(292) Tagad Dieva ļaudīm pienākas novērst šo apkaunojumu, apgādājot minētos Dieva kalpus ar ērtām mājām, ar dažiem akriem zemes, kur tie paši varētu sev izaudzēt produktus un justies neatkarīgi no savu brāļu labdarības. Ar kādu prieku un mieru šie nogurušie strādnieki raudzītos uz klusu, mazu mājvietu, kur tiktu atzītas viņu taisnīgās prasības pēc atpūtas!
Atkal un atkal ir norādīts uz pienākumu, ko mēs esam parādā šiem cilvēkiem, tomēr nekādi izšķiroši soļi attiecībā uz to nav sperti. Kā tautai mums vajadzētu izprat savu atbildību šajā lietā. Katram draudzes loceklim vajadzētu būt ieinteresētam visā, kas attiecas uz cilvēcīgo brālību un brālību Kristū. Mēs esam viens otra locekļi; ja viens loceklis cieš, visi locekļi cieš viņam līdzi. Kaut kas ir jādara, un savienībai vajadzētu būt garīgām izšķiršanas spējām, lai varētu izprast, kādas priekšrocības un ērtības ir nepieciešamas nogurušajiem strādniekiem un ko tie ir pelnījuši.
