(273) Kā dievišķā dāvana - Svētā Gara spēks - tika dots mācekļiem, tā tas šodien tiks dots visiem, kas to pareizi meklē. Vienīgi šis spēks spēj darīt mūs gudrus uz izglābšanos un sagatavot mūs pagalmiem augšā. Kristus vēlas dot mums svētību, kas mūs darīs svētus. Viņš saka: “To Es jums esmu runājis, lai Mans prieks paliek jūsos un jūsu prieks top pilnīgs.” (Jāņa 15:11). Prieks Svētajā Garā ir veselību un dzīvību dodošs prieks. Dodot mums Savu Garu, Dievs dod mums Pats Sevi, darot Sevi par dievišķu iespaidu avotu, lai pasniegtu pasaulei veselību un dzīvību.
Kad Dievs tik devīgi jūs apdāvina ar Savām dāvanām, atcerieties, ka tas notiek tāpēc, lai jūs tās, pavairotas ar sniegšanu tālāk, varētu atdot Devējam atpakaļ. Ienesiet citu dzīvē gaismu, prieku un mieru. Katru dienu mums ir nepieciešama stingra, sevi pazeminoša audzināšana, lai mēs būtu sagatavoti Debesu dāvanas saņemšanai, ne lai to krātu, ne lai atņemtu Dieva bērniem Viņa svētības, bet lai tās visā to pilnībā sniegtu citiem. Kad gan vairāk kā tagad mums būs vajadzīga atvērta, saņemt sagatavojusies sirds, kas, tā sakot, smeldz ilgās saņemto sniegt tālāk?
Pienākums mūs saista bagātīgi ņemt no dievišķās atzīšanas mantu nama. Dievs vēlas, ka mēs daudz saņemtu, lai varētu daudz dot tālāk. Viņš vēlas, lai mēs būtu kanāli, pa kuriem Viņš varētu bagātīgi pasniegt Savu žēlastību pasaulei.
Lai jūsu lūgšanas raksturo patiess godīgums un ticība. Kungs ir labprātīgs mums “pārlieku vairāk darīt pār visu, ko mēs lūdzam vai domājam.” (Efez.3:20). Runājiet par to; lūdziet to. Neizsakiet neticību. Mēs nedrīkstam atļauties dot sātanam iespēju redzēt, ka viņam ir vara aptumšot mūsu sejas un apbēdināt mūsu dzīvi. (274)
Lūdziet ticībā. Un dzīvojiet tā, lai nebūtu jāšaubās, vai jūsu dzīve saskan ar jūsu lūgumiem, ka varat saņemt lūgtās svētības. Neļaujiet savai ticībai kļūt vājākai, jo saņemtās svētības ir proporcionālas dzīvē parādītai ticībai. “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.” “Un visu, ko jūs savā lūgšanā lūgsiet ticēdami, to jūs dabūsiet.” (Mat.9:29., 21:22). Lūdziet, ticiet, priecājieties. Dziediet slavas dziesmas Dievam, jo Viņš ir atbildējis jūsu lūgšanas. Turiet Viņu pie Viņa vārda. “Tas ir uzticīgs, Kas to apsolījis.” (Ebr.10:23). Neviena patiesa,
godīga lūgšana nav gājusi zudumā. Kanāls paliek atvērts; straume turpina plūst. Tai ir dziedinošas īpašības, un savā tecējumā tā no jauna dod dzīvību, veselību un glābšanu.
Katram skolotājam dota svēta priekšrocība pārstāvēt Kristu. Un, skolotājiem cenšoties to darīt, viņi var no jauna pārliecināties, ka Glābējs ir tiem cieši blakus, dodot tiem vārdus, ko runāt priekš Viņa, norādot uz ceļiem, kādos tie var atklāt Viņa brīnišķo skaistumu.
