(286) Gados vecajiem srādniekiem - pionieriem, kas bijuši saistīti ar trešā eņģeļa vēsts darbu gandrīz no tā sākuma, kuru pieredze tajā datējama gandrīz ar laika paiešanu 1844.gadā, Kungs saka: “Jūsu palīdzība vēl ir vajadzīga. Neuzņemieties nastas, ko var nest citi, kas ir jaunāki. Jums pienākas būt uzmanīgiem savas dzīves ieradumos. Jums jābūt gudriem savu fizisko, intelektuālo un garīgo spēku izlietošanā. Jums, kas esat gājuši cauri tik daudziem un dažādiem piedzīvojumiem, jādara viss, ko jūs varat darīt, lai saglabātu savus spēkus, ka varat strādāt priekš Kunga tik ilgi, cik Viņš ļaus jums stāvēt savā vietā, palīdzot virzīt uz priekšu Viņa darbu.”
Līdz ar Jāni šie nastu nesēji var teikt: “Kas bijis no iesākuma, ko esam dzirdējuši, ko ar savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un ko mūsu rokas aptaustījušas, no dzīvības Vārda, (jo dzīvība ir parādīta, un mēs to esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādīta). - ko esam redzējuši un dzirdējuši - to mēs jums pasludinām, lai arī jums ir sadraudzība ar mums, un šī mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu... Un šī ir tā sludināšana, ko no Viņa esam dzirdējuši un jums sludinām: ka Dievs ir gaišums un Viņā nav nekādas tumsības. Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu, un ja tumsībā staigājam, tad melojam un nedarām patiesību. Bet, ja staigājam gaišumā, it kā Viņš ir gaišumā, tad
mums ir sadraudzība savā starpā, un Jēzus Kristus, Viņa Dēla, asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem.” (1.Jāņa 1:1-7). (287)
Dieva lietai vajadzīga pieredzējušo roku, gados veco strādnieku palīdzība, kam ir daudzu gadu piedzīvojumi Kunga darbā; kas vērojuši vēsts attīstību un panākumus tās dažādajās nozarēs; kas redzējuši daudzus aizejam fanātismā, nododoties viltīgu teoriju maldiem, pretojoties visām pūlēm ļaut patiesības gaismai atklāt māņticību, kas bija ienākusi, lai sajauktu prātus un atņemtu visu spēku vēstij, kas tās skaidrībā šajās pēdējās dienās jāsniedz Dieva atlikušiem ļaudīm.
Daudzi pārbaudītie Dieva kalpi jau ir aizmiguši Jēzū. Vērtēsim to cilvēku palīdzību, kas šodien vēl ir dzīvi. Cienīsim viņu liecību. Dieva labā roka ir bijusi ar šiem uzticīgajiem strādniekiem. Viņš tos uzturēs ar Savu stipro roku, sacīdams: “Atbalstieties uz Mani, Es būšu jūsu stiprums un jūsu neizsakāmi lielā alga.” Kas atradās vēstī tās sākumā. kas drosmīgi cīnījās, kad kauja izvērtās smaga, tie arī tagad nedrīkst pārtraukt cīņu.
Vajadzētu kopt vismaigāko ieinteresētību pret tiem, kuru dzīves intereses ir saistītas ar Dieva darbu. Neskatoties uz viņu daudzajām vājībām, šiem strādniekiem vēl piemīt spējas, kas tos dara derīgus savas vietas ieņemšanai. Dievs vēlas, lai tie atrastos vadošās vietās Viņa darbā. Tie ir palikuši uzticīgi vētrās un pārbaudījumos un pieskaitāmi mūsu visvērtīgākajiem padomdevējiem. Cik pateicīgiem mums vajadzētu būt, ka tie vēl var lietot savas dāvanas Kunga darbā!
Neizlaidīsim no acīm patiesību, ka pagātnē šie nopietnie cīnītāji upurēja visu, lai virzītu uz priekšu darbu. Tas, ka tie Dieva darbā ir kļuvuši veci un sirmi, nav nekāds iemesls, kāpēc viņu iespaidam nevajadzētu būt pārākam par to cilvēku iespaidu, kam ir daudz mazākas zināšanas par darbu un daudz mazāk pieredzes dievišķās lietās. (288)
Lai gan viņi ir noguruši un nespējīgi nest smagākas nastas, ko var un ko vajadzētu nest jaunākiem cilvēkiem, viņiem ir visaugstākā vērtība kā padomdevējiem. Viņi ir pielaiduši kļūdas, tomēr no savām neveiksmēm tie ir smēlušies gudrību; viņi ir mācījušies izvairīties no maldiem un briesmām, un vai viņi pēc tam nav spējīgi dot gudru padomu? Viņi ir panesuši pārbaudījumus un grūtības, un, kaut arī daļu spēku viņi jau ir zaudējuši, tomēr tos nedrīkst nobīdīt malā mazāk pieredzējuši strādnieki, kas pavisam maz pazīst šo celmlaužu darbu un uzupurēšanos. Kungs viņus tā nenobīda malā. Viņš dod tiem īpašu žēlastību un zināšanas.
