(260) Attiecībās ar nomaldījušamies draudzes locekļiem Dieva ļaudīm rūpīgi jāseko Mateja 18.nodaļā Glābēja dotajiem norādījumiem.
Cilvēcīgās būtnes ir Kristus īpašums, ko Viņš ir atpircis ar bezgalīgu maksu un kas piesaistītas Viņam ar mīlestību, kādu Viņš un Viņa Tēvs tām ir parādījis. Cik apdomīgiem mums tāpēc vajadzētu būt savās savstarpējās attiecībās! Cilvēkiem nav tiesību nodoties ļaunām aizdomām par saviem līdzcilvēkiem. Draudzes locekļiem nav tiesību sekot savām iegribām un tieksmēm attiecībās ar citiem locekļiem kas ir kļūdījušies. Viņiem nevajadzētu pat izteikt savus aizspriedumus par maldošo; jo tā viņi citu prātā ieliek ļaunuma raugu.
Nelabvēlīgas baumas par kādu brāli vai māsu draudzē tiek izplatītas no viena draudzes locekļa uz otru. Tiek pielaistas kļūdas un nodarīta netaisnība, tāpēc ka daži nav labprātīgi paklausīt Kunga Jēzus dotajiem norādījumiem.
Kristus sacīja: “Ja tavs brālis pret tevi grēko, tad noej un pamāci viņu starp sevi un viņu vienu pašu.” (Mat.18:15). Nestāsti citiem par šo pārkāpumu. Ja pasaka vienai personai, tad tiek pateikts otrai un vēl kādai citai; baumas nepārtraukti aug un ļaunums palielinās, līdz visai draudzei ir jācieš. Nokārto lietu “starp sevi un viņu vienu pašu”. Tāds ir Dieva plāns. “Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānīs. Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāku un neatklāj cita noslēpumu.” (Sal.Pam.25:8,9). Neciet grēku pie sava brāļa; tomēr neapkauno viņu un nepalielini grūtības, rājienu izsakot tādā veidā, ka tas skan kā atriebība. Pamāci viņu tā, kā norādīts Dieva Vārdā. (261)
Neļauj aizvainojumam nobriest par ļaunprātību. Neļauj vainai pūžņot un parādīties citiem indīgos vārdos, kas aptraipa prātu tiem, kas to dzird. Neļauj rūgtām domām mājot tavā un viņa prātā. Ej pie sava brāļa un pazemīgi un sirsnīgi runā ar viņu par šo lietu.
Lai arī kāds būtu pārkāpuma raksturs, tas tomēr negroza plānu, ko Dievs noteicis nesaskaņu un personīgu pārestību nokārtošanai. Runāšana vienatnē un Kristus Garā ar vainīgo bieži novērsīs grūtības. Ej pie maldošā ar Kristus mīlestības un līdzjūtības pilnu sirdi un centies nokārtot šo lietu. Pārliecini viņu lēni un mierīgi. Lai neviens dusmīgs vārds neizlaužas no tavām lūpām. Runā tādā veidā, kas viņu ierosinātu visu labi pārdomāt un apspriest. Atceries vārdus: “Kas grēcinieku atgriež no viņa maldīšanās ceļa, tas viņa dvēseli izglābs no nāves un apklās grēku pulku.” (Jēk.5:20).
Aiznesiet savam brālim zāles, kas dziedinātu viņa neapmierinātības slimību. Dariet savu daļu, lai viņam palīdzētu. Darīt šo darbu draudzes miera un vienprātības labā uzskatiet gan par priekšrocību, gan par pienākumu. Ja viņš jūs klausīs, jūs viņu būsiet ieguvuši sev par draugu.
Visas Debesis ir ieinteresētas sarunā starp to, kam nodarīts pāri, un to, kas ir kļūdījies. Kad maldīgais pieņem rājienu, kas izteikts Kristus mīlestībā, un atzīst savu vainu, lūdzot piedošanu no Dieva un no sava brāļa, tad viņa sirdi piepilda Debesu saules gaisma. Strīds ir izbeigts; atjaunota draudzība un uzticība. Mīlestības eļļa dziedē netaisnības radīto aizvainojumu. Dieva Gars savieno sirdi ar sirdi; un Debesīs atskan mūzika par jaunradīto saskaņu. (262)
Lielas svētības nāk pār ļaudīm, kas, tā vienoti kristīgā sadraudzībā, pienes Dievam lūgšanas, soloties darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt ar Dievu. Ja tie ir nodarījuši citiem pāri, tie turpina nožēlas, atzīšanas un atlīdzināšanas darbu, pilnīgi apņēmušies darīt viens otram labu. Tā ir Kristus baušļa piepildīšana.
“Un ja viņš negrib klausīt, tad ņem klāt vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes ikkatrs vārds top apstiprināts.” (Mat.18:16). Ņemiet sev līdzi garīgi domājošus cilvēkus un runājiet ar maldīgo par viņa nepariezo rīcību. Viņš var pakļauties savu brāļu vienprātīgam aicinājumam. Redzot viņu saskaņu šajā lietā, viņa prāts var tikt apgaismots.
“Bet, ja viņš tos neklausīs”, ko darīt tad? Vai nedaudziem cilvēkiem valdes sapulcē uzņemties uz sevis atbildību par vainīgā izslēgšanu? “Ja viņš tos neklausa, tad saki to draudzei.” (Mat.18:17). Lai draudze izšķir savu locekļu lietas.
