(479) Desmitais un ziedojumi Dievam ir Viņa prasību atzīšana, kādas Viņam ir pret mums kā Saviem radījumiem, un arī to Viņa prasību atzīšana, u8z ko Viņam dod tiesības atpestīšanas darbs. Tā kā viss mūsu spēks nāk no Kristus, tad šiem ziedojumiem ir jāplūst no mums pie Dieva. Tiem vienmēr mums jāatgādina, ko no mums prasa atpestīšanas darbs, kas ir lielākā no visām prasībām un sevī ietver visas citas. Mūsu labā pienestā upura izpratnei vienmēr jābūt dzīvai mūsu prātā, un tai vienmēr jāietekmē mūsu domas un plāni. Kristum tiešām jābūt kā tādam, kas mūsu vidū sists krustā.
Vai jūs nezināt, ka “jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti”. 1.Kor.6,19.20. Kāda maksa ir samaksāta par mums! Uzlūkojiet krustu un pie tā paaugstināto Upuri! Redziet šīs rokas, ko caururbušas nežēlīgās naglas. Redziet Viņa pie koka pienaglotās kājas. Kristus Savā miesā nesa mūsu grēkus. Šīs ciešanas, šīs nāves mokas ir jūsu atpestīšanas maksa. Bija dota pavēle: “Glāb tos no mūžīgas pazušanas. Es esmu atradis atpirkšanas iespēju.”
Vai jūs nezināt, ka Viņš mūs mīlēja un atdeva Sevi mūsu dēļ, lai mēs savukārt atdotu sevi Viņam? Kāpēc gan visi tie, kas ticībā pieņem Kristu, lai neparādītu mīlestību uz Viņu tikpat nepārprotami, kā Viņš parādīja Savu mīlestību uz mums, par kuriem Viņš mira?
Kristus ir attēlots kā pazudušās avs meklētājs. Tā ir Viņa mīlestība, kas mūs apņem, vedot mūs atpakaļ ganāmpulkā. Viņa mīlestība sniedz mums priekšrocību sēdēt kopā ar Viņu Debesu dzīvokļos. Kad Taisnības Saules svētlaimi nesošā gaisma iespīd mūsu sirdīs un mēs atrodam dusu, ko sniedz miers un prieks Kungā, tad slavēsim Kungu, slavēsim Viņu, Kas mūsu vaigam dod veselīgu skaistumu un ir mūsu Dievs. (480) Slavēsim Viņu, ne tikai vārdos vien, bet nododot Viņam visu, kas mēs esam, un visu, kas mums ir.
“Cik daudz tu esi parādā manam Kungam?” Aprēķināt tu to nevari. Tā kā viss, kas tev ir, pieder Viņam, vai tu nedosi Viņam to, ko Viņš prasa? Kad Viņš aicina to atdot, vai tu to satversi kā savu īpašumu? Vai tu to atturēsi un izlietosi citiem nolūkiem un ne dvēseļu glābšanai? Tieši tādā veidā tiek pazaudētas tūkstošiem dvēseles. Vai dāvanu un ziedojumu nosūtīšana kopā ar lūpu izteiktu slavu un pateicību par lielo mīlestību, ar kādu Dievs mūs mīlējis un vilcis pie Sevis, nav vislabākais ceļš, kā varam parādīt, ka vērtējam Dieva upuri, Viņa lielo dāvanu mūsu pasaulei?
Raugoties uz Debesīm un raidot turp savas lūgšanas, nododieties Dievam kā Viņa kalpi un nododiet Viņam visu, kas jums ir, kā Viņa īpašumu, sakot: “Kungs, no tā, kas Tev pieder, mēs Tev labprāt dodam.” Nostājoties tur, kur varat redzēt Golgatas krustu un jūsu dēļ pienagloto bezgalīgā Dieva Dēlu, atzīstot šo nesalīdzināmo mīlestību, šo brīnišķo žēlojošās laipnības izpausmi, lai jūsu sirds nopietni jautā: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Viņš jums ir pateicis: “Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” Marka 16,15.
