(199) Mums nav nekādu tiesību pārslogot garīgos vai fiziskos spēkus, tā ka kļūstam viegli satraucami un atļaujamies teikt vārdus, kas dara negodu Dievam. Kungs vēlas, lai mēs vienmēr būtu mierīgi un pacietīgi. Lai arī ko citi darītu, mums jāpārstāv Kristus, rīkojoties, kā Viņš rīkotos līdzīgos apstākļos.
Uzticības vietā stāvošam cilvēkam katru dienu ir jāpieņem lēmumi, no kā atkarīgi ļoti svarīgi rezultāti. Bieži viņam jādomā ātri, un sekmīgi to var izdarīt vienīgi tie, kuru dzīves veidu raksturo stingra sātība. Pareizi lietojot fiziskos un garīgos spēkus, prāts kļūst
stiprāks. Ja slodze nav par lielu, tad ar katru prāta piepūli tas iegūs jaunus intelektuālus spēkus.
Vienīgi sirsnīgs Dievam nodevies kristietis var būt īss džentlmenis.
Nesaskaņošanās ar visiem Dieva prasību atsevišķajiem norādījumiem nozīmē noteiktu neveiksmi un zaudējumu pārkāpējam. Nesargājot Kunga ceļu, viņš nolaupa Dievam kalpošanu, kas Tam pienākas. Tas atsaucas atpKļ uz viņu pašu; viņš neiegūst to žēlastību, to spēku, to rakstura stiprumu, ko iespējams saņemt katram, kas visu pakļauj Dievam. Dzīvojot bez Kristus, viņš ir padots kārdināšanām. Viņš pielaiž kļūdas savā darbā, ko viņš dara Kungam. Neuzticīgi izturēdamies pret pamatlikumu mazās lietās, viņš neizdara Dieva prātu arī lielākās lietās. Viņš rīkojas pēc pamatlikumiem, pie kuriem pats sevi ir pieradinājis. (200)
Dievs nevar savienoties ar tiem, kas dzīvo, izpatikdami paši sev, stādīdami sevi pirmajā vietā. Kas tā rīkojas, tie beigās būs paši pēdējie. Grēks, kas vistuvāk bezcerībai un nedziedināmībai, ir iedomība, lepošanās ar saviem uzskatiem. Tas stāv ceļā visai augšanai. Ja cilvēkam ir rakstura trūkumi, bet viņš tos neatzīst, ja viņš ir tik ļoti apmierināts ar sevi, ka nevar saskatīt savu vainu, kā gan viņu varētu šķīstīt? “Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.” (Mat.9:12). Kā gan kāds var kļūt labāks, ja viņš domā, ka viņa paša ceļi ir pilnība?
Ja cilvēks, par kuru domā, ka viņu vada un māca Dievs, novēršas no ceļa, paļaudamies uz sevi, tad daudzi seko viņa priekšzīmei. Viņa nepareizās rīcības rezultātā var nomaldīties tūkstoši.
Pārdomājiet līdzību par vīģes koku:
“Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst.” (Lūk.13:6-9).
“Tad tu vari nocirst.” šajos vārdos ietverta mācība visiem, kas savienoti ar Dieva darbu. Kokam, kas nenesa augļus, tika dāvāts pārbaudes laiks. Un līdzīgā veidā Kungs ilgi pacieš Savus ļaudis. Tomēr pār tiem, kam bijušas lielas priekšrocības un kas ieņem augstas un svētas uzticības vietas un tomēr nenes augļus, Viņš saka: “Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi?” (201)
Lai tie, kas savienoti ar Kunga īpašiem darba iekārtojumiem, atceras, ka Viņš prasīs augļus no Sava vīna dārza. Augļi tiks prasīti proporcionāli dāvātajām svētībām. Debesu eņģeļi ir nākuši un ir kalpojuši visās vietās, kur ir dibinātas Dieva iestādes. Neuzticība šajās iestādēs ir lielāks grēks nekā neuzticība jebkur citur, jo šeit tai ir lielāks iespaids nekā citās vietās. Neuzticība, netaisnība, negodīgums un nepareizību paciešana aptumšo gaismu, kam pēc Dieva nodoma jāizstaro no visām iestādēm, ko Viņš izlieto par Saviem starpniekiem.
