(104) Es esmu pamācītam ka mūsu ārstnieciskiem institūtiem jāstāv kā Dieva lieciniekiem. Tie dibināti, lai palīdzētu slimiem un cietējiem, lai izraisītu apjautāšanos, lai izplatītu gaismu un virzītu uz priekšu reformu. Pareizi vadīti, šie institūti kļūs par līdzekļiem reformu atziņu pasniegšanai, kas svarīgas ļaužu sagatavošanai uz Kunga atnākšanu, daudziem cilvēkiem, ko citādi mums nebūtu iespējams aizsniegt.
Daudziem mūsu ārstniecisko institūtu klientiem ir augsti uzskati par Dieva klātbūtni, kam jābūt viņu apmeklētajā institūtā; tie ir ļoti jūtīgi pret valdošiem garīgiem iespaidiem. Ja viss ārstnieciskais personāls staigātu apdomīgi Dieva priekšā, tad viņu rīcībā būtu vairāk kā cilvēcīgais spēks, ko atklāt šiem vīriem un sievām. Katru institūtu, kur apkalpojošais personāls ir svētījies, caurstrāvo dievišķs spēks; un klienti ne tikai iegūst atvieglojumu no miesīgajām kaitēm, bet arī atrod dziedinošu balzamu savām grēku nomāktajām dvēselēm.
Lai mūsu ļaužu vadītāji uzsver spēcīga reliģiska iespaida uzturēšanas nepieciešamību mūsu ārstnieciskajos institūtos. Kungs vēlas, lai šie institūti būtu vietas, kur Viņu godātu vārdos un darbos; vietas, kur paaugstinātu Viņa likumus un kur Bībeles patiesībām ierādītu visaugstāko vietu. Ārstnieciskiem misionāriem jādara liels darbs priekš Dieva. Tiem jābūt pilnīgi atmodušamies un ļoti modriem cilvēkiem, kas vīrišķīgi cīnās, apvilkuši visas kristīgās bruņas. Tiem jābūt uzticamiem savam Vadonim, paklausot Viņa baušļiem, ieskaitot to, ar ko tie atklāj savu atšķirību no pārējās sabiedrības. (105)
Sabata ievērošana ir zīme starp Dievu un Viņa ļaudīm. Nekaunēsimies nest zīmi, kas atšķir mūs no pasaules. Kad es nesen naktī pārdomāju šo jautājumu, Kāds, Kam bija autoritāte, deva padomu pētīt Israēlam dotās pamācības par sabatu. Kungs tiem sacīja: “Turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts... Sešās dien;as padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst. Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm. Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi.” (2.Moz.31:13-17.)
Sabats vienmēr ir zīme, kas atšķir paklausīgos no nepaklausīgiem. Sātans ir gudri spēcīgi strādājis, lai padarītu ceturto bausli par spēkā neesošu, lai Dieva zīme pazustu no cilvēku redzes loka. Kristīgā pasaule ir minusi kājām Kunga Sabatu un ir ievērojusi ienaidnieka iestādīto sabatu. Tomēr Dievam ir ļaudis, kas uzticīgi Viņam. Viņa darbs jāvirza uz priekšu pareizās līnijās. Ļaudīm, kas nes Viņa zīmi, jādibina draudzes un iestādes kā pieminekļi Viņam. šie pieminekļi, lai arī cik vienkārši savā izskatā, pastāvīgi
liecinās pret sātana iestādīto viltus sabatu un par labu Sabatam, ko iestādījis Kungs Ēdenē, kad rīta zvaigznes kopīgi dziedāja un visi Dieva bērni priekā gavilēja. (106)
Negodbijības un bezrūpības gars Sabata ievērošanā tiecas ienākt mūsu sanatorijās. Uz vīriem, kas ieņem atbildīgas vietas ārstnieciskajā misijas darbā, gulstas pienākums sniegt norādījumus ārstiem, māsām un kalpotājiem par Dieva svētās dienas svētīšanu. Īpaši katram ārstam vajadzētu censties rādīt pareizu priekšzīmi. Viņa pienākumu raksturs dabīgi liek tam justies attaisnotam darīt Sabatā daudz, no kā tam vajadzētu atturēties. Cik tālu vien iespējams, viņam savu darbu vajadzētu ieplānot tā, lai būtu iespējams nolikt savus ikdienišķos pienākumus.
