Pravieši un ķēniņi

Elena Vaita

Lapa kopā 125 PrevNext

55. Pagānu ļaunie plāni (Nehem. 6. nod.)

[653] Sanballats ar saviem sabiedrotajiem neuzdrošinājās atklāti karot pret jūdiem, bet ar pieaugošu naidu turpināja slepeni pūlēties, lai atņemtu drosmi, radītu sajukumu un kaitētu. Jeruzālemes mūru celtniecība noritēja strauji un tuvojās beigām. Kad tas būs pabeigts un vārti iecelti, tad ienaidniekiem vairs nebūs izdevību tik viegli iekļūt pilsētā. Tāpēc tie tagad jo dedzīgāk centās darbus apturēt. Beidzot tie izdomāja plānu, ar kura palīdzību cerēja Nehemiju atraut no pienākuma, dabūt savā varā un tad vai nu nogalināt, vai ieslodzīt.

Izlikdamies, ka ilgojas pēc miera izlīguma ar pretiniekiem, tie meklēja iespēju sarunām ar Nehemiju, uzaicinādami to uz sastapšanos Ono līdzenumā. Bet Svētā Gara apgaismots par to īstajiem nolūkiem, tas atteicās. “Tad es sūtīju sūtņus pie viņiem un liku teikt: “Es daru lielu darbu un nevaru iet. Darbs tūliņ apstātos pavisam, ja es to pārtrauktu un dotos pie jums lejup.” [654] Bet kārdinātāji bija neatlaidīgi. Četras reizes tie sūtīja līdzīga satura vēsti un katru reizi saņēma tādu pašu atbildi.

Šim plānam neizdodoties, tie izvēlējās spēcīgāku stratēģiju. Sanballats sūtīja pie Nehemijas vēstnesi ar atklātu vēstuli. Tur bija rakstīts: “Ļaudīs ir dzirdams un arī Gešems saka, ka tu un jūdi domājot sacelties; tādēļ tu ceļot mūri un, pēc viņu vārdiem, tīkojot kļūt viņiem par ķēniņu. Tu esot arī jau licis pulcēties praviešiem, lai tie izsauktu tevi Jeruzālemē par ķēniņu. Tādēļ nāc un apspriedīsimies!”

Ja šādas baumas tiešām būtu izplatījušās, tad būtu iemesls baidīties, jo tās drīz vien nonāktu līdz ķēniņam, kuru pat mazākās aizdomas varēja sadusmot un ierosināt bargai rīcībai. Bet Nehemija bija pārliecināts, ka šīs vēstules saturs ir pilnīgi izdomāts, ka tā uzrakstīta, lai viņu iebaidītu un kavētu. Šādas domas apstiprināja arī fakts, ka vēstuli atsūtīja atklāti, lai ļaudis to varētu lasīt un sāktu baidīties un uztraukties.

Nehemija tūlīt nosūtīja atbildi: “Nekas nav noticis no tā, ko tu apgalvo: tu pats savā prātā to esi izgudrojis!” Nehemija pazina sātana nodomus. Viņš saprata, ka šo uzbrukumu mērķis bija nogurdināt cēlāju rokas un tā iznīcināt viņu pūles.

Atkal un atkal sātans tika sakauts; tāpēc ar vēl [655] dziļāku naidu un viltību izlika Dieva kalpam smalkākus un briesmīgākus slazdus. Sanballats ar sabiedrotajiem uzpirka vīrus, kas skaitījās Nehemijas draugi, lai tie viņam dotu sliktu padomu, it kā tas būtu no Kunga. Galvenais šajā noziedzīgajā pasākumā bija Šemaja, vīrs, ko Nehemija iepriekš bija cienījis. It kā baidīdamies, ka viņa dzīvība atrodas briesmās, tas ieslēdzās vienā no svētnīcas tuvumā esošajām istabām. Tajā laikā templi jau aizsargāja mūris un vārti, bet pilsētas vārti vēl nebija iecelti. Izlikdamies, it kā ļoti rūpētos par Nehemijas drošību, Šemaja ieteica viņam patverties dievnamā. ”Satiksimies Dieva namā, Tempļa iekštelpās, un aizslēgsim Tempļa durvis, jo viņi taisās nākt tevi nogalināt, proti, naktī viņi taisās nākt, lai tevi nokautu.”