Vai, redzot Dieva valstībā caur jūsu dāvanām un jūsu kalpošanu izglābtās dvēseles, jūs nepriecāsieties, ka jums ir bijusi priekšrocība darīt šo darbu?
Par Kristus apustuļiem ir rakstīts: “Tie izgāja un mācīja visās malās, un Kungs tiem palīdzēja strādāt un Vārdu apstiprināja caur līdzejošām zīmēm.” Marka 16,20. Debesu Universs vēl gaida uz kanāliem, pa kuriem žēlastības straume varētu plūst visā pasaulē. Tas pats spēks, kas bija apustuļiem, tagad ir priekš tiem, kas darīs Dieva darbu. (481)
Ienaidnieks izdomās visādus viltīgus plānus un strādās visiem spēkiem, lai aizkavētu gaismas iespīdēšanu jaunās vietās. Viņš negrib, ka patiesība iet uz priekšu “kā degošs lukturis”. Vai mūsu brāļi samierināsies ar to, ka viņš gūst sekmes savos darba aizkavēšanas plānos?
Laiks ātri steidzas mūžībā. Vai tagad kāds atturēs Dievam to, kas noteikti pieder Viņam? Vai kāds atteiks Viņam to, kas varbūt tika dots bez nopelna, bet ko nevar Viņam atteikt, pašam neejot bojā? Kungs katram cilvēkam ir devis savu darbu, un svētie eņģeļi vēlas, lai mēs darītu šo darbu. Ja jūs būsiet modri, lūgsiet un strādāsiet, tad viņi nekavējoties sadarbosies ar jums. Kad saprātu ietekmē Svētais Gars, tad visas izjūtas darbojas saskanīgi, pakļaujoties dievišķajai gribai. Tad cilvēki atdos Dievam to, kas Viņam pieder, sakot: “Visas lietas nāk no Tevis, un no tā, kas Tev pieder, mēs labprāt dodam.” Kaut Dievs piedotu Saviem ļaudīm, ka viņi tā nav rīkojušies.
Brāļi un māsas, es esmu centusies parādīt jums šīs lietas, kā tās ir, tomēr šis ainojums tālu atpaliek no īstenības. Vai jūs atraidīsiet manu lūgumu? Tā neesmu es, kas jūs lūdz, Tas ir Kungs Jēzus, Kas par pasauli ir atdevis Savu dzīvību. Es tikai esmu paklausījusi Dieva gribai, Viņa prasībai. Vai jūs izlietosiet izdevību parādīt godu Dieva darbam un cieņu kalpiem, ko Viņš ir sūtījis darīt Viņa prātu, vadot dvēseles uz Debesīm?
“Bet to Es saku: klas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus, un, kas bagātīgi sēj, tas arī bagātīgi pļaus. Ikviens, kā tas savā sirdī apņemas, ne noskumis, nedz piespiests, jo priecīgu devēju Dievs mīļo. Un Dievs ir spēcīgs jums dot papilnam visādu žēlastību, ka no visām lietām jums būtu arvien itin diezgan un papilnam priekš visādiem labiem darbiem. Tā kā ir rakstīts: Viņš ir kaisījis un nabagiem devis, Viņa taisnība paliek mūžīgi. Bet, kas sējējam sniedz sēklu, tas arī maizi sniegs ēšanai un vairos jūsu sēju, un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem. (482) Un tā visās lietās jūs tapsiet bagāti uz visādu sirds labprātību, un tā caur mums notiks, ka Dievam dod pateicību. Jo šis kalpošanas darbs ne tik vien novērš svētajo trūkumu, bet arī ir svētīgs ar daudzajām Dieva lūgšanām. Redzēdami jūsu sekmīgo kalpošanu, tie slavē Dievu par jūsu paklausības apliecinājumu Kristus evaņģēlijam un jūsu sirsnīgo palīdzību viņiem un visiem citiem, un lūgdami Dievu par jums, tie ilgojas pēc jums, vērodami Dieva bagāto žēlastību, kas pie jums parādījusies. Bet paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu! 2.Kor.9,6.-15.
