Urīnceļu slimību profilakse

Piedāvājam vērtīgu informāciju, ar ko Adventistu Rīgas 1. draudzes veselības klubiņa nodarbībā iepazīstināja urologs Dr. Andris Ābele.

Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!  
URĪNCEĻU INFEKCIJA
Urīnceļu infekcijas ir vienas no izplatītākajām infekciju slimībām.
 
Riska faktori:

• Šķidruma uzņemšana neadekvātā daudzumā.
• Dzimums (sievietes > vīrieši).
• Vecums.
• Grūtniecība vai menopauze.
• Vezikouretrāls reflukss.
• Iedzimtas anatomiskās anomālijas.
• Akmeņi (nierēs vai jebkurā urīnizvadsistēmas posmā).
• Urīnpūšļa kateterizācija.
• Cukura diabēts.
• Dzimumdzīve.

 
Profilakse:

• Pietiekama daudzuma bezkaloriju šķidruma lietošana uzturā.
• Urinācija ik pēc 3 stundām dienas laikā vai pēc dzimumakta (sievietēm).
• Daudzveidīgs uzturs, urīna skābināšana ar dzērveņu dzērienu, periodiski uro-dezinficējošas tējas.
• Pretmikrobu līdzekļus profilaktiski var lietot vai nu pastāvīgi (katru dienu, katru nedēļu) ilgāku periodu (3 - 6 mēnešus) vai vienreizējā devā pēc dzimumakta (sievietēm).
• Probiotiķu profilaktiska lietošana (sievietēm).
• Blakussaslimšanu atbilstoša terapija.
• Urīna katētera pareiza lietošana un kopšana.

 

• Nierakmeņi veidojas urīnā esošo minerālu vai skābo sāļu kristalizēšanās procesā.
• Akmeņi ir izplatīta parādība — aptuveni katram desmitajam cilvēkam kādā dzīves posmā izveidojas akmens.
• Akmens izveidošanās iespējamība dzīves laikā ir 5–10%.
• Vīriešiem akmeņi veidojas biežāk nekā sievietēm, attiecībā 3 : 1.
• Akmeņi lielākoties veidojas vecumā no 30 līdz 50 gadiem.
• Cilvēkiem, kuriem ir akmeņi, dzīves laikā tie bieži vien veidojas atkārtoti.

 
Cēloņi:

• Ģimenē ir bijuši saslimšanas gadījumi ar akmeņu slimībām, pastāv ģenētiski nosacījumi, kuru dēļ palielinās akmeņu veidošanās risks.
• Urīnceļu sistēmas infekcijas.
• Iedzimts urīnceļu defekts (piem, pakavveida niere).
• Nosprostojums savienojuma vietā starp urīnvadu un nieri.
• Sašaurināts urīnvads.
• Vezikoureterālais reflukss (anormāla urīna kustība urīnvados vai nierēs).
• Viena urīnvada pietūkums, saukts par ureterocēli.
• Nieru kalcinoze (pārāk liels kalcija daudzums nierēs).

 
Profilakse:

• Noteikti izdzeriet 2.5 – 3.0 litrus šķidruma katru dienu.
• Dzeriet šķidrumu vienmērīgi visas dienas garumā.
• Izvēlieties dzērienus ar neitrālu pH līmeni, piem., ūdeni.
• Sekojiet urīna daudzumam, apjomam jābūt 2.0 – 2.5 litri dienā.
• Sekojiet urīna krāsai - urīnam ir jābūt gaišam.
• Dzeriet vairāk šķidruma, ja dzīvojat karstos klimata apstākļos vai jums ir liela fiziskā slodze, jo tas palīdzēs līdzsvarot šķidruma zudumu.
• Ievērojiet līdzsvarotu un daudzveidīgu ēdienkarti.
• Lietojiet uzturā daudz dārzeņu, šķiedrvielu un augļu (īpaši citrusaugļus).
• Centieties lietot uzturā pārtikas produktus ar zemu oksalāta saturu, piemēram, olas, lēcas, baltos rīsus, mizotus ābolus, vīnogas, ziedkāpostus, biezsulas utt.
• Pārliecinieties, vai jūsu ēdienkartē ir pietiekams daudzums kalcija (aptuveni 1000 miligramu dienā). Tomēr ievērojiet piesardzību, lietojot kalciju saturošus uztura bagātinātājus, un vienmēr konsultējieties ar ārstu vai medicīnas māsu.
• Samaziniet sāls daudzumu pārtikā (ne vairāk kā 3 - 5 gramus dienā).
• Nelietojiet pārtikā daudz dzīvnieku valsts proteīna, īpaši jaunu lopu gaļu, tā vietā lietojiet pārtikā vairāk dārzeņu proteīna, kas sastopams, piemēram, avokado, ziedkāpostos un zirņos.
• Rūpējieties par veselīgu svaru (ķermeņa masas indeksam jābūt robežās 18–25 kg/m²).