Ja Nehemija sekotu šim nodevīgajam padomam, tad upurētu ticību Dievam un ļaužu acīs parādītos bailīgs un nicināms. Ņemot vērā svarīgo darbu, kuru tas bija iesācis, un arī agrāk apliecināto paļāvību uz Dieva spēku, slēpšanās vai bailes ar to bija pilnīgi nesavienojami jēdzieni. Tad visus ļaudis pārņemtu nemiers, ikviens meklētu savu drošību, pilsēta tiktu pamesta neaizsargāta un varētu krist par laupījumu ienaidniekam. Tā viens neprātīgs solis no Nehemijas puses varēja sagraut visu līdz šīm paveikto.

Nehemija ilgi nedomāja par sava padomdevēja īsto raksturu un nolūku. “Es biju sapratis,” viņš saka, ”ka, lūk, Dievs nebija viņu sūtījis, bet viņš izteica šo pravietojumu pret mani, tādēļ ka Tobija un Sanballats bija viņu uzpirkuši. Proti, tādēļ, lai es baidītos, darītu tā, grēkotu un lai man celtos neslava un apsmiekls.”

Šemajas nekrietno padomu atbalstīja arī vairāki citi vīri, kam bija laba slava un kas, apliecinādami draudzību Nehemijam, slepeni bija sabiedrojušies ar viņa ienaidniekiem. Bet velti tie izlika šos slazdus. Nehemija bezbailīgi atbildēja: “Vai tāds vīrs kā es lai bēgtu? Un vai tāds kā es lai ietu Templī un glābtu savu dzīvību? Nē! Es neiešu tajā!” [657]

Neskatoties uz ienaidnieka atklāto un slepeno sazvērestību, celšanas darbi pastāvīgi turpinājās. Kopš Nehemijas ierašanās Jeruzālemē bija pagājuši nepilni divi mēneši, kad pilsētu jau apņēma aizsargmūris, pa kuru staigājot, cēlāji varēja noskatīties uz pārsteigtajiem un uzvarētajiem pretiniekiem. “Un, kad visi mūsu ienaidnieki to dzirdēja, tad visas tautas, kas bija mums apkārt, izbijās, viņiem zuda drosme, un viņi stipri kritās paši savās acīs,” raksta Nehemija, “viņi arī atzina, ka tas darbs ir padarīts ar mūsu Dieva palīdzību.”

Tomēr arī šie pierādījumi par Kunga vadošo roku nebija pietiekami, lai israēliešos apspiestu nevienprātību, pretošanās un neuzticības garu. “Tajās dienās arī Jūdas dižciltīgie sūtīja daudz vēstuļu Tobijam, un no Tobijas vēstules nāca pie viņiem, jo daudzi Jūdā bija saistīti ar zvērestu pie viņa, jo viņš bija Šehanjas, Araha dēla, znots.” Šis teksts liecina par ļaunajiem rezultātiem, kas seko precībām ar elku pielūdzējiem. Kāda jūdu ģimene bija izveidojusi radniecīgas attiecības ar Dieva ienaidniekiem, un šīs saites izrādījās kā slazdi. Daudzi citi bija rīkojušies līdzīgi. Šie, tāpat kā līdzskrējēju pulks, kas kādreiz ar Israēlu izgāja no Ēģiptes, bija pastāvīgu grūtību avots. Tie nekalpoja Kungam no visas sirds; un, kad Dieva darbs prasīja upurus, lauza doto svēto solījumu sadarboties un to atbalstīt.

Daži, kas iepriekš tika meklējuši jūdu nelaimi, tagad apliecināja, ka vēlas kļūt viņu draugi. Jūdu augstmaņi, kas bija sapinušies laulības attiecībās ar elku pielūdzējiem un nodevīgi sarakstījušies ar Tobiju un zvērējuši tam kalpot, tagad viņu attēloja kā spējīgu un tālredzīgu vīru, [658] cenšoties pārliecināt, ka savienība ar to sniegtu jūdiem lielas priekšrocības. Tajā pašā laikā tie Tobijam ziņoja par Nehemijas plāniem un katru kustību. Tādā veidā Dieva ļaužu darbs tika pakļauts atklātiem ienaidnieku uzbrukumiem un tika dota izdevība nepareizi izskaidrot Nehemijas vārdus un rīcību, kavējot viņu darbā.