“Bet ja viņš arī draudzei neklausa, tad turi viņu par pagānu un muitinieku.” (Mat.18:17). Ja viņš neņem vērā draudzes balsi, ja viņš atraida visas pūles viņu labot, tad uz draudzes gulstas atbildība atšķirt to no sadraudzības. Viņa vārds tad jāizsvītro no grāmatām.
Nevienai draudzes amatpersonai nevajadzētu dot padomu, nevienai konitejai nevajadzētu izteikt, ne arī kādai draudzei balsot, lai netaisnības darītāja vārds tiktu izsvītrots no draudzes grāmatām, kamēr nav uzticīgi izpildīta Kristus dotā pamācība. (263)
Kad šai pamācībai ir paklausīts, tad draudze sevi Dieva priekšā ir attaisnojusi. Tad grēkam jāļauj parādīties, kāds tas ir, un tas jāizmet ārā, lai neizplatītos vēl plašāk. Ir jāsaglabā draudzes veselība un skaidrība, lai tā Dieva priekšā var stāvēt neaptraipīta, ietērpta Kristus taisnības drēbēs.
Ja maldīgais nožēlo, atgriežas un pakļaujas Kristus pārmācībai, tad viņam jādod vēl viens pārbaudes laiks. Un pat tad, ja viņš nenožēlo un neatgriežas, pat tad, ja viņš atrodas ārpus draudzes, Dieva kalpiem tomēr vēl ir jāstrādā viņa labā. Tiem neatlaidīgi jācenšas viņu pārliecināt atgriezties. Un, lai cik smags būtu viņa pārkāpums, ja viņš padodas Svētā Gara darbam un, atzīstot un atstājot savu grēku, dod atgriešanās pierādījumu, tad viņam jāpiedod un viņš atkal laipni jāuzņem ganāmpulkā. Viņa brāļiem jāpaskubina viņu iet pa pareizo ceļu, izturoties pret to tā, kā viņi vēlētos, lai izturas pret viņiem, ja tie atrastos vainīgā vietā, ņemot vērā pašiem sevi, ka arī netiek kārdināti.
“Patiesi Es jums saku, ko vien jūs virs zemes siesiet, tas arī būs siets Debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsiet, tas arī būs atraisīts Debesīs.” (Mat.18:18).
šis apgalvojums paliek spēkā visos laikmetos. Draudzei piešķirta vara rīkoties Kristus vietā. Tā ir Dieva starpniece kārtības un disciplīnas saglabāšanā Viņa ļaužu starpā. Tai KUngs ir devis varu nokārtot visus jautājumus par draudzes labklājību, šķīstumu un kārtību. Draudzes pienākums ir izslēgt no sadraudzības locekļus, kas ir necienīgi, kas ar savu nekristīgo uzvešanos apkauno patiesību. Viss, ko draudze dara saskaņā ar Dieva Vārdā dotajiem norādījumiem, tiks apstiprināts Debesīs. (264)
Draudzei jāizšķir nopietni un svarīgi jautājumi. Dieva kalpiem, kas iesvētīti par Viņa ļaužu vadītājiem, pēc sava darba veikšanas visas lietas jānodod draudzei, lai pieņemtajā lēmumā būtu vienprātība.
Kungs vēlas, lai Viņa sekotāji savstarpējās attiecībās būtu ļoti uzmanīgi. Viņiem jāpaceļ, jāatjauno un jādziedina. Tomēr draudze nedrīkst nevērīgi izturēties pret vajadzīgo disciplīnu. Locekļiem jāuzskata sevi par skolniekiem skolā, kas mācās, kā izveidot viņu augstā aicinājuma cienīgu raksturu. Draudzē šeit virs zemes Dieva bērniem jātiek sagatavotiem lielajai draudzes apvienošanai augšā. Kas šeit dzīvo saskaņā ar Kristu, tie var ar prieku gaidīt nebeidzamu dzīvi atpestīto ģimenē.
Dieva mīlestība uz kritušo cilvēci ir īpašs mīlestības izpausmes veids - tā ir mīlestība, kas dzimusi žēlastībā; jo visas cilvēcīgās būtnes nav to pelnījušas. Žēlastība
ņem vērā tās būtnes nepilnību, kam tā tiek parādīta. Grēks ir tieši tas, kas lika spēcīgi darboties žēlastībai.
Var būt, ka jūsu rakstura izveidošanai ir nepieciešams liels darbs, ka jūs esat rupjš akmens, kas jālīdzina un jāslīpē, pirms tas var ieņemt vietu Dieva templī. Jums nav jābūt pārsteigtiem, ja Dievs ar āmuru un kaltu nolīdzina jūsu rakstura asos stūrus, līdz jūs esat sagatavoti ieņemt vietu, kas Viņam ir priekš jums. Neviena cilvēcīga būtne nevar veikt šo darbu. To spēj vienīgi Dievs. Un esiet droši, ka Viņš neizdarīs nevienu nevajadzīgu sitienu. Katrs Viņa sitiens ir izdarīts mīlestībā jūsu mūžīgās laimes labā. Viņš zina jūsu nespēku, un Viņš strādā, lai atjaunotu, bet ne lai iznīcinātu.