 
 

• Prostata ir dziedzeris, kas atrodas apakšējos urīnceļos zem urīnpūšļa un aptver urīnizvadkanālu. Prostata ir tikai vīriešiem. Tā ražo šķidrumu, kas pārnes sēklu.
• Veselīga prostata ir liela valrieksta lielumā, un tās tilpums ir 15 - 25 ml.

Vīrietim novecojot, prostata pakāpeniski palielinās!
 
Simptomi:

• Nepieciešamība urinēt biežāk nekā parasti.
• Nepieciešamība mosties naktī, lai urinētu.
• Pēkšņa nepieciešamība urinēt un grūtības ar urinēšanas atlikšanu.
• Patvaļīga urīna noplūde vai pilēšana apakšveļā drīzumā pēc iziešanas no labierīcībām.
• Vāja urīna plūsma vai tās pārtraukumi.
• Urīna plūsmas sadalīšanās vai smidzināšana.
• Sasprindzinājums urinēšanas laikā.
• Nepieciešams laiks līdz urīns sāk plūst.
• Nepieciešams ilgāks laiks urinēšanas beigšanai.
• Retos gadījumos akūta vai hroniska urīna aizture.
• Sajūta, ka urīnpūslis nav pilnībā iztukšojies.

 
Profilakse (dzīvesveids):

• Ik dienu izdzeriet vismaz 1 litru ūdens un pārrunājiet ar ārstu, vai drīkstat lietot lielāku šķidruma daudzumu.
• Lietojiet vairāk šķidruma, ja dzīvojat karstā klimatā vai jums ir liela fiziskā slodze.
• Lietojiet mazāk šķidruma pirms ilgstošiem pārbraucieniem un to laikā.
• Lietojiet mazāk šķidruma vakarā, lai izvairītos no labierīcību apmeklēšanas naktī.
• Izvairieties no alkohola un kofeīna lietošanas, jo šie produkti pastiprina urīna veidošanos un kairina urīnpūsli.
• Centieties veikt fiziskus vingrojumus 2–3 reizes nedēļā. Kustību trūkums var apgrūtināt urinēšanu un izraisīt urīna aizturi.
• Ievērojiet līdzsvarotu un daudzveidīgu ēdienkarti.
• Centieties, lai vēdera apakšdaļa vienmēr būtu sausa un silta. Ja dodaties peldēties, ņemiet līdzi papildu komplektu ar sausām drēbēm un nomainiet tās, tiklīdz iznākat no ūdens.
• Mitrums un aukstums var palielināt urinēšanas nepieciešamību, kā arī izraisīt urīnceļu infekciju.
• Dažkārt urīns šļakstās un var samitrināt tualetes poda malas vai labierīcību grīdu. Lai izvairītos no šādas situācijas, daži vīrieši urinē sēdus stāvoklī, savukārt citi urinē traukā un pēc tam to iztukšo tualetes podā.

 
Profilakse (personiskā aprūpe):

• Katrā urinēšanas reizē pilnībā iztukšojiet urīnpūsli. Iespējams, būs vieglāk, ja to darīsiet sēdus.
• Ja jūtat, ka pēc urinēšanas urīnpūslis nav iztukšojies, mēģiniet vēlreiz pēc 5 minūtēm.
• Izmantojiet nelielus ieliktnīšus, kas uzsūc urīnu patvaļīgas urīna noplūdes gadījumā.
• Pēc urinēšanas ar pirkstiem piespiediet urīnizvadkanālu zem sēklinieku maisiņiem un pēc tam slidiniet pirkstus virzienā no dzimumlocekļa pamatnes uz galu, lai izspiestu atlikušos urīna pilienus. Tas palīdzēs novērst urīna noplūdi apakšveļā.
• Izmantojiet elpošanas vingrinājumus, lai novērstu neatliekamības sajūtu.
• Lai novērstu uzmanību no urinēšanas vajadzības, saspiediet dzimumlocekli vai starpeni.
• Kad jūtat nepieciešamību urinēt, mudiniet sevi “noturēties ilgāk”. Tādējādi jūs trenēsiet urīnpūsli saturēt vairāk urīna un samazināsies urinēšanas reižu skaits.
• Centieties nepieļaut aizcietējumu rašanos, atbilstoši pielāgojot savu ēdienkarti.
• Izvairieties no pēkšņas nokļūšanas aukstos laikapstākļos un centieties vienmēr uzturēt vēdera apakšdaļu siltu.

 

• Urīna nesaturēšana ir jebkāda veida patvaļīga vai nevēlama urīna noplūde. Ja urīna nesaturēšana notiek regulāri, tā tiek uzskatīta par veselības problēmu.
• Risks saslimt ar urīna nesaturēšanu pieaug līdz ar vecumu, tomēr tā var attīstīties arī ar gados jaunākiem cilvēkiem. Biežāk no šī traucējuma cieš sievietes.