Kad trūcīgie un apspiestie nāca pie Nehemijas, lai tas novērstu netaisnību, viņš tūlīt tos droši aizstāvēja un lika, lai pārkāpēji atgriežas no sava ļaunā ceļa un izlīdzina nodarīto pārestību. Bet autoritāti, ko tas izlietoja, lai glābtu savus apspiestos tautiešus, viņš nekad neizmantoja savā labā. Nehemijas pūles daži atmaksāja ar nepateicību un nodevību, bet viņš neizlietoja savas tiesības vainīgos sodīt. Pazemīgi un nesavtīgi viņš darbojās ļaužu labā, nekad nepagurdams un nepieļaudams, ka samazinātos tā ieinteresētība darbā.

Sātans vienmēr uzbrūk tiem, kas cenšas veicināt Dieva darbu. Lai gan bieži atsists, tas jo enerģiskāk atjauno savus triecienus, izlietodams vēl nepieredzētus līdzekļus. Visvairāk mums jābaidās no viņa slepenajām pūlēm, kad tas izmanto ļaudis, kas sevi apliecina par Dieva darba draugiem. Atklātā pretestība var būt nežēlīga un nekrietna, bet tā Dieva lietu apdraud daudz mazāk nekā to cilvēku apslēptais ienaids, kas sevi apliecina par Kunga kalpiem, bet īstenībā savā sirdī kalpo sātanam. Šiem ļaudīm ir iespējams daudzas priekšrocības atklāt ienaidniekam, kas iegūtās zināšanas izlietos, lai kavētu Dieva darbu un kaitētu Viņa kalpiem.

Tumsas valdnieks izmantos jebkuru viltību, ko vien viņš spēj izdomāt, lai iespaidotu Dieva kalpus noslēgt vienošanos ar sātana kalpiem. [659] Atskanēs atkārtoti lūgumi, lai tos atrautu no pienākuma, bet, līdzīgi Nehemijam, tiem noteikti jāatbild: “Es daru lielu darbu un nevaru iet.” Dieva kalpi var droši turpināt savu darbu, panākot, ka to pūles iznīcina melus, ko ienaidnieks izdomājis, lai tiem kaitētu. Līdzīgi Jeruzālemes mūru cēlājiem, tie nedrīkst pieļaut, ka draudi, zaimi vai viltus tos novērstu no darba. Tie ne mirkli nedrīkst atslābt modrībā un uzmanībā, jo ienaidnieks ir pastāvīgi uz pēdām. Tiem jālūdz bez mitēšanās un dienu un nakti jānostāda sardze pret ienaidnieku. (Neh. 4:9)

Tuvojoties laika beigām, sātans pret Dieva strādniekiem vērsīsies ar vēl lielāku kārdināšanu spēku. Viņš par aģentiem izlietos cilvēkus, lai zaimotu un nicinātu “mūra cēlājus”. Bet nokāpšana lejā, lai pretotos ienaidnieka uzbrukumiem, cēlāju darbu vienīgi aizkavētu. Tiem jācenšas pretinieka nodomus iznīcināt, un tie nedrīkst pieļaut neko, kas tos atrautu no darba. Patiesība ir stiprāka par maldiem un taisnība pārspēs netaisnību.

Tie nekad nedrīkst ienaidniekam piedāvāt savu draudzību vai simpātijas, lai tā tiktu aizvilināti no pienākuma vietas. Tas, kurš ar vienu neuzmanīgu rīcību Dieva lietu pakļauj apkaunojumam vai arī vājina citu cilvēku rokas, iegūst pats savā raksturā grūti iztīrāmu traipu un līdz ar to arī rada nopietnu šķērsli savam derīgumam nākotnē. [660]

“Kas atkāpjas no bauslības, tie slavē bezdievīgos.” (Sal. pam. 28:4) Ja tie, kas savienojušies ar pasauli, izliekas ļoti šķīsti un sāk aicināt uz apvienošanos ar cilvēkiem, kas vienmēr bijuši patiesības pretinieki, tad mums no tiem jābīstas un jāizvairās tikpat noteikti, kā to darīja Nehemija. Tāds padoms var nākt tikai no visa labā pretinieka. Tā ir līdzskