Liecības draudzei 7

Elena Vaita

Lapa kopā 114 PrevNext

33.nodaļa

Kolportieris

(175) Sakarā ar kolportieru nenokārtotiem parādiem arī mūsu literatūras biedrības ir iestigušas parādos; tās nevar nokārtot savus pienākumus pret izdevniecībām; un tā šīs iestādes tiek apgrūtinātas un viņu darbs kavēts. Daži kolportieri domā, ka ar viņiem apietas slikti, ja prasa, lai viņi izdevējiem ātri samaksātu par saņemtajām grāmatām; tomēr ātra naudas nosūtīšana ir vienīgais sekmīgais darba vadīšanas veids.

Nenoteiktība, kas ir raksturojusi dažu kaolportieru darbu, rāda, ka tiem jāapgūst svarīga mācība. Man rādīts, ka daudz darba tiek darīts uz labu laimi. Nolaidīgi izturēdamies laicīgā darbā, daži pieraduši būt bezrūpīgi un laiski, un šos trūkumus viņi ir ienesuši Kunga darbā.

Dievs aicina izšķirīgi mainīt savu nostāju uz labo pusi darba dažādajos nozarojumos. Veikalnieciskajam darbam, kas saistīts ar Viņa lietu, vajadzētu iezīmēties ar lielāku noteiktību un precezitāti. Nelokāmi un apņēmīgi jācenšas izraisīt svarīgas reformas.

“Nolādēts lai ir, kas KUnga darbu dara kūtri.” (Jer.48:10).

“Un kad jūs upurējat kādu aklu dzīvnieku, vai tad tas nav ļaunums, un, ja jūs nesat ziedojumam ko klibu vai neveselu, vai arī tas nav ļaunums? Ziedo taču to reiz savam apgabala pārvaldniekam. Vai tad viņam būs prieks par to, un vai tad viņš tevi laipni uzlūkos?” (Mal.1:8). “Nolādēts lai ir krāpnieks, ... kas, dodams Kungam solījumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es esmu liels un varens valdnieks, saka Tas Kungs Cebaots, un Mans Vārds ir bijājams tautu vidū!” (Mal.1:14).

Lapa kopā 114 PrevNext