Bieži ārsti un māsas tiek aicināti Sabatā kalpot slimniekiem, un reizēm viņiem nav iespējams atrast laiku atpūtai un Dieva pagodinošo sapulču apmeklēšanai. Cietošās cilvēces vajadzības nekad nedrīkst atstāt neievērotas. Pestītājs ar Savu priekšzīmi mums ir rādījis, ka ir pareizi Sabatā atvieglot ciešanas. Tomēr darbu, kas nav nepieciešams, kā kārtējo ārstēšanu un operācijas, kuras var atlikt, arī vajadzētu atlikt. Lai pacienti saprot, ka ārstiem un kalpotājiem vajadzīga viena diena atpūtai. Lai tie saprot, ka darbinieka bīstas Dievu un vēlas turēt svētu to dienu, kuru Viņš ir nošķīris, lai Viņa sekotāji to ievērotu kā zīmi starp Viņu un tiem.
Audzinātājiem un tiem, kas tiek audzināti mūsu ārstnieciskajos institūtos, vajadzētu atcerēties, ka pareizai Sabata ievērošanai ir liela nozīme priekš viņiem pašiem un viņu klientiem. Ievērojot Sabatu, ko Dievs pavēlējis turēt svētu, viņi sniedz piederības zīmi, skaidri parādot, ka viņi atrodas Kunga pusē. (107)
Tagad un vienmēr mums jāstāv kā atšķirīgiem un īpašiem ļaudīm, brīviem no visas pasaulīgās gudrības, neļaujot sevi apgrūtināt nekādai savienībai ar tiem, kam nav gudrības izprast Dieva prasības, kas tik skaidri izteiktas Viņa likumos. Visi mūsu ārstnieciskie institūti ir dibināti kā Septītās dienas Adventistu institūti, lai pārstāvētu dažādus evaņģēliski ārstnieciskā misijas darba virzienus un tā sagatavotu ceļu Kunga atnākšanai. Mums jārāda, ka mēs cenšamies strādāt saskaņā ar Debesīm. Mums jānes liecība visām tautām, ciltīm un valodām, ka mēs esam ļaudis, kas mīl un bīstas Dievu; ļaudis, kas tur svētu Viņa radīšanas pieminekli, zīmi starp Viņu un Viņa paklausīgajiem bērniem, ka VIņš tos svētī. Un mums skaidri jārāda mūsu ticība mūsu Kunga drīzai nākšanai debesu padebešos.
Kā tautu mūs stipri pazemojusi rīcība, ko atļāvušies daži mūsu brāļi atbildīgās vietās, atkāpjoties no vecajiem robežakmeņiem. Ir cilvēki, kas, lai piepildītu savus plānus, savos vārdos ir aizlieguši savu ticību. Tas rāda, cik maz var paļauties uz cilvēcīgo gudrību un cilvēcīgo spriedumu. Tagad, kā nekad agrāk, mums jāredz briesmas, kas, mums esot nepiesardzīgiem, mūs var pavedināt kļūt neuzticīgiem Dieva baušļiem. Mums jāatzīst, ka Dievs mums ir devis noteiktu brīdinājuma vēsti pasaulei, kā Viņš deva vēsti Noam pirmsplūdu laika iedzīvotāju brīdināšanai. Lai mūsu ļaudis sargās noniecināt Sabata svarīgo nozīmi, cenšoties savienoties ar neticīgajiem. Lai tie sargās atkāpties no mūsu ticības pamatlikumiem, ļaujot domāt, ka nav nepareizi saskaņoties ar pasauli. Lai tie baidās ievērot tāda cilvēka padomu, lai arī kāds būtu viņa stāvoklis, kas strādā pretī tam, ko Dievs ir darījis, lai uzturētu Savus ļaudis atšķirtus no pasaules. (108)
Kungs pārbauda Savus ļaudis, lai redzētu, kas grib būt uzticīgs Viņa patiesības principiem. Mūsu darbs ir pasludināt pasaulei pirmā, otrā un trešā eņģeļa vēsti. Pildot mūsu pienākumus, mums mūsu ienaidnieki nav jānicina, ne arī no tiem jābaidās.
