(206) Dievs nevēlas, ka Viņa darbu pastāvīgi apgrūtina parādi. Ja liekas vēlami pievienot kādai iestādei ēkas vai iekārtas, tad sargieties, ka nerīkojaties pāri saviem līdzekļiem. Labāk atlikt iestādes uzlabošanu vai papildināšanu, līdz Aizgādība pavērs ceļus, ka to var izdarīt bez smagu parādu uzņemšanās un procentu maksāšanas.
Izdevniecībās ir ieguldīti mūsu ļaužu līdzekļi, un tāpēc tās ir spējīgas atbalstīt darba nozares dažādos laukos un palīdzēt arī citus pasākumus virzīt uz priekšu. Tas ir labi. šajos virzienos nekas nav darīts par daudz. Kungs visu to redz. Tomēr no gaismas, ko Viņš man devis, jāsaka, ka katru pasākumu vajadzētu virzīt tā, lai tas būtu brīvs no parādiem.
Izdevniecības darbs tiks dibināts pašaizliedzībā, un to vajadzētu vadīt saskaņā ar stingriem taupības principiem. Finanšu jautājumu var nokārtot, ja tad, kad grūti dabūt vajadzīgos līdzekļus, strādnieki piekristu algu samazināšanai. Kungs man atklājis, ka šis pamatlikums ir jāīsteno mūsu iestādēs. Kad nepietiek naudas, mums jābūt labprātīgiem ierobežot savas vajadzības.
Pareizi novērtējiet preses izdevumus, un tad lai visi mūsu izdevniecībās mācās taupīt visos iespējamos veidos, pat ja tā rastos ievērojamas neērtības. Sekojiet mazajiem izdevumiem. Aiztaisiet katru noplūdes spraugu. Mazie zaudējumi ir tieši tie, kas beidzot smagi jāizjūt. Savāciet druskas, lai nekas nepazūd. Neizšķiežiet minūtes sarunās; izšķiestas minūtes sabojā stundas. Vienmēr ar panākumiem vainagosies neatlaidīga uzcītība un darbošanās ticībā. (207)
Daži domā, ka rūpes par mazām lietām nav viņu cienīga nodarbošanās. Viņi domā, ka tās liecina par šaursirdīgu prātu un skopu garu. Tomēr mazas sūces ir nogremdējušas daudzus kuģus. Nevajadzētu atļaut pazust nekam, kas varētu kalpot kādam mērķim. Taupības trūkums noteikti izsauks parādus mūsu iestādēs. Kaut arī ieņemtu daudz naudas, tā tomēr pazudīs katra darba nozarojuma mazajos liekajos izdevumos. Taupība nav skopums.
Katram vīram vai sievai izdevniecībā vajadzētu būt uzticīgam sargkareivim, kas vēro, lai nekas nepazustu. Visiem vajadzētu sargāties, lai līdzekļus neizdotu par to, kas īstenībā nav nepieciešams. Daži cilvēki ar četriem simtiem dolāru gadā dzīvo labāk kā citi ar astoņiem simtiem. Tieši tāpat ir mūsu iestādēs; daži cilvēki var vadīt tās ar daudz mazāku kapitālu nekā citi. Dievs vēlas, lai visi strādnieki ievērotu taupību un sevišķi godīgi būtu grāmatvedībā.
Katram strādniekam mūsu iestādēs vajadzētu saņemt taisnīgu atlīdzību. Ja strādnieki saņem atbilstošas algas, tad viņiem ir prieks kaut ko dot Dieva lietai. Nav pareizi, ja daži saņem lielas summas un citi, kas veic svarīgu un godīgu darbu, ļoti maz.
Tomēr ir gadījumi, kad jādara starpība. Ar mūsu izdevniecībām ir saistīti cilvēki, kas nes smagas atbildības un kuru darbs iestādei ir ļoti vērtīgs. Daudzās citās vietās tiem būtu daudz mazāk rūpju un finansiāli daudz lielāka peļņa. Visi var redzēt netaisnību, ja šiem cilvēkiem nemaksā lielākas algas nekā vienkāršiem mehāniska darba darītājiem. (208)
Ja Kungs nozīmējis sievietei kādu noteiktu darbu, tad viņas darbu vajadzētu apmaksāt atbilstoši tā vērtībai. Daži var domāt, ka ir gudri ļaut cilvēkiem atdot darbam savu laiku un pūles bez atlīdzības. Tomēr Dievs šādu kārtību neatzīst par labu. Kad pašaizliedzība nepieciešama līdzekļu trūkuma dēļ, tad šī nasta nedrīkst gulties tikai uz nedaudziem cilvēkiem. Lai visi pievienojas šim upurim.
