(115) Mums jādara vairāk par to, ko esam darījuši, lai aizsniegtu ļaudis mūsu pilsētās. Pilsētās mums jāceļ lielas ēkas, tomēr atkal un atkal man dota gaisma, ka mums visās mūsu pilsētās vajadzētu dibināt mazas iestādes, kas kļūs par iespaidu centriem.
Kungam ir vēsts priekš mūsu pilsētām, un šī vēsts mums jāsludina mūsu telts sanāksmēs un ar citiem sabiedriskā darba veidiem, kā arī ar mūsu preses izdevumiem. Turklāt pilsētās jādibina veselīga ēdiena restorāni, un ar tiem jāsludina sātības un atturības vēsts. Vajadzētu rūpēties par iespējām noturēt sapulces, saistot tās ar mūsu restorāniem. Kur vien iespējams, gādāsim, lai būtu telpa, kur klientus var uzaicināt uz lekcijām par veselības un kristīgās sātības zinātni un kur tie var saņemt norādījumus par veselīga uztura pagatavošanu un citiem svarīgiem jautājumiem. šajās sapulcēs vajadzētu atskanēt lūgšanai, dziedāšanai un runām ne tikai par veselības un sātības tematiem, bet arī par citiem piemērotiem Bībeles tematiem. Mācot ļaudis, kā saglabāt fizisko veselību, radīsies daudz izdevību valstības evaņģēlija sēklu sēšanai.
Tematus vajadzētu iztirzāt tādā veidā, kas uz ļaudīm atstātu labvēlīgu iespaidu. šajās sapulcēs nevajadzētu būt nekam teatrālam. Dziedāt nevajadzētu tikai nedaudziem. Visus klātesošos vajadzētu pamudināt pievienoties Dieva pagodināšanā ar dziesmām. Ir ļaudis, kam ir sevišķa dāvana dziedāt, un ir reizes, kad īpaša vēsts jāsniedz ar viena atsevišķa cilvēka dziedāšanu vai ar vairāku apvienošanos dziesmā. Tomēr dziedāt nedaudziem vajadzētu reti. Spēja dziedāt ir iespaidīga dāvana, un Dievs vēlas, lai visi to attīstītu un izlietotu Viņa vārdam par godu. (116)
Tos, kas apmeklē mūsu restorānus, vajadzētu apgādāt ar lasāmvielu. Viņu uzmanību vajadzētu pievērst mūsu literatūrai par sātību un diētas reformu, un viņiem vajadzētu pasniegt arī lapiņas, kurās iztirzātas Kristus mācības. šīs lasāmvielas apgādes nastu vajadzētu sadalīt uz visiem mūsu ļaudīm. Visiem atnākušajiem vajadzētu iedot kaut ko lasīšanai. Var būt, ka daudzi atstās traktātu nelasītu, tomēr daži no tiem, kuru rokās jūs to ieliksiet, var būt tādi, kas meklē gaismu. Tie lasīs un izpētīs, ko jūs tiem iedevāt, un tad to nodos citiem.
Strādniekiem mūsu restorānos vajadzētu dzīvot tik ciešā savienībā ar Dievu, ka tie izprastu Viņa Gara paskubinājumus personīgi runāt par garīgām lietām uz to, kas ienāk restorānā. Ja paša es ir piesists krustā un tā vietā valda Kristus, godības cerība, tad domas, vārdi un darbi atklās, ka mēs tiešām ticam patiesībai. Kungs būs ar mums, un Svētais Gars darbosies caur mums, lai aizsniegtu tos, kas atrodas ārpus Kristus.
Kungs mani ir pamācījis, ka šis ir darbs, kas jādara mūsu restorānu vadītājiem. Veikalniecisko lietu nasta un darba steiga nedrīkst novest pie dvēseļu glābšanas darba atstāšanas novārtā. Ir labi kalpot mūsu līdzcilvēku fiziskajām vajadzībām, bet, ja netiek atrasts ceļš, kā likt evaņģēlija gaismai spīdēt uz ļaudīm, kas dienu pēc dienas nāk uz restorānu ēst, kā tad Dievs tiek pagodināts ar mūsu darbu?
Kad restorānu darbu iesāka, tad cerēja, ka tas būs līdzeklis daudzu aizsniegšanai ar tagadējās patiesības vēsti. Vai šis mērķis ir sasniegts? (117)
Mūsu restorānu darbiniekiem Kāds, Kam ir autoritāte, jautāja: “Uz cik daudziem jūs esat runājuši par viņu glābšanu? Cik daudzi no jūsu lūpām ir dzirdējuši sirsnīgus lūgumus pieņemt Kristu par savu personīgo Pestītāju? Cik daudzus jūsu vārdi ir vadījuši nogriezties no grēka, lai kalpotu dzīvajam Dievam?
Apgādājot ļaudis mūsu restorānos ar laicīgo uzturu, lai darbinieki neaizmirst, ka viņiem pašiem un tiem, kam viņi pasniedz ēdienus, pastāvīgi jāsaņem Debesu maize. Lai tie pastāvīgi modri vēro izdevības runāt par patiesību ar tiem, kas to nepazīst.