Saistīšanās līgumos ar tiem, kas nepieder mūsu ticībai, nesaskan ar Dieva priekšrakstiem. Mums jāizturas laipni un pieklājīgi pret tiem, kas atsakās padoties Dievam, tomēr mums nekad, nekad nav ar viņiem jāapspriežas par Dieva darba vitālajām interesēm. Uzticoties Dievam, mums pastāvīgi jāiet uz priekšu, darot Viņa darbu nesavtīgi un pazemīgā atkarības sajūtā no Viņa, uzticot Viņa aizgādībai sevi un visu, kas saistīts ar mūsu tagadni un nākotni, stipri turoties pie mūsu sākotnējās uzticības līdz galam, pieminot, ka Debesu svētības mēs saņemam ne tāpēc, ka esam vērtīgi un cienīgi, bet Kristus vērtības dēļ, pieņemot ticībā Viņam, Dieva bagāto žēlastību.
Es lūdzu, kaut mani brāļi varētu saprast, ka trešā eņģeļa vēstij priekš mums ir liela nozīme un ka patiesā Sabata ievērošanai ir jābūt zīmei, kas atšķir tos, kuri kalpo Dievam, no tiem, kas Viņam nekalpo. Lai atmostas tie, kas kļuvuši miegaini un vienaldzīgi. Mēs esam aicināti būt svēti, un mums rūpīgi jāizvairās no tāda iespaida radīšanas, ka maza nozīme ir tam, vai mēs paturam vai nepaturam mūsu ticības īpašās iezīmes. Uz mums gulstas svinīgs pienākums par patiesību un taisnību nostāties vēl notiektāk nekā līdz šim. Norobežojuma līnijai starp tiem, kas tur Dieva baušļus, un tiem, kas to nedara, jātiek atklātai skaidri un nepārprotami. Mums apzinīgi jāgodā Dievs, uzcītīgi izmantojot visus līdzekļus, lai paliktu derības attiecībās ar Viņu, ka varam saņemt Viņa svētības, - svētības, kas tik vajadzīgas ļaudīm, kam jātiek tik smagi pārbaudītiem. Atstāt iespaidu, ka mūsu ticība, mūsu reliģija, nav noteicošs un valdošs spēks mūsu dzīvē, nozīmē ļoti apkaunot Dievu. Tā mēs novēršamies no Viņa baušļiem, kas ir mūsu dzīvība, noliedzot, ka Viņš ir mūsu Dievs un ka mēs esam Viņa ļaudis. (109)
Mums jāaicina ikviens - augsts un zems, bagāts un nabags, visas sektas un šķiras - kļūt par mūsu ārstniecisko iestāžu sniegto labumu līdzdalībniekiem. Mēs mūsu iestādēs uzņemam visu konfesiju ļaudis. Bet attiecībā uz mums pašiem mēs esam stingri konfesionāli; mūs Dievs ir nosaucis par svētiem, un mēs atrodamies zem Viņa teokrātijas. Tomēr mēs neesam negudri, ka uzspiestu kādam mūsu ticības īpašos punktus.
Lai cilvēki neaizmirstu patieso Dievu, Jehova tiem deva Savas mīlestības un varas pieminekli - Sabatu. Viņš saka: “Jums būs sargāt Manu svēto dienu; jo tā ir zīme starp Mani un jums.” (2.Moz.31:13).
Par Israēlu Dievs paziņoja: “šī tauta dzīvos savrup un netiks pieskaitīta pagāniem.” (4.Moz.23:9) (Eng). šie vārdi attiecas uz mums tāpat kā uz seno Israēlu. Dieva ļaudīm jāstāv vieniem. Septītās dienas Sabata ievērošanai jābūt zīmei starp tiem un Dievu, rādot, ka tiem jābūt īpašiem ļaudīm, atšķirtiem no pasaules ieradumos un dzīvesveidā. Dievs strādās caur tiem, lai no visām nacionalitātēm sapulcinātu vienotu tautu Savā priekšā. “Ēd stiprināties un ne plītēt.” (Sal.Māc.10:17)