Kungs vēlas, lai tie, kam uzticēta Viņa manta, parādītu laipnību un devību, bet ne skopumu. Lai tie savos darījumos necenšas izspiest katru iespējamo centu. Tādas metodes Dievs nicina.
Strādniekiem vajadzētu saņemt atlīdzību, kas atbilstu stundām, ko tie atdod godīgam darbam. Kas atdod visu laiku, tam jāsaņem saskaņā ar šo laiku. Ja kāds nastu nešanā ieliek prātu, dsvēseli un spēku, tad viņam attiecīgi jāsamaksā.
Nevienam cilvēkam nevajadzētu dāvāt pārmērīgu atalgojumu, pat ja viņš būtu sevišķi spējīgs un piemērots attiecīgajam darbam. Dievam un Viņa lietai darītais darbs nav jānostāda uz mantkārīgiem pamatiem. Strādniekiem izdevniecībā darbs nav grūtāks, izdevumi nav lielāki un atbildības nav smagākas kā strādniekiem citās frontēs. Viņu darbs nav nogurdinošāks par uzticīga sludinātāja darbu. Tieši otrādi, sludinātāji parasti pienes lielākus upurus nekā darbinieki mūsu iestādēs. Sludinātāji iet, kurp viņi tiek sūtīti; viņi ir sargkareivji, kas gatavi rīkoties katrā brīdī, stāties pretī jebkuriem apstākļiem. Viņiem daudzkārt nepieciešami šķirties no savām ģimenēm. Strādniekiem izdevniecībās parasti ir pastāvīgas mājas, un viņi var dzīvot savās ģimenēs. Tas lielā mērā samazina izdevumus, un to vajadzētu ņemt vērā sludināšanā un izdevniecīb;as nodarbināto strādnieku atalgošanā. (209)
Tie, kas no visas sirds darbojas Kunga vīna dārzā, atdodot darbam visus savus spēkus, nav ļaudis, kas visaugstāk vērtētu savus pakalpojumus. Tā vietā, lai uzpūstos lepnumā un iedomībā un stingri skaitītu katru darba stundu, viņi savas pūles salīdzina ar Pestītāja darbu un uzskata sevi par necienīgiem kalpiem.
Brāļi, necentieties uzzināt, cik maz jūs varat darīt, lai aizsniegtu viszemāko prasību normu, bet atmostieties, lai satvertu Kristus pilnību, ka varat daudz darīt priekš Viņa.
Kungam vajadzīgi ļaudis, kas redz darbu tā lielumā un izprot pamatlikumus, kas ieausti tajā no tā sākuma. Viņš negrib pasaulīgu lietu kārtību, kas darbu veidotu pilnīgi atšķirīgās līnijās no tām, kādas Viņš ir iezīmējis Saviem ļaudīm. Darbam jāatklāj tā Autora raksturs.
Kristus upurī kritušo cilvēku labā ir sastapusies žēlastība un patiesība; un ir skūpstījusies taisnība ar mieru. Ja visbrīnišķīgākajam un šķietami vissekmīgākajam darbam tiek atņemtas šīs īpašības, tad tam vairs nav nekā.
Dievs Savai labvēlībai nav atlasījis nedaudzus cilvēkus, par pārējiem nerūpējoties. Viņš negrib pacelt vienu un nogāzt un apspiest citu. Visi, kas ir patiesi atgriezti, parādīs
tādu pat garu. Tie izturēsies pret līdzcilvēkiem, kā tie izturētos pret Kristu. Neviens nebūs nevērīgs pret citu tiesībām.
Dieva kalpiem vajadzētu tik ļoti cienīt svēto darbu, ko tie dara, ka tiem tajā negribētos ienest nekādas savtīguma pēdas.