Skolotājiem jāsastopas ar daudzām grūtībām. Viņiem uzmācas mazdūšība, redzot, ka skolnieki ne vienmēr atzinīgi novērtē viņu pūles. Sātans pūlas tos apbēdināt ar miesīgu vājumu, cerēdams viņus pamudināt kurnēt pret Dievu, lai tie aizmirstu Viņa laipnību, Viņa žēlastību, Viņa mīlestību un pārmērīgi lielo godību, kas sagaida uzvarētāju. Lai tie atceras, ka ar grūtībām Dievs tos vada uz vēl pilnīgāku paļāvību Viņā. Viņa acs vienmēr tos vēro, un, ja savās grūtībās tie ticībā raudzīsies uz Viņu, tad Viņš tos izvedīs no cepļa tīrītus un šķīstītus kā ugunī pārbaudītu zeltu. Viņš ļauj pārbaudījumiem nākt pār tiem, lai vilktu tos tuvāk Sev; tomēr Viņš tiem neuzliek smagāku nastu par to, ko tie spēj panest. (275)
Viņš paziņo: “Es tevi neatstāšu, nedz tevi pametīšu.” (Ebr.13:5). Viņš vienmēr ir gatavs atbrīvot tos, kas Viņam uzticas. Lai ļoti nomāktais un grūti pārbaudītais skolotājs saka: “Jebšu Viņš mani nokaus, tomēr es uz Viņu gribu cerēt.” “Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!” (Īj.13:15., Habak.3:17,18).
Audzēkņi, sadarbojieties ar saviem skolotājiem. Tā rīkojoties, jūs sniedzat viņiem cerību un drosmi. Jūs palīdzat viņiem un tajā pašā laikā palīdzat paši sev tikt uz priekšu. Pieminiet, ka no jums lielā mērā ir atkarīgs, vai jūsu skolotājiem ir iespējams labi strādāt un vai viņu darbam ir atzīstami panākumi.
Jums jābūt skolniekiem visaugstākajā izpratnē, redzot aiz skolotāja Dievu un skolotāju sadarbojamies ar Dievu.
Jūsu izdevības strādāt paiet ātri. Jums nemaz nav laika, ko izšķiest sava prieka meklēšanā. Patiesu laimi jūs iegūsiet, tikai dedzīgi tiecoties pēc panākumiem. Dārgas ir šīs izdevības, kas jums piedāvātas skolas laikā. Izveidojiet savu studentu dzīvi tik pilnīgu, cik vien iespējams. Pa šo ceļu jūs iesiet tikai vienu reizi. Un jūs paši izšķirat, vai jūsu darbs būs sekmīgs vai neveiksmīgs. Ja jums ir sekmes Bībeles atziņu iegūšanā, tad jūs uzkrājat mantu, ko dot tālāk.
Ja kāds jūsu beidrs stundents ir atpalicis, tad izskaidrojiet viņam mācības vielu, ko tas nesaprot. Tas jums pašiem palīdzēs to labāk izprast. Lietojiet vienkāršus vārdus; izsakiet savas domas skaidrā un viegli saprotamā valodā. (276)
Palīdzot savam biedram studentam, jūs palīdzat saviem skolotājiem. Un bieži tas, kura prāts ir šķietami kūtrs, ātrāk uztvers domas no studiju biedra nekā no skolotāja.
šī ir tā sadarbība, ko ieteic Kristus. Lielais Skolotājs stāv jums blakus, palīdzot jums sniegt palīdzību nesekmīgajiem.
Savā skolas dzīvē jums var rasties izdevības stāstīt nabagiem un nezinošiem par Dieva Vārda brīnišķajām patiesībām. Izmantojiet katru šādu izdevību. Kungs svētīs katru šādā veidā pavadītu mirkli.
Mēs dzīvojam laikā, kad sātans strādā ar visu spēku, lai padarītu mazdūšīgus un uzvarētu ļaudis, kas kalpo Dievam. Mums tomēr nav jācieš neveiksme, ne arī jākļūst mazdūšīgiem. Mums jāparāda dzīvē lielāka ticība Dievā. Mums jāuzticas Viņa dzīvajam Vārdam. Ja mums nebūs stiprāks atbalsts no augšienes, tad mēs nekad nespēsim cīnīties ar tumsības spēkiem, kas būs redzami un jūtami katrā darba nozarē.
Zemes ūdens tvertnes bieži kļūs tukšas, tās dīķi izžūs; bet Kristū ir dzīvs avots, no kura mēs pastāvīgi varam smelt. Lai cik daudz mēs smeltu un dotu citiem, vienmēr vēl paliks pāri ļoti daudz. Nedraud nekādas briesmas, ka šie krājumi var izsīkt; jo Kristus ir neizsmeļamais patiesības avots.
Ētikas normas, ko pavēl evaņģēlijs, neatzīst nekādu citu standartu kā vien Dieva prāta, Dieva gribas pilnīgu izpildi. Visas rakstura pareizās īpašības atrodamas Dievā kā kaut kas pilnīgs un saskanīgs. Katram, kas pieņem Kristu par savu personīgo Glābēju, ir dota priekšrocība iegūt šīs īpašības. Tā ir svētuma zinātne.
