(182) Draudzes locekļi, kuras robežās izvietota kāda mūsu izdevniecība, ir pagodināti ar Kunga īpaša darba rīka atrašanos viņu vidū. Viņiem vajadzētu augstu vērtēt šo godu un atzīt, ka tas uzliek vissvētāko atbildību. Tālu sniegsies viņu iespaids un priekšzīme, palīdzot šai iestādei vai to kavējot izpildīt savu uzdevumu.
Līdz ar tuvošanos pēdējai krīzei ir vitāli svarīgi, lai Kunga darba rīku starpā valdītu saskaņa un vienotība. Pasauli piepilda vētras, kari un pretrunas. Tomēr zem viena vadoņa - pāvestības varas - ļaudis apvienosies, lai pretotos Dievam Viņa liecinieku personā. šo savienību ir nostiprinājis lielais atkritējs. Cenšoties apvienot savus pārstāvjus karā pret patiesību, viņš strādās, lai sašķeltu un izklīdinātu patiesības aizstāvjus. Viņš izraisa greizsirdību, ļaunas aizdomas un aprunāšanu, lai radītu nesaskaņas un šķelšanos. Kristus draudzes locekļiem ir vara izjaukt dvēseļu ienaidnieka nodomus. Tādā laikā kā šis lai tie netiek trasti savstarpējās nesaskaņās vai nesaskaņās ar kādu no Kunga strādniekiem. Vispārējas nevienprātības vidū lai ir viena vieta, kur valda saskaņa un vienprātība, tāpēc ka par dzīves vadoni ir darīta Bībele. Lai Dieva ļaudis saprot, ka uz viņiem gulstas atbildība stiprināt Dieva darba rīkus. (183)
Brāļi un māsas, Kungam patiks, ja jūs no sirds centīsities atbalstīt izdevniecību ar savām lūgšanām un saviem līdzekļiem. Lūdziet katru rītu un vakaru, lai tā saņemtu visbagātākās Dieva svētības. Neatbalstiet kritizēšanu un sūdzēšanos. Lai no jūsu lūpām neatskan nekāda kurnēšana vai sūdzēšanās; atcerieties, ka eņģeļi dzird šos vārdus. Visiem jāparāda, ka šīs iestādes ir Dieva nozīmētas. Kas tās pazemo, liekot tām kalpot pašu personīgām interesēm, tiem par to būs jāatbild Dievam. Viņš vēlas, lai viss, kas saistīts ar Viņa darbu, tiktu uzlūkots kā svēts.
Dievs vēlas, lai mēs daudz vairāk lūgtu un daudz mazāk runātu. Debesu slieksni pārpludina Viņa godības gaisma, un Viņš liks šai gaismai iespīdēt katrā sirdī, kas nostāsies pareizās attiecībās ar Viņu.
Katrai iestādei būs jācīnās ar grūtībām. Pārbaudījumi tiek pielaisti, lai pārmeklētu Dieva ļaužu sirdis. Kad notiek nelaime kādā no Kunga darba rīkiem, tad atklāsies, cik daudz mums ir īstas ticības Dievam un Viņa darbam. Tādās reizēs lai neviens neskata lietas vissliktākā gaismā un neizsaka šaubas un neticību. Nekritizējiet tos, kas nes atbildības nastas. Lai jūsu mājas sarunas nesaindē Kunga strādnieku kritizēšana. Vecāki, kas nododas šim kritikas garam, nesniedz saviem bērniem to, kas viņus darītu gudrus uz izglābšanos. Viņu vārdi tiecas iedragāt ticību un paļāvību ne tikai bērniem, bet arī gados vecākiem. Visiem ir diezgan maz cieņas un godbijības pret svētām lietām. Sātans visdedzīgākā veidā savienosies ar kritizētājiem, lai sekmētu neticības, skaudības, greizsirdības un necieņas augšanu. Sātans pastāvīgi strādā, lai piepildītu ļaudis ar savu garu, izdzēstu mīlestību, ko brāļu starpā vajadzētu svēti sargāt, atbalstītu neuzticību, izraisītu skaudību, ļaunas aizdomas un vārdu cīņas. Lai mēs netiekam atrasti kā viņa līdzstrādnieki. Viena sirds, kas atvērta Viņa priekšlikumiem, var izsēt lielu daudzumu neapmierinātības sēklas. Tā var tikt padarīts darbs, kura rezultāti attiecībā uz dvēseļu pazudināšanu pilnīgi atklāsies vienīgi lielajā pēdējās tiesas dienā. (184)
Kristus saka: “Kas apgrēcina vienu no šiem vismazākajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam pakārtu pie kakla dzirnu akmeni un to noslīcinātu jūrā, visdziļākā vietā. VAI pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan vajag nākt, bet VAI tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība!” (Mat.18:6,7).