Kād Jānis bija kļuvis vecs un sirms, viņam tika dota vēsts, ko sniegt vajātajām draudzēm. Jūdu vairākkārtīgi mēģināja atņemt viņam dzīvību, bet Kungs teica: “Lai viņš dzīvo. Es, Kas viņu radīju, būšu ar viņu un pasargāšu viņu.” šis gados vecais māceklis pastāvīgi nodeva liecību par Kungu. Skaistā valodā un muzikālā balsī, runādams tādā veidā, kas ietekmēja sirdi visiem, kas viņu dzirdēja, viņš stāstīja par Kristus vārdiem un darbiem. Kā trimdinieku viņu izsūtīja uz Patmos salu, tomēr Kristus viņu apmeklēja viņa trimdā un viņam darīja zināmas lielās patiesības, kas atrodamas Atklāsmes grāmatā.
Kad tie, kas savu dzīvi atdevuši Dieva darbam, tuvojas savas zemes dzīves vēstures noslēgumam, tad Svētais Gars tos ietekmē atstāstīt piedzīvojumus, kādi tiem ir bijuši savienībā ar Viņa darbu. Atmiņas par Viņa brīnišķo rīcību ar Saviem ļaudīm, Viņa lielo laipnību, glābjot tos no grūtībām, vajadzētu atkārtot tiem, kas tikko kļuvuši ticīgi. Vajadzētu atstāstīt arī grūtības, kas nākušas pār Dieva kalpiem sakarā ar dažu atkrišanu, kas kādreiz bija vienoti ar tiem darbā, un Svētā Gara darbību, lai atņemtu spēku
apmelojumiem, kas izteikti pret ļaudīm, kas savu sākotnējo uzticību ir paturējuši stipru līdz pat galam. (289)
Vecos karognesējus, kas vēl ir dzīvi, nevajadzētu likt grūtās vietās. Kas savam Kungam ir kalpojuši, kad darbs bija smags, kas panesuši nabadzību un palikuši uzticīgi patiesībai, kad mūsu skaits bija mazs, tie vienmēr ir jācienī un jāgodā. Es esmu pamācīta teikt: Lai ikviens ticīgais cienī gados vecos celmlaužus, kas ir panesuši pārbaudījumus un grūtības un daudzu lietu trūkumu. Tie ir Dieva darba lietpratēji, tiem ir bijusi ievērojama loma Viņa darba izveidošanā.
Kungs vēlas, lai jaunākie strādnieki iegūtu gudrību, spēku un briedumu gados vecāku strādnieku sabiedrībā, kuri vēl ir pataupīti Viņa lietai. Lai jaunākie cilvēki saprot, ka ar tādu strādnieku atrašanos viņu vidū tiem ir piešķirtas lielas priekšrocības. Lai tie parāda lielu cieņu sirmajiem matiem, vīriem, kam ir ilga pieredze Dieva darba attīstībā. Lai tie ierāda viņiem goda vietu savās padomēs. Dievs vēlas, lai tie, kas ienākuši patiesībā vēlākos gados, ņemtu vērā šos vārdus.
Kaut Dievs svētītu un stiprinātu mūsu vecos un pārbaudītos strādniekus. Kaut Viņš tiem palīdzētu būt gudriem savu fizisko, intelektuālo un garīgo spēku saglabāšanā. Kungs mani pamācījis teikt tiem, kas sniedza savu liecību vēsts pirmajās dienās: “Dievs jūs ir apveltījis ar spriešanas spējām, un Viņš vēlas, lai jūs izprastu likumus, kam pakļauta organisma veselība, un tiem paklausītu. Neesiet neapdomīgi. Nepārstrādājieties. Ņemiet laiku atpūtai. Dievs vēlas, lai jūs stāvētu savās vietās, darot savu daļu vīru un sievu glābšanā, ka varenā ļaunuma straume neaizrautu tos sev līdzi. Viņš vēlas, lai jūs paliktu apbruņoti, līdz Viņš pavēlēs jums nolikt ieročus. Nav vairs ilgi līdz brīdim, kad jūs saņemsiet savu algu.”
