Mēs tuvojamies šīs zemes vēstures noslēgumam. Mūsu priekšā ir liels darbs, noslēdzošais pēdējās žēlastības vēsts pasniegšanas darbs grēcīgajai pasaulei. Ir tādi ļaudis, kas tiks ņemti no arkla, no vīna dārza, no dažādiem citiem darba nozarojumiem un kurus Kungs izsūtīs dot šo vēsti pasaulei. (271)
Pasaule ir “izsista no sliedēm”. Raugoties šajā ainā, izredzes šķiet drosmi atņemošas. Tomēr Kristus ar cerības pilnu paļāvību apsveic tieši tos vīrus un sievas, kas mūs dara mazdūšīgus. Viņš šajos cilvēkos redz īpašības, kas tos darīs spējīgus ieņemt vietu Viņa vīna dārzā. Ja tie pastāvīgi būs skolnieki, tad caur Savu aizgādību Viņš tos izveidos par vīriem un sievām, kas būs derīgi darbam, kas neatrodas ārpus viņu iespējām; līdzdalot Svēto Garu, Viņš to teiktajiem vārdiem piešķirs spēku.
Iesācējiem jāieiet daudzos neauglīgajos, neapstrādātajos laukos. Kristus gaišais skats uz pasauli iedvesīs uzticību daudzos strādniekos, kas, pazemīgi uzsākot darbu un ieliekot šajā darbā savu sirdi, izrādīsies par īstajiem cilvēkiem šim laikam un vietai. Kristus redz visu pasaules postu un izmisumu; tas ir skats, kas ar tik lielu bezcerības svaru tā varētu noliekt pie zemes vienu otru ļoti spējīgu strādnieku, ka tas nezinātu, pat kā iesākt darbu, lai vadītu vīrus un sievas pie kāpņu pirmā pakāpiena. Viņu precīzajām metodēm ir pavisam maza vērtība. Viņi nostāsies uz kāpņu zemākā pakāpiena, sacīdami: “Nāciet augšā, kur mēs esam.” Bet nabaga dvēseles nezina, kurp likt savu kāju.
Kristus sirds jūtas apmierināta un droša, redzot nabagus šī vārda jebkurā izpratnē; apmierināts un drošs, redzot ļaudis, pret kuriem izturas ļauni, bet kas tomēr paliek lēnprātīgi; apmierināts un iedrošināts, redzot šķietami neapmierinātos alkstam pēc taisnības, redzot daudzo cilvēku nespēju uzsākt pirmo soli. Viņš itkā apsveic tieši tādu lietu stāvokli, kas daudzus sludinātājus padarītu mazdūšīgus. Viņš labo mūsu kļūdaino dievbijību, nododot darba nastu par nabagiem un trūcīgiem zemes neapstrādātajās vietās tādiem vīriem un sievām, kuru sirds var just līdzi nezinošiem (272)
un tiem, kas nomaldījušies no ceļa. Kungs māca šos strādniekus, kā iet pretī ļaudīm, kuriem tiem saskaņā ar Viņa gribu jāpalīdz. Tie jutīsies iedrošināti, redzot atveramies durvis vietās, kur tie var darīt ārstniecisko misijas darbu. Pavisam maz paļaudamies uz sevi, tie visu godu atdod Dievam. Viņu rokas var būt rupjas un neveiklas, bet viņu sirdis spēj just līdzi; viņi piepildīti ar dedzīgu vēlēšanos kaut ko darīt, lai atvieglotu visur valdošās bēdas; un Kristus ir ar viņiem, lai tiem palīdzētu. Viņš strādā caur ļaudīm, kas postā saskata žēlastību un visu lietu zaudējumā - ieguvumu. Pasaules Gaismai ejot garām, visās grūtībās ir redzamas priekšrocības, sajukumā - kārtība, un šķietamās neveiksmēs - Dieva gudrība un panākumi.
Mani brāļi un māsas, savā kalpošanas darbā nāciet tuvu ļaudīm. Paceliet nospiestos. Izturieties pret nelaimēm kā pret apslēptām svētībām, pret postu kā pret žēlastību. Strādājiet tādā veidā, kas liktu cerībai uzaust izmisuma vietā.
Vienkāršajiem ļaudīm jāieņem savas vietas kā strādniekiem. Daloties savu līdzcilvēku bēdās, kā Pestītājs dalījās cilvēces bēdās, tie ticībā redzēs Viņu strādājam kopā ar tiem.
“Kunga lielā diena ir tuvu un ļoti steidzas.” (Cef.1:14). Katram strādniekam es vēlētos teikt: Ejiet uz priekšu vienkāršā ticībā, un Kungs ies jums līdzi. Tomēr esiet nomodā lūgšanās. Tā ir jūsu darba zinātne. Spēks nāk no Dieva. Strādājiet, juzdamies atkarīgi no Viņa, pieminot, ka jūs esat Viņa darba biedri. Viņš ir jūsu palīgs. Jūsu stiprums nāk no Viņa. Viņš būs jūsu gudrība, jūsu taisnība, jūsu svētošanās, jūsu pestīšana. Nesiet Kristus jūgu, ikdienas mācoties no Viņa Viņa lēnprātību un piemīlīgumu. Viņš būs jūsu Ieprieca, jūsu Miers.
