(220) Kungs no mums sagaida daudz vairāk, nekā mēs esam Viņam devuši, nesavtīgi kalpojot visu šķiru ļaudīm Amerikas Dienvidu štatos. šis lauks atrodas tieši mūsu durvju priekšā, un tajā jāpadara liels darbs priekš Kunga. šis darbs jādara tagad, kamēr vēl eņģeļi turpina turēt četrus vējus. Vairs nav laika, ko zaudēt.
Kungs ir ilgi gaidījis uz cilvēcīgajiem darba rīkiem, ar kuriem Viņš varētu strādāt. Cik ilgi vēl Viņš būs spiests gaidīt uz vīriem un sievām, kas atsauktos uz aicinājumu: “Ej šodien strādāt Manā vīna dārzā?” Žēlastības vēstneši ir vajadzīgi ne tikai nedaudzās Dienvidu vietās, bet gan visā laukā. Bagāti un nabagi sauc pēc gaismas.
Vīriem un sievām tagad vajadzētu piedāvāties aiznest patiesību pa šī lauka lielceļiem un blakus ceļiem. Tūkstoši varētu nodot sevi Dieva darbam. Viņš tos pieņemtu un strādātu caur tiem, darot tos par miera un cerības vēstnešiem.
Strādnieki sastapsies ar daudziem, kas nocietinās savas sirdis, neļaujot Dieva Garam sevi pārliecināt; bet viņi sastaps arī daudzus, kas būs izsalkuši pēc dzīvības maizes un kas, pieņēmuši vēsti, izies sēt patiesības sēklu. (221)
Kad Kungs uzticēja Mozum izvest Israēla bērnus no Ēģiptes, Viņš tam arī apliecināja: “Es būšu ar tevi.” “Mans vaigs ies līdzi, un Es tevi vadīšu pie dusas.” (2.Moz.3:12., 33:14). Tāda pat drošība dota tiem, kas izies strādāt priekš Kunga Dienvidu laukā.
Mani brāļi un māsas, uzturieties Dieva tuvumā, lai Viņa Gars var jūs piepildīt, un tad ejiet dāvināt citiem žēlastību, ko esat saņēmuši. Glābēja priekšzīmei vajadzētu mūs iedvesmot nopietni un uzupurējoties pūlēties citu labā. Viņš nāca uz šo pasauli kā nenogurstošs cilvēka vajadzību kalps. Visā, ko Viņš teica un darīja, atklājās mīlestība uz zudušo cilvēci. Viņš apsedza Savu dievišķību ar cilvēcību, lai starp cilvēkiem varētu dzīvot kā viens no viņiem - kā viņu nabadzības un viņu bēdu līdzdalībnieks. Cik darbīga bija Viņa dzīve! Dienu no dienas Viņu varēja redzēt ieejam trūkuma un bēdu apņemtajos mājokļos, sniedzam cerību nospiestajiem un mieru izmisušajiem. šis ir tas darbs, uz kuru Viņš aicina Savus ļaudis šodien. Pazemīgs, laipns, līdzjūtīgs un žēlojošs Viņš gāja apkārt, labu darīdams, paceldams nospiestos un iepriecinādams noskumušos. Neviens, kas nāca pie Viņa, neaizgāja prom, nesaņēmis palīdzību. Visiem Viņš atnesa cerību un prieku. Viņš sniedza svētību, kur vien Viņš gāja.
Mums jāpazemojas Dieva priekšā, jo tik maz ir Viņa draudzes locekļu, kas strādātu tā, ka to darbs jebkādā veidā līdzinātos darbam, kādu Kungs no tiem sagaida. Viņa sniegtajām izdevībām, Viņa dotajiem apsolījumiem un Viņa dāvātajām priekšrocībām vajadzētu mūs iedvesmot uz daudz lielāku centību un nodošanos. (222)
Katram pievienojumam draudzē vajadzētu būt jaunam spēkam pestīšanas plāna piepildīšanai. Visam Dieva ļaužu spēkam vajadzētu tikt atdotam, lai Viņam pievestu daudz dēlu un meitu. Mūsu kalpošanas darbā nedrīkst izpausties vienaldzība vai savtīgums. Katra atteikšanās no pašaizliedzības, katra nopietno pūļu samazināšana nozīmē tikpat lielu spēku atdošanu ienaidniekam.
