(90) Kā Dieva īpašie ļaudis mēs nevaram sekot pasaules dzīves veidam, tās mērķiem un ieradumiem. Mēs neesam atstāti tumsā, lai atdarinātu pasaules paraugus un panākumus darītu atkarīgus no ārējā izskata. Kungs mums ir pateicis, no kurienes nāk mūsu spēks. “šis ir Kunga Vārds Zerubabelam, sacīdams: Ne caur spēku, nedz caur varu, bet caur Manu Garu.” (Cak.4:6.) Kad Kungs to atrod par vēlamu, Viņš tiem, kas sargā Viņa ceļu, piešķir varu, kas tos dara spējīgus atstāt spēcīgu iespaidu uz labu. Tie ir atkarīgi no Dieva, un tiem jāatbild Viņam par veidu, kā tie lieto Viņa uzticētās spējas. Tiem jāatzīst, ka viņi ir Dieva namturi un ka tiem jāpaaugstina Viņa Vārds.
Kas savu mīlestību pievērš Dievam, tie gūs panākumus. Tie Kristū pazaudēs sevi, un pasaulīgiem vilinājumiem nebūs nekādas varas viņus pavedināt būt neuzticīgiem. Tie sapratīs, ka ārējais izskats nedod spēku. Ne dižošanās un ārēja greznība pareizi attēlos darbu, kas jādara Dieva izredzētiem ļaudīm. Kas saistīti ar mūsu sanatoriju darbu, tiem jābūt izrotātiem ar Kristus žēlastību. Tas viņiem dos vislielāko iespaidu uz labu.
Kungam ir nopietni nodomi ar mums. Viņa apsolījumi doti ar nosacījumu, ka mēs uzticīgi darīsim Viņa prātu; tāpēc sanatoriju celšanas darbos Viņam jābūt pirmam un pēdējam un visā vislabākajam.
Lai visi, kas saistīti ar Dieva darbu, sargās, ka ar vēlēšanos izrādīties neierosina citus apmierināt savas iegribas un nodoties augstām domām par sevi. (91) Kungs nevēlas, ka kāds no Viņa kalpiem ielaistos nevajadzīgos dārgos pasākumos, kas ļaudīm uzkrautu smagas parādu nastas, atņemot tiem līdzekļus, ar ko varētu sagādāt iekārtas Kunga darbam. Kamēr tie, kas sakās ticam šī laika patiesībai, staigās Kunga ceļos, darot nospriesto tiesu un taisnību, tik ilgi viņi var sagaidīt, ka Kungs viņiem piešķirs veiksmi. Bet, kad tie izvēlēsies nogriezties no šaurā ceļa, tad tie pazudinās sevi un tos, kas uz viņiem raugās pēc vadības.
Kas kārto ārstniecisko iestāžu dibināšanu, tiem jārāda pareiza priekšzīme. Pat ja ir paredzama nauda, tiem nevajadzētu izlietot vairāk par to, kas katrā ziņā nepieciešama. Kunga darbu vajadzētu vadīt, ņemot vērā visu Viņa vīna dārza daļu vajadzības. Mēs visi esam vienas ģimenes locekļi, viena Tēva bērni, un Kunga ienākumi jāizlieto, ievērojot Viņa lietas intereses visā pasaulē. Kungs raugās uz visām lauka daļām, un Viņa vīna dārzs jāapstrādā kā viena vesela vienība.
Mēs nedrīkstam visu kasē esošo naudu pieprasīt dažām vietām, bet jāstrādā tā, lai darbs ietu uz priekšu daudzās vietās. Kunga valstij jāpievieno jaunas teritorijas. Arī citas Viņa vīna dārza daļas jāapstrādā ar iekārtām, kas darbam piešķirtu spēku un iespaidu. Kungs mums aizliedz Viņa darbā vadīties no savtīgiem plāniem. Viņš aizliedz mums pieņemt plānus, kas atņemtu mūsu tuvākajam iekārtas, kas to darītu spējīgu veikt savu daļu patiesības pārstāvēšanā. Mums jāmīl tuvākais kā pašiem sevi.
Mums arī jāatceras, ka mūsu darbam jāatbilst mūsu ticībai. Mēs ticam, ka Kungs drīzi nāks, un vai mūsu ticībai nevajadzētu atspoguļoties mūsu celtajās ēkās? Vai mums vajadzētu lielas summas ieguldīt celtnē, kas drīz tiks iznīcināts lielajā ugunsgrēkā? Mūsu nauda nozīmē dvēseles, un tā jāizlieto, lai sniegtu patiesības atziņas tiem, kas grēka dēļ pakļauti Dieva tiesai. Tāpēc apspiedīsim savus godkāros plānus; sargāsimies no pārspīlējumiem vai izšķērdības, lai Kunga kase neiztukšojas un cēlājiem neaptrūkst līdzekļu viņiem norādītā darba veikšanai. (92)
Daudz vairāk naudas, kā bija nepieciešams, ir izlietots mūsu vecajām iestādēm. Kas tā rīkojās, tie domāja, ka tāda naudas izdošana darbam piešķir iespaidu un spēku. Tomēr šis aizbildinājums neattaisno nevajadzīgu līdzekļu izdošanu.