Pasaule vēro un ir gatava asi un bargi kritizēt jūsu vārdus, jūsu izturēšanos un jūsu veikalnieciskos darījumus. Katrs, kam ir ar Dieva darbu saistīti pienākumi, tiek novērots un svērts cilvēcīgo izšķiršanas spēju svaru kausos. Bībeles reliģijai labvēlīgi vai nelabvēlīgi iespaidi pastāvīgi ietekmēs visus tos cilvēkus, ar ko jums iznāk saskarties.
Pasaule vēro, lai redzētu, kādus augļus nes ļaudis, kas saucas par kristiešiem. Tai ir tiesības sagaidīt pašaizliedzību un uzupurēšanos no tiem, kas sakās ticam uz priekšu ejošai patiesībai.
Mūsu darbinieku vidū ir bijuši un vienmēr būs ļaudis, kas neizjūt, ka Jēzus tiem ir vajadzīgs katrā solī. Viņi domā, ka nevar veltīt laiku lūgšanai un reliģisku sapulču apmeklēšania. Viņiem ir tik daudz, ko darīt, ka nevar atrast laiku savu dvēseļu pasargāšanai Dieva mīlestībā. šādos gadījumos klāt ir sātans, lai radītu tukšus un uzpūstus priekšstatus. (202)
Darbinieki, kas nav čakli un uzticīgi, izdara neaprēķināmu ļaunumu. Viņi rāda priekšzīmi citiem. Katrā iestādē ir daži, kas kalpo Dievam priecīgi un no visas sirds; bet vai raugs neskāra arī tos? Vai iestādei jāpaliek pat bez dažiem patiesiem kristīgas uzticības piemēriem? Kad cilvēki, kas sevi sauc par Kristus pārstāvjiem, parāda, ka viņi nav atgriezti, ka viņu raksturs ir rupjš, savtīgs, netīrs, tad tos vajadzētu atšķirt no darba.
Darbiniekiem jāizprot tā uzticības amata svētums, ar kādu Dievs viņus pagodinājis. Nedrīkst vadīties no nepārdomātiem, acumirklī radušamies motīviem un strādāt it kā lēkmjveidīgi. Kas nevar atšķirt svētu no parastā, tie nav droši augstu atbildību pārvaldnieki. Kārdināti tie nodos tiem uzticēto lietu. Kas nevērtē priekšrocības un izdevības, ko sniedz savienība ar Dieva darbu, tie nepastāvēs, kad ienaidnieks liks priekšā savas īpašās kārdināšanas. Tie ir viegli nomaldināmi ar savtīgiem, godkāriem plāniem. Ja pēc gaismas pasniegšanas tie turpina neatšķirt taisnību no netaisnības, tad, jo ātrāk tie tiek atšķirti no iestādes, jo šķīstāks un cēlāks būs darba raksturs.
Kunga iestādē nevajadzētu paturēt nevienu, kas kritiskos brīžos nesaprot, ka Viņa darba iekārtojumi ir svēti. Ja strādniekiem patiesība neliekas patīkama; ja savienošanās ar iestādi nedara viņus labākus un neizraisa viņos mīlestību uz patiesību, tad pēc pietiekošas pārbaudes atbrīvojiet viņus no šī darba; jo viņu negodbijība un neticība iespaido citus. Caur viņiem ļaunie eņģeļi nomaldina tos, kas ienāk kā mācekļi. Par mācekļiem jums vajadzētu iegūt apsološus jauniešus, kas mīl Dievu. Bet, ja jūs tos saistat ar citiem, kas nemaz nemīl Dievu, tad tos pastāvīgi apdraud viņu neticības iespaids. Pasaulīgos un nenoteiktos, svārstīgos cilvēkus, kas nododas tenkošanai, kas kavējas pie citu kļūdām, neņemot vērā savējās, vajadzētu atbrīvot no darba.
