(265) Jūs bieži sastapsieties ar dvēselēm, kam uzmācas kārdināšanas. Jūs nezināt, cik smagi sātans varbūt cīnās ar tām. Sargieties, ka nepadarāt šādas dvēseles mazdūšīgas un ka ar to nesagādājat priekšrocību kārdinātājam.
Kad vien jūs redzat vai dzirdat kaut ko tādu, kas nepieciešami jālabo, tad meklējiet no Kunga gudrību un žēlastību, lai jūs, cenšoties būt uzticīgi, nekļūstiet bargi. Norādīšana uz kļūdām vainīgajam vienmēr ir pazemojoša. Ar nevajadzīgu nopelšanu nepadariet šo piedzīvojumu vēl rūgtāku. Nelapina kritika atņem drosmi, darot dzīvi tumšu un nelaimīgu.
Mani brāļi, valdiet ar mīlestību, bet ne ar bardzību. Ja kāds vainīgais sāk apzināties savu kļūdu, tad uzmanieties, ka neiznīcinat viņa pašcieņu. Necentieties satriekt un ievainot, bet labāk gan sasieniet un dziediniet.
Neviena cilvēcīga būtne nav tik iejūtīga, ne arī pēc savas dabas tik šķīsta, kāds ir mūsu Glābējs. Un kādu iecietību Viņš parāda pret mums. Gadu pēc gada Viņš panes mūsu vājības un nezināšanu, kā arī mūsu nepateicību un dīvainības. Neskatoties uz visu mūsu maldīšanos, mūsu apcietināto sirdi, un Viņa svēto vārdu nievērošanu, Viņa roka tomēr vēl ir izstiepta. Un Viņš mums pavēl: “Cits citu mīlējiet, itin kā Es jūs esmu mīlējis.” (Jāņa 13:34).
Brāļi, raugieties uz sevi kā uz misionāriem, ne starp pagāniem, bet starp jūsu līdzstrādniekiem. Lai pārliecinātu kādu dvēseli par šim laikam dotajām īpašajām patiesībām, ir vajadzīgs ļoti daudz laiks un darbs. Un, kad dvēseles tiek atgrieztas no grēkiem taisnībā, tad eņģeļu sabiedrībā valda līksmība. Vai domājat, ka kalpojošiem gariem, kas ir nomodā par šīm dvēselēm, ir patīkami redzēt, cik vienaldzīgi pret tām izturas daudzi, kas sevi sauc par kristiešiem? Cilvēki tiecas valdīt. Savstarpējās attiecībās parādās netaisna šķirošana. Vienam dāvā labvēlību, bet pret otru izturas skarbi.
Eņģeļi godbijīgā izbrīnā vēro Kristus darbu pasaulē. Tie apbrīno mīlestību, kas lika Viņam atdot Sevi par cilvēku grēku upuri. Bet cik nevērīgi cilvēcīgās būtnes raugās uz Viņa asinīm atpirkto īpašumu!
Mums nevajag sākt censties mīlēt vienam otru. Kristus mīlestība sirdī ir tā, kas mums vajadzīga. Kad paša “es” pazūd Kristū, tad pati no sevis plūst patiesa mīlestība.
Mēs uzvarēsim ar pacietīgu izturību. Dusu dvēselei dod tieši pacietīgs kalpošanas darbs. Tikai pateicoties pazemīgiem, čakliem un uzticīgiem darba darītājiem, tiek veicināta Israēla labklājība. Mīlošs un iedrošinošs vārds panāks vairāk pārsteidzīgas dabas un ietiepīgas nostājas pārvarēšanā nekā visa kļūdu meklēšana un rājieni, ar ko jūs varat vērsties pret maldošo.
Kunga vēsts jāpasludina Kunga garā. Mūsu vienīgā drošība ir turēt savas domas un vēlēšanās lielā Skolotāja uzraudzībā. Tā rīkojoties, Dieva eņģeļi dos katram patiesam strādniekam bagātus piedzīvojumus. Pazemības jaukā dāvana piešķirs mūsu vārdiem Kristum līdzīgu saudzīgu izteiksmi.
