(121) Ir jautāts: “Vai mūsu restorāniem vajadzētu būt atvētiem Sabatā?” Mana atbilde ir: Nē, nē! Nekādā gadījumā. Sabata ievērošana ir mūsu liecināšana par Dievu - zīme jeb zīmogs starp Viņu un mums, ka mēs esam Viņa ļaudis. šo zīmi nekad nedrīkst izdzēst.
Ja mūsu restorānu darbiniekiem arī Sabatā, tāpat kā sešās darba dienās, jāgatavo ēdieni visam ļaužu pulkam, kas atnāk uz restorānu, kur tad būtu viņu dusas diena? Kā tiem būtu iespējams stiprināt savus fiziskos un garīgos spēkus?
Nesen atpakaļ man tika dota īpaša gaisma par šo jautājumu. Man rādīja, ka tika pieliktas pūles, lai sagrautu mūsu Sabata ievērošanas standartu; ka ļaudis nostāsies par mūsu restorānu atvēršanu Sabatā. Bet to nekad nedrīkst darīt.
Man garām slīdēja aina. Es atrados mūsu restorānā Sanfrancisko. Bija piektdiena. Vairāki kalpotāji čakli strādāja tādu ēdienu iepakošanā, ko ļaudis viegli varēja aiznest uz savām mājām; un daudzi gaidīja, lai saņemtu šīs pakas. Es jautāju, ko tas nozīmē, un kalpotāji man teica, ka daži viņu klienti esot uztraukušies, ka sakarā ar restorāna slēgšanu viņi Sabatā nevarot dabūt tādu pat uzturu, kādu viņi lietojuši visā nedēlā. Atzīdami restorānā dabūjamā veselīgā uztura vērtību, viņi protestēja, ka tas tiem liegts septītajā dienā, un prasīja, lai restorāna atbildīgie darbinieki turētu to atvērtu visas dienas nedēļā, norādot uz zaudējumiem, kas viņiem būs jācieš, ja tā nedarīs. “Ko tu šodien redzi,” sacīja kalpotāji, “ir mūsu atbilde uz šo prasību pēc veselīga uztura Sabatā. Ļaudis paņem piektdienā uzturu, kas uzglabājams Sabatā, un tā mēs novēršam iemeslu mūs apsūdzēt par atsacīšanos atvērt restorānu Sabatā.”
Norobežojuma līnija starp mūsu ļaudīm un pasauli vienmēr jāuztur nepārprotami skaidra. Mūsu platforma ir Dieva baušļi, kur mums stingri pavēlēts ievērot Sabata dienu; jo, kā skaidri pateikts 2.Mozus grāmatas 31.nodaļā, Sabata ievērošana ir zīme starp Dievu un Viņa ļaudīm. Viņš saka: “Turiet manus Sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es Esmu Tas Kungs, Kas jūs svētī. Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts... Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies.” (2.Moz.31:13-17).
Mums jāņem vērā “Tā saka Kungs”, pat ja ar savu paklausību mēs izraisām lielas neērtības tiem, kas nemaz negodā Sabatu. Vienā pusē mums ir ļaužu iedomātās vajadzības, otrā pusē Dieva pavēles. Kam ir lielāka nozīme priekš mums?
Mūsu sanatorijās pacientu saime līdz ar ārstiem, māsām un kalpotājiem ir jāpabaro Sabatā kā kura katra cita ģimene ar tik maz darba, cik iespējams. Bet mūsu restorānus Sabatā nevajadzētu atvērt. Dodiet kalpotājiem garantiju, ka šī diena tiem būs Dieva pielūgšanai. Sabatā aizvērtās durvis apzīmogo restorānu kā Dieva pieminekli, pieminekli, kas stāsta, ka septītā diena ir Sabats un ka tajā nav jādara nekādi darbi, kas nav nepieciešami. (123)
Man dots norādījums, ka viens no galveniem iemesliem, kāpēc mūsu lielo pilsētu centros ir dibināti veselīga uztura restorāni un ārstnieciskās palīdzības punkti, ir tas, ka ar šiem līdzekļiem vadošo cilvēku uzmanība tiks pievērsta trešā eņģeļa vēstij. Redzot, ka šie restorāni tiek vadīti pavisam savādāk kā parastie restorāni, inteliģentie cilvēki sāks interesēties par šiem veikalniecisko metožu atšķirības iemesliem un izpētīs principus, kas liek mums pasniegt galdā labāku uzturu. Tā viņi tiks vadīti iepazīt vēsti šim laikam.
Kad domājoši cilvēki redzēs, ka Sabatā mūsu restorāni ir slēgti, tie jautās, kādi principi liek mums aizslēgt mūsu durvis sestdienā. Atbildot uz viņu jautājumiem, mums būs izdevība tos iepazīstināt ar mūsu ticības pamatiem. Mēs viņiem varam dot mūsu periodikas un traktātu eksemplārus, lai tie spētu saskatīt atšķirību starp “to, kas kalpo Dievam, un to, kas Viņam nekalpo.”
Ne visi mūsu ļaudis ir tik uzcītīgi Sabata ievērošanā, kādiem tiem vajadzētu būt. Kaut Dievs tiem palīdzētu reformēties. Katras ģimenes galvai pienākas stingri nolikt savas kājas uz paklausības platformas.