Liela atbildība šeit uzlikta draudzes locekļiem. Lai tie sargās, ka, neuzmanīgi izturēdamies pret tiem, kas ir jauni ticībā, sējot - sātana pamudināti - šaubu un neticības sēklu, netiek atrasti vainīgi kādas dvēseles bojā ejā. “Un staigājiet taisnus ceļus ar savām kājām, ka tas, kas tizls, nepaklūp, bet turpretī top dziedināts. Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīvošanas, bez kā neviens Kungu neredzēs; pielūkodami, ka neviens nezaudē Dieva žēlastību, ka nekāda rūgta sakne, augstu uzaugusi, jūs nesajauc un ka daudzi caur to netop apgānīti.” (Ebr.12:13-15).
Sātana pārstāvju vara ir liela, un Kungs uzaicina Savus ļaudis stiprināt vienam otru “uztaisoties savā vissvētākā ticībā”. (185)
Tā vietā, lai sastrādātos ar sātanu, ikviens lai mācās saprast, ko nozīmē sastrādāties ar Dievu. šajos drūmajos laikos Viņam ir jāpadara kāds darbs, kas prasa lielu drosmi un ticību, kas darīs mūs spējīgus atbalstīt vienam otru. Visiem jāstāv plecu pie pleca un sirdi pie sirds kā strādniekiem, kas strādā kopā ar Dievu. Kas gan netiktu padarīts Dieva žēlastībā un caur Dieva žēlastību, ja draudzes locekļi turētos kopā, lai atbalstītu Dieva strādniekus, lai palīdzētu tiem ar savām lūgšanām un ietekmi, kad mazdūšība spiežas iekšā no visām pusēm! Tad ir laiks strādāt kā uzticīgiem namturiem.
Kritikas un nosodošu piezīmju vietā lai mūsu brāļiem un māsām ir iedrošinoši un uzticību iedvesoši vārdi, ko teikt par Kunga darba rīkiem. Dievs aicina viņus iedrošināt to sirdis, kas nes smagas nastas; jo Viņš strādā kopā ar tiem. Dievs aicina Savus ļaudis atzīt uzturošo spēku Viņa darba rīkā. Godājiet Kungu, ar visiem saviem spēkiem cenšoties dot Viņa darba rīkam tādu iespaidu, kāds tam vajadzīgs.
Kad rodas izdevība, runājiet ar darbiniekiem, sakiet vārdus, kas sniegtu spēku un iedvesmu. Mēs vispār esam pārāk vienaldzīgi viens pret otru. Pārāk bieži mēs aizmirstam, ka mūsu līdzstrādniekiem ir vajadzīgs spēks un uzmundrinājums. Īpašu sarežģījumu un grūtību brīžos centieties viņiem apliecināt savu līdzjūtību un ieinteresētību. Cenšoties palīdzēt viņiem ar savām lūgšanām, ļaujiet viņiem zināt, ka jūs to darāt. Pa visu ierindu sūtiet Dieva vēsti Viņa strādniekiem: “Esi stiprs un turi drošu prātu.” (Joz. 1:6).