 
Daži no visbiežāk sastopamajiem urīna nesaturēšanas iemesliem ir šādi:

• hormonu deficīts;
• vāji iegurņa pamatnes muskuļi;
• apakšējo urīnceļu neiroloģiski traucējumi;
• urīnceļu infekcijas;
• labdabīga prostatas palielināšanās.

 
Riska faktori:
Urīna nesaturēšana kļūst arvien izplatītāka līdz ar vecumu. Tomēr tā nav uzskatāma par normālu novecošanas procesu sastāvdaļu. Bieži sastopami riska faktori:

• iegurņa dobuma operācija;
• prostatas operācija;
• dzemdības;
• menopauze.

 
Kā sadzīvot ar urīna nesaturēšanu:

• Centieties veikt fiziskus vingrojumus 2–3 reizes nedēļā, tai skaitā iegurņa pamatnes muskulatūras nostiprināšanas treniņus (Kēgela vingrinājumi).
• Neceliet smagumus virs 10 kg.
• Izvairieties no negatīva stresa ikdienā.
• Centieties vienmēr noskaidrot, kur atrodas tuvākās labierīcības. Atrodoties ārpus mājām, nebaidieties un nekautrējieties pavaicāt, kur atrodas labierīcības.
• Plānojiet urīnpūšļa iztukšošanu ik pēc 2 līdz 4 stundām, kā arī pirms gulētiešanas. Uzstādiet nakts apgaismojumu un rokturus vannas istabā, lai steigā izvairītos no kritieniem.
• Ir daudz produktu, kas palīdz savākt noplūdušo urīnu, piemēram, ieliktņi, pilienu savācēji un ārēji piestiprināmas ierīces urīna savākšanai.
• Izvairīties no pārāk liela daudzuma šķidruma uzņemšanas, īpaši kafijas, alkohola un tējas, tieši pirms brauciena un brauciena laikā.
• Ja jūs esat sanāksmē, dzeriet tikai pāris malciņus ūdens, nevis veselas krūzes ar kafiju vai tēju.
• Apmeklējiet tualeti, pirms jums rodas sajūta, ka urīnpūslis ir pilns; piecelšanās kājās, ja urīnpūslis ir pilns, var izraisīt nevēlamu urīna noplūdi.
• Lai būtu ērti, valkājiet brīvu apģērbu. Nēsājiet tumšas krāsas apģērbu - uz gaišām drēbēm traipi ir labāk redzami.
• Raugieties, lai jums būtu pieejams rezerves apģērba komplekts.

 
Iegurņa pamatnes muskuļu vingrinājumi:
Pirmais vingrinājums ir paredzēts iegurņa pamatnes muskulatūras priekšējās daļas stiprināšanai.

• Atrodiet ērtu pozu, piemēram, guļus, sēdus vai stāvus.
• Saspiediet un savelciet uz augšu iegurņa pamatnes muskuļus tā, it kā jūs mēģinātu apturēt urīna plūsmu, un tūlīt atbrīvojiet muskuļus. Atkārtojiet šo vingrinājumu ātrā tempā līdz 10 reizēm.
• Pēc tam veiciet to pašu vingrinājumu vēlreiz, bet šoreiz mēģiniet noturēt muskuļus sasprindzinātā stāvoklī līdz piecām sekundēm un tikai pēc tam atbrīvojieties. Atkārtojiet šo vingrinājumu lēnā tempā līdz 10 reizēm. Var paiet vairākas nedēļas, līdz jums izdosies noturēt muskuļus sasprindzinātā stāvoklī 5 sekundes un tikai pēc tam atbrīvoties. Muskuļiem ir jāattīsta spēks!

 
Nākamais vingrinājums ir paredzēts iegurņa pamatnes muskulatūras aizmugurējās daļas stiprināšanai.

• Saspiediet un savelciet uz augšu muskuļus tā, it kā jūs mēģinātu apturēt plūsmu no taisnās zarnas, un pēc tam atbrīvojiet muskuļus. Atkārtojiet šo vingrinājumu līdz 10 reizēm.
• Veiciet to pašu vingrinājumu vēlreiz, bet šoreiz mēģiniet saglabāt spiedošo un velkošo sajūtu līdz 5 sekundēm un tikai tad atbrīvojiet muskuļus. Atkārtojiet vingrinājumu līdz 10 reizēm.

 
Lai vingrinājumi dotu optimālu rezultātu, tie jāatkārto katru dienu. Lai muskuļi iegūtu spēku un tonusu, būs vajadzīgi vismaz 3 mēneši.
 
Papildus info: http://patients.uroweb.org/lv/