(256) Lai tie, kas piedalās komiteju sanāksmēs, atceras, ka viņiem jāsastopas ar Dievu, kas tiem ir devis viņu darbu. Lai tie nāk kopā godbijīgi un ar svētotām sirdīm. Viņi sapulcējas, lai apsvērtu ar Dieva darbu saistītus svarīgus jautājumus. Katrā savas rīcības sākumā tiem jārāda, ka vēlas izprast Viņa gribu par plāniem, kas liekami Viņa darba virzīšanai uz priekšu. Lai tie ne mirkli nepazaudē mazsvarīgās sarunās; jo Kunga darījumu lietas vajadzētu vadīt darījumu labākajā veidā. Ja kādas komitejas loceklis izturas bezrūpīgi un negodbijīgi, tad atgādiniet tam, ka viņš atrodas Liecinieka klātbūtnē, Kas sver visus darbus un lēmumus.
Es esmu pamācīta, ka komiteju sanāksmes ne vienmēr ir Dievam patīkamas. Daži uz šīm sanāksmēm atnāk ar aukstu, cietsirdīgu, kritisku un nemīlošu garu. Tādi var nodarīt lielu ļaunumu; jo viņu tuvumā ir ļaunais, kas tos notur nepareizajā pusē. Ne reti viņu neiejūtīgā izturēšanās pret apsriežamajiem pasākumiem izraisa sajukumu un vajadzīgo lēmumu atlikšanu. Dieva kalpus, kam vajadzīga atpūta un miegs, šīs lietas ļoti sāpina un apgrūtina. Cerēdami nonākt pie kāda lēmuma, tie turpina sapulci līdz dziļai naktij. Tomēr dzīvība ir pārāk dārga, lai tiktu apdraudēta šādā veidā. Ļaujiet šo nastu nest Kungam. Gaidiet, līdz Viņš nokārto šīs grūtības. Dodiet nogurušajām smadzenēm atpūtu. Ja strādā stundās, kas nav darbam domātas, tad tas postoši ietekmē fiziskos, intelektuālos un morālos spēkus. Ja smadzenēm tiktu dots vajadzīgais laiks atpūtai, tad domas kļūtu skaidras un asas un veikala lietas tiktu ātri nokārtotas.