Mūsu iestāžu vadītājiem ir jādara visgrūtākais darbs, uzturot kārtību un gudri disciplinējot viņu gādībā nodotos jauniešus. Draudzes locekļi var darīt daudz, atbalstot viņu rokas. Ja jaunieši nav labprātīgi pakļauties iestādes disciplīnai vai kaut kāda veida nesaskaņās ar saviem priekšniekiem nolemj iet paši savu ceļu, tad lai vecāki akli nesimpatizē saviem bērniem un viņus neatbalsta.
Labāk, daudz labāk, ka jūsu bērni ciestu, labāk, ka tie gulētu savos kapos, nekā tiktu mācīti vieglprātīgi izturēties pret pamatlikumiem, kas atrodas pašos pamatos uzticībai pret patiesību, pret līdzcilvēkiem un pret Dievu. (186)
Gadījumos, kad rodas domstarpības ar cilvēkiem, kuru uzraudzībā atrodas jūsu bērni, ejiet tieši pie šīm autoritatīvajām personām un uzziniet patiesību. Atcerieties, ka dažādo nodaļu vadītāji daudz labāk par citiem saprot, kādi noteikumi ir nepieciešami. Uzticieties viņu spriedumam un godājiet viņu autoritāti. Māciet savus bērnus cienīt un godāt tos, kam Dievs parādījis cieņu un godu, ieliekot viņus uzticības amatos.
Nav cita veida, kā draudzes locekļi var visiespaidīgāk atbalstīt mūsu iestāžu vadītāju pūles, kā dodot paši savās mājās priekšzīmi pareizai kārtībai un disciplīnai. Lai vecāki savos vārdos un izturēšanās veidā sniedz saviem bērniem priekšzīmit am, kādus viņi vēlas tos redzēt. Lai pastāvīgi ir dzirdama neaptraipīta valoda un izjūtama patiesa kristīga laipnība. Lai nav nekādu paskubinājumu grēkot, nekādas ļaunas runāšanas vai ļaunu minējumu. Māciet bērnus un jauniešus cienīt pašiem sevi, būt uzticīgiem Dievam, uzticīgiem pamatlikumiem. Māciet viņus cienīt Dieva likumus un tiem paklausīt. Tad viņi šos pamatlikumus īstenos savā dzīvē un parādīs visās attiecībās ar citiem. Viņi mīlēs tuvāko kā sevi pašu; viņi radīs tīru atmosfēru un izplatīs iespaidu, kas iedrošinās vājās dvēseles iet pa teku, kas ved pretī svētumam un Debesīm.
Bērni, kas saņem tādas pamācības, nebūs mūsu iestādēm par slogu un neizraisīs nemieru un raizes; viņi atbalstīs atbildību nesējus. Pareizi pamācīti, viņi sagatavosies ieņemt uzticības amatus un ar priekšrakstu un priekšzīmi pastāvīgi palīdzēs citiem rīkoties pareizi. Viņi pareizi novērtēs paši savas spējas un vislabākā veidā izlietos savus fiziskos, intelektuālos un garīgos spēkus. Tādas dvēseles ir nocietinātas pret kārdināšanām; tās nav viegli uzvarēt. Dievam svētījot, šādi cilvēki kļūst gaismas nesēji; viņu iespaids tiecas audzināt citus derīgai darba dzīvei, kas ir praktiska kristīga dzīve. (187)
Draudzes locekļi, kurus pilda Kristus mīlestība uz dvēselēm un kas skaidri apzinās savas priekšrocības un izdevības, var atstāt uz jauniešiem mūsu iestādēs labu iespaidu,
kas nemaz nav novērtējams. Viņu uzticības priekšzīme mājā, darbā un draudzē, viņu sabiedriskā laipnība un kristīgā pieklājība, savienota ar patiesu interesi par jauniešu garīgo labklājību, darīs daudz šo jauniešu raksturu veidošanā darbam priekš Dieva un līdzcilvēkiem jā šajā, tā nākosajā dzīvē.
