(246) Es esmu pamācīta, ka ir svarīgi pasargāt mūsu sludinātājus no atbildībām, ko pa lielākai daļai vajadzētu uzņemties biznesmeņiem. Naktī es atrados kādā sanāksmē, kur bija sapulcējušies vairāki mūsu brāļi, kas nesa darba nastu. Viņus ļoti samulsināja finansiālas darīšanas, un tie sprieda, kā vissekmīgāk varētu vadīt darbu. Daži domāja, ka strādnieku skaitu varētu ierobežot un tomēr sasniegt nepieciešamos rezultātus. Viens no brāļiem, kas ieņēma atbildīgu vietu, izskaidroja savus plānus, pateikdams, ko viņš vēlētos redzēt padarītu. Daži citi lika priekšā apsvērt citus jautājumus. Tad piecēlās Kāds ar cieņu un autoritāti un sāka izskaidrot mūsu vadības darba pamatlikumus.
Vairākiem sludinātājiem runātājs teica: “Jūsu darbs nav finansiālo lietu kārtošana. No jūsu puses nav gudri uzņemties šo darbu. Dievam ir nastas, kas jānes jums, bet, ja jūs rūpējaties par darba nozarēm, kam neesat piemēroti, tad jūsu pūles Vārda izskaidrošanā būs nesekmīgas. Tas darīs jūs mazdūšīgus un līdz ar to nederīgus tieši tam darbam, ko jums vajadzētu darīt. Darbam, kas prasa rūpīgas izšķiršanas spējas un veselīgu, nesavtīgu spriedumu.”
Kas ir nodarbināti ar Vārda pasludināšanu rakstiski un runājot, tiem vajadzētu mazāk apmeklēt komiteju sanāksmes. Mazāksvarīgas lietas viņiem vajadzētu uzticēt cilvēkiem ar veikalnieciskām spējām un tā izvairīties no pastāvīgas piepūles, kas atņem prātam tā dabīgo spraigumu. Tiem daudz lielāku uzmanību vajadzētu pievērst fiziskās veselības saglabāšanai; jo prāta spraigums lielā mērā ir atkarīgs no miesas spēka. Lai miesa un gars būtu veseli, ir svarīgi ievērot īsto laiku gulēšanai un atpūtai un rūpēties, lai būtu daudz fizisku vingrinājumu. Atņemot organismam stundas, kas vajadzīgas atpūtai un sepku atgūšanai, ļaujot vienam cilvēkam darīt darbu priekš četriem vai trim vai pat diviem, rezultāts būs neatgūstams zaudējums.
