšanai. Visi, kas dzīvā ticībā ir patiesi savienoti ar Kristu, būs dievišķās dabas līdzdalībnieki. Tie pastāvīgi no Viņa saņems garīgu dzīvību, un tie nespēs klusēt.
Dzīvība vienmēr atklājas darbībā. Ja sirds ir dzīva, tad tā uz visām miesas daļām sūtīs dzīvības asinis. Kuru sirdis pilda garīga dzīvība, tos nevajadzēs spiest, lai viņi to atklāj. Dievišķā dzīvība no viņiem izplūdīs bagātās žēlastības straumēs. Viņiem lūdzot, viņiem runājot un viņiem strādājot, tiek pagodināts Dievs.
Strādnieki. –Tie nav visizcilākie vai visapdāvinātākie ļaudis, kuru darbs dod vislielākos un vispaliekošākos rezultātus. Kas tad ir vissekmīgākie darbinieki? – Tie, kas atsauksies uz aicinājumu: “Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.”
Ja cilvēki, kam Dievs ir uzticējis prāta spējas, atsakās šīs dāvanas izlietot Viņam par godu, tad pēc viņu pārbaudīšanas Dievs tos atstās viņu pašu iedomām un ņems vīrus, kas neliksies tik bagātīgi apdāvināti, kam nav stipras pašpārliecības, un Viņš vājo darīs stipru, jo tie paļaujas, ka Dievs priekš viņiem izdarīs to, ko viņi paši priekš sevis nespēj padarīt. (444) Dievs pieņems kalpošanu no visas sirds, un Viņš pats aizpildīs esošos trūkumus.
Kungs Jēzus ņem tos, kurus Viņš atrod tādus, kas ļaujas veidoties, un tos izlieto Savam vārdam par godu, lai tie atbilstu Viņa paša garīgam priekšstatam. Viņš izlieto materiālu, kam citi paietu garām, un strādā pie visiem, kas ļauj pie sevis strādāt. Debesu durvis atver pavisam vienkārši līdzekļi, un, lai cilvēkam atklātu Dievu, Dievs izlieto cilvēcīgo darba rīku vienkāršību.
Vai jūs esat baudījuši nākamās pasaules spēkus? Vai jūs esat ēduši Dieva Dēla miesu un dzēruši Viņa asinis? Tad, kaut arī sludinātāju rokas iesvētot nav liktas uz jums, Kristus ir uz jums uzlicis Savas rokas un ir sacījis: “Jūs esat Mani liecinieki.”
Tos, ko Dievs izlieto par Saviem darba rīkiem, daži var uzskatīt par neprasmīgiem, bet, ja viņi spēj lūgt, ja tie par patiesību var runāt vienkārši un sirsnīgi, tāpēc ka viņi to mīl, tad Svētā Gara spēkā tie spēs aizsniegt ļaudis. Kad tie vienkārši parāda patiesību, lasot Dieva Vārdu vai atceroties gadījumus no savas dzīves, tad Svētais Gars ietekmē prātu un raksturu. Paša prāts tiek pakļauts Dieva prātam, līdz šim nesaprastā patiesība tuvojas sirdij ar dzīvu pārliecības spēku un kļūst par garīgu īstenību.
