Nav laicīgo vecāku, kas tik nopietni rūpētos par savu maldošos bērnu, kā Viņš, mūsu Radītājs, rūpējas par pārkāpēju. Neviena cilvēcīga mīloša būtne nekad nav sekojusi grēkus nenožēlojošam radījumam ar tik maigu lūgumu: -
"Un tu Mani neesi piesaucis, Jēkab; ...
Nedz Manis pēc pūlējies, Izraēl." (Jes. 43,22.)
"Ak Mana tauta, ko Es tev esmu darījis.
Ar ko Es tevi esmu apgrūtinājis?" (Mikas 6,3.)
"Kad Izraēls bija bērns, tad Es viņu mīlēju
Un Savu Dēlu atsaucu no Ēģiptes." (Oz. 11,1.)
"Kunga daļa ir Viņa ļaudis;
Jēkabs ir Viņa īpaša mantība. /276/
Viņš to atrada tuksneša zemē.
Briesmīga kaukšanas postaža;
Viņš apžēlojas un rūpējas par to,
Viņš to pasargāja kā Savu acs raugu.
Kā ērglis savu perēkli vedina
Un lidinās pār saviem bērniem,
Viņš izplēš Savus spārnus un tos uzņem,
Viņš nes tos uz Saviem spārniem." (5. Mozus 32,9.-11.)
"Tie neturēja Dieva derību
Un liedzās staigāt Viņa bauslībā." (Ps. 73,10.)
"Bet jo vairāk pravieši tos sauca, jo vairāk tie no viņiem nogāja; ...
Es tomēr Evraimu mācīju staigāt; Es tos ņēmu uz Savām rokām; Bet viņi neatzina, ka Es tos dziedināju, Es tos vilku ar cilvēku valgiem, ar mīlestības saitēm... Maniem ļaudīm prāts nesās no Manis nogriezties. Tie gan top aicināti uz augšu, Bet neviena nav, kas ceļas." (Oz. 11,2.-4.7.)
"Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu. Un tos nesamaitāja; Bet daudz reižu novērsa Savu dusmību Un nepagodināja visu Savu bardzību; Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa; It kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ neatgriežas.”
(Ps. 78,38.39.)
Lai gan Viņš "nodeva visu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokās", (Ps. 78,61.) tomēr Viņš sacīja; "Savu žēlastību Es no viņa neatraušu, un Savu patiesību Es neaizliegšu." (Ps. 89,34.)
"Vai Evraims Man nav dārgs dēls? Un mīļš bērns? Jo cikkārt Es par viņu runāju, pieminēdamas Es viņu pieminu; tāpēc Mana sirds trīc par viņu." (Jer. 31,20.)
"Kā Es tev darīšu, Evraim?
Vai Man tevi atmest, Izraēl?
Vai Es tev darīšu kā Adamai?
Vai tevi postīšu kā Ceboimu?
Mana sirds ir griezusies, /277/
Un Mana apžēlošanās visai iedegusies.
Es nedarīšu pēc Savas bardzības karstuma,
Nedz Evraimu atkal postīšu;
Jo Es esmu Dievs un ne cilvēks; Svētais tavā vidū;
Un dusmās Es nenākšu." (Oz. 11,8.9.)
"Atgriezies, ak Izraēl, pie Kunga, sava Dieva, Jo tu esi kritis sava nozieguma dēļ. Ņemiet šos vārdus līdzi
un atgriezieties pie Kunga: sakiet Viņam: Piedod visu noziegumu un parādi Savu žēlastību.... Asurs mūs neizpostīs; Mēs nejāsim uz zirgiem Un nesacīsim vairs uz savu roku darbu: Tu esi mūsu dievs! Jo pie Tevis bārenis atrod žēlastību." (Oz. 14,2.-4.)
"Tad tie dzīsies Kungam pakaļ.... Bērni no vakara puses nāks drebēdami. Tie drebēdami nāks no Ēģiptes kā putns Un kā balodis no Asura zemes;
Un Es tiem likšu dzīvot viņu namos, tā saka Kungs.”
"Es dziedināšu viņu atkāpšanos, (Oz. 11,10.11.)
Es tos mīlēšu ar labu prātu;
Jo Mana dusmība no viņa novērsīsies.
Es Izraēlam būšu kā rasa;
Viņš izplauks kā lilija
Un iesakņosies ka Libāna.
Viņa zari izpletīsies,
Un skaistums viņam būs kā eļļas kokam.
Un smarža būs kā Libānai.
Tie, sēdēdami viņa ēnā, atkal audzēs labību;
Tie zaļos kā vīnkoks....
Evraims sacīs: kas man vēl ar dievekļiem?
Es atbildēšu un viņu uzlūkošu:
Es esmu kā zaļa priede;
Pie Manis tavs auglis rodas.
Kas ir gudrs, ka saprot šīs lietas?
Kas ir prātīgs, ka tās atzīst?
Jo Kunga ceļi ir taisni,
Un taisnie pa tiem staigās." (Oz. I4,5.-l0.) /278/
"Kur ir tāds Dievs kā Tu, Kas piedod noziegumu
un pamet pārkāpumu
Savas mantības atlikušiem?
Viņš nepatur Savu dusmību mūžīgi,
Jo Viņam ir labs prāts žēlot.
Viņš atkal par mums apžēlosies;
Viņš deldēs masu noziegumus;
Tiešām Tu visus viņu grēkus metīsi jūras dziļumos.”
(Mikas 7,18.19.)
"Kungs man parādījies no tālienes: Es tevi esmu mīlējis ar mūžīgu mīlestību; tādēļ Es tevi žēlīgi esmu vilcis pie Sevis." (Jer. 31,3.) "Kungs Jēkabu atpircis un viņu izglābis no rokas, kas bija stiprāka nekā viņš." (Jer. 31,11.) "Jo Es pārvērtīšu viņu skumjas par prieku un tos iepriecināšu un ielīksmošu pēc viņu noskumšanas." "Mani ļaudis taps pieēdināti ar Manu labumu, saka Kungs." (Jer. 31,13. 14.)
"Dziedi priecīgi, Ciānas meita! Gavilē, Izraēl!
Priecājies un līksmojies no visas sirds,
Jeruzalemes meita!
Kungs ir atņēmis tavu sodību,
Viņš tavu ienaidnieku ir aizmēzis prom.
Kungs, Izraēla Ķēniņš, ir tavā vidū.
Ļaunuma tu vairs neredzēsi.
Tai dienā sacīs uz Jeruzalemi: Nebīsties, Ciāna, Lai tavas rokas nenogurst. Kungs, tavs Dievs, ir tavā vidū. Stiprs Pestītājs,
Viņš priecāsies par tevi ar līksmību; Viņš cietīs klusu Savā mīlestībā. Viņš priecāsies par tevi ar gavilēšanu." (Cef. 3,14.-17.)
"šis Dievs ir mūsu Dievs mūžīgi mūžam. Viņš mūs vedīs līdz mūža galam." (Ps. 48,15.)