Dievs vēlas, lai mūsu iestādēs vienmēr atklātos mūsu Kungs, Kas ir Debesu Majestāte un godības Ķēniņš, pazemīgais, lēnprātīgais un pieticīgais Gars. Kristus pirmā atnākšana nav izpētīta tā, kā to vajadzētu darīt. Viņš nāca, lai būtu mums par priekšzīmi visās lietās. Viņa dzīve bija stingri pašaizliedzīga. Ja sekosim Viņa priekšzīmei, tad nekad neizdosim līdzekļus nevajadzīgi. Nekad mums nav jātiecas pēc ārējas greznības. Lai viss ir tāda rakstura, ka patiesības gaisma var spīdēt caur mūsu labajiem darbiem, tā kā Dievs tiek pagodināts, slimo ārstēšanā un ciešanu atvieglošanā lietojot vislabākās metodes. Slavu darbam dos ne līdzekļu ieguldīšana lielās celtnēs, bet gan reliģijas pamatlikumu īstā standarta un cēla, Kristum līdzīga rakstura saglabāšana.
Kļūdām, kas pielaistas ēku celšanā pagātnē, vajadzētu sniegt mums veselīgu brīdinajumu nākotnei. Mums jāredz, kur citi ir kļūdījušies, un nav vairs jāatdarina viņu kļūdas, bet gan attiecīgi jālabojas. Visā mūsu uz priekšu ejošā darbā mums jāredz taupības nepieciešamība. Nedrīkst būt nekādi nevajadzīgi izdevumi. Kungs nāks drīz, un mūsu izdevumiem celtniecībā jāsaskan ar mūsu ticību. Mūsu līdzekļi jāizlieto, sagādājot saulainas telpas, dziedinošu apkārtni un veselīgu uzturu. (93)
Mūsu uzskatus par mūsu institūtu celšanu un iekārtošanu jāveido patiesām praktiskām zināšanām par to, ko nozīmē pazemīgi staigāt kopā ar Dievu. Nekad nevajadzētu domāt, ka nepieciešams radīt iespaidu, ka esam bagāti. Nekad nevajadzētu paļauties uz ārējo izskatu kā uz līdzekli panākumu iegūšanai. Tie ir maldi. Vēlēšanās pēc ārišķībām pilnīgi neatbilst Dieva mums uzticētajam darbam. Tās prasa lielu naudas summu izdošanu un ir nežēlīgs tirāns. Tā pielīdzināma vēzim, kas pastāvīgi ēd dzīvības spēkus.
Vesela saprāta cilvēki ērtības vērtē augstāk par eleganci un ārišķībām. Ir kļūda domāt, ka, rūpējoties par spožu ārieni, nodrošinās vairāk pacientu un tāpēc arī vairāk līdzekļu. Pat arī tad, ja šāda rīcība palielinātu klientu skaitu, mēs navaram piekrist, ka mūsu sanatorijas tiek iekārtotas saskaņā ar šim laikmetam rakstirīgo mīlestību uz greznību. Kristīgais iespaids ir pārāk vērtīgs, lai to upurētu tādā veidā. Visai apkārtnei mūsu iiestāžu iekšpusē un ārpusē jāsaskan ar Kristus mācībām un praktiski jāapliecina mūsu ticība. Mūsu darbam visos tā veidos jārāda ne ārišķības un pārspīlēta greznība, bet gan svētots spriedums.
Ne lielās un dārgās celtnes, ne bagātais iekārtojums, ne arī ar gardumiem apkrautie galdi ir tie, kas dos mūsu darbam iespaidu un panākumus. Tā ir ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli; tā ir žēlastības atmosfēra, kas apņem ticīgo, Svētā Gara darbs pie prāta un sirds, kas viņu dara par dzīvības smaržu uz dzīvību un dod Dievam iespēju svētīt viņa pūles. (94)
Kungs var sazināties ar Saviem ļaudīm šodien un sniegt tiem gudrību Viņa gribas izpildīšanai, tāpat kā Viņš sazinājās ar Saviem ļaudīm senatnē un deva tiem gudrību saiešanas telts būvei. šīs celtnes konstrukcijā Viņš atklāja Savu spēku un varenību; un Viņa Vārdam jātiek pagodinātam būvēs, kas tiek celtas Viņam šodien. Uzticība, izturība un derīgums jāredz visās to daļās.
Kuru rokās nodota sanatoriju celšana, tiem jāpārstāv patiesība, strādājot garā un Dieva mīlestībā. Kā Noa savā laikā pasauli brīdināja ar šķirsta celšanas darbiem, tā ar uzticīgu darbu, ko veic šodien, ceļot Kunga iestādes, tika teiktas svētrunas, un dažas sirdis kļūs pārliecinātas un atgrieztas. Tāpēc lai strādnieki saprot, cik ļoti nepieciešama tiem ir pastāvīga Kristus palīdzība, lai iestādes netiktu velti dibinātas. Būvdarbiem turpinoties, lai tie atceras, ka tāpat, kā Noa un Mozus dienās Dievs deva norādījumus par sķirsta un saiešanas telts katru sīkāko daļiņu, arī šodien Viņš pats ir nomodā par Viņa iestāžu celšanu. Lai tie atceras, ka lielais būvbarbu Meistars pats grib vadīt Savu darbu ar Savu Vārdu, Savu Garu un Savu aizgādību. Tiem vajadzētu ņemt laiku padoma lūgšanai no Viņa. Lūgšanu balsīm un svētu dziesmu skaņām vajadzētu pacelties uz augšu kā jaukai vīraka smaržai. Visiem jāsaprot sava pilnīgā atkarība no Dieva; tiem jāatceras, ka tie ceļ iestādi, kur tiks darīts mūžīgas intereses skarošs darbs un ka darot šo darbu, tiem jābūt strādniekiem, kas strādā kopā ar Dievu. Vienmēr mūsu moto jābūt: “Lai skatāmies uz Jēzu.” Un apsolījums skan: “Es tev došu saprašanu un tev mācīšu ceļu, pa kuru jāiet; Es došu padomu, Mana acs būs pār tevi.” (Ps.32:8).
