(257) Pirms mūsu brāļi sanāk kopā padomes vai valdes sapulcēs, katram vajadzētu stāties Dieva priekšā, rūpīgi pārmeklējot savu sirdi un kritiski pārbaudot motīvu. Lūdziet, lai Kungs jums atklātu jūsu pašu “es”, lai jūs negudri nekritizētu un nenosodītu priekšlikumus.
Pie bagātīgi klātiem galdiem cilvēki bieži vien ēd daudz vairāk, nekā spēj sagremot. Pārslogotais kuņģis nevar labi veikt savu darbu. Rezultātā rodas nepatīkama truluma sajūta smadzenēs, un prāts nespēj ātri strādāt. Traucējumus rada arī nepareizs uzturvielu savienojums; iesākas rūgšanas process, asinis kļūst netīras un smadzeņu darbība - neskaidra.
Pārēšanās ieradums vai pārāk dažādu uzturvielu lietošana vienā reizē bieži izraisa gremošanas traucējumus. Ar to tiek nodarīts nopietns ļaunums jūtīgajiem gremošanas orgāniem. Kuņģis velti protestē un sauc uz cilvēka saprātu. Pārmērīgais apēstās barības daudzums vai nepareizais savienojums dara savu kaitīgo darbu. Veltīgi cilvēku brīdina nepatīkamās priekšsajūtas. Seko ciešanas. Veselības vietā nāk slimība.
Dažs var jautāt: kāds tam sakars ar valdes sapulcēm? Ļoti liels. Nepareiza ēšana atstāj iespaidu uz padomes un valdes sanāksmēm. Kuņģa stāvoklis ietekmē smadzenes. Ja kuņģa darbība ir traucēta, tad arī domas kļūst nemierīgas un neskaidras. Slims kuņģis ir par iemeslu slimīgai smadzeņu darbībai un bieži liek atsevišķam cilvēkam stūrgalvīgi turēties pie maldīgiem uzskatiem. Tāda cilvēka iedomātā gudrība Dievam ir ģeķība. (258)
Es to rādu kā iemeslu, kāpēc daudzās padomes un valdes sapulcēs jautājumiem, kas prasa rūpīgu apsvēršanu, ir piegriezta maza vērība un sasteigti pieņemti vissvarīgākie lēmumi. Bieži, kad vajadzētu valdīt apstiprinošai uzskatu vienprātībai, noteikta pretošanās ir pilnīgi izmainījusi sapulces atmosfēru. šādi rezultāti man ir rādīti atkal un atkal.
Es par šiem jautājumiem tagad runāju tāpēc, ka esmu pamācīta teikt saviem brāļiem sludināšanas darbā: Ar nesātību ēšanā jūs padarāt sevi nespējīgus skaidri redzēt starpību starp svētu un parastu uguni. Un ar šo nesātību jūs arī atklājat savu necieņu pret brīdinājumiem, ko Kungs jums ir devis. Viņa Vārds priekš jums ir: “Kurš jūsu starpā bīstas Kungu un klausa Viņa kalpa balsi? Kas tumsībā staigā, kur gaismas nav, tas lai paļaujas uz Kunga Vārdu un cerē uz savu Dievu. redzi, jūs visi, kas uguni sakurat un sataisat ugunīgas bultas, ejat paši savās uguns liesmās un tais bultās, ko esat iededzinājuši! Tas jums notiek no Manas rokas; sāpēs jums jāguļ.” (Jes.50:10,11).
Vai mums nevajadzētu tuvoties Kungam, lai Viņš mūs izglābtu no visas nesātības ēšanā un dzeršanā, no visādām nesvētām, iekārojošām kaislībām, no visas bezdievības> Vai mums nevajadzētu pazemoties Dieva priekšā, noliekot visu, kas samaitā miesu un garu, ka Viņa bijībā mēs varētu aizsniegt pilnīgu rakstura svētumu? (259)
Lai ikviens, kas sēž padomju un komiteju sapulcēs, ieraksta savā sirdī vārdus: Es strādāju laikam un mūžībai; un es esmu atbildīgs Dievam par motīviem, kas mani ierosina rīkoties. Lai tāds ir viņa moto. Lai dziesminieka lūgšana ir viņa lūgšana: “Kungs, sargi manu muti un pasargi manas lūpas. Nedodi manai sirdij griezties uz ļaunu )bezdievīgu darbu darīt ar ļaundarītājiem, ka nebaudu no viņu kārumiem)”. (Ps.141:3,4).
Spriežot par darba attīstību, nevienam cilvēkam nav jāuzņemas noteicošā vara, nav jāsaka vārds visu vietā. Ieteiktie plāni un metodes rūpīgi jāapsver, lai visi brāļi varētu spriest par to relatīvo labumu un lemt, kam piekrist. Pētot laukus, kur, kā liekas, mūs sauc pienākums, ir labi ņemt vērā grūtības, ar ko šajos laukos būs jāsastopas.
Cik tālu vien iespējams, komitejām vajadzētu ļaut ļaudīm izprast viņu plānus, lai viņu pūles atbalstītu draudzes spriedums. Daudzi draudzes locekļi ir saprātīgi, un tiem ir arī citas izcilas prāta spējas. Viņos vajadzētu pamodināt interesi par darba attīstību. Daudzi var tikt vadīti dziļāk izprast Dieva darbu un meklēt gudrību no augšienes, lai paplašinātu Kristus valsti, glābjot dvēseles, kas iet bojā, trūkstot Dzīvības Vārdam. Cēli domājoši vīri un sievas vēl tiks pievienoti to skaitam, par kuriem ir teikts: “Jūs Mani neesat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis, ... ka jums būs noiet un augļus nest.” (Jāņa 15:16).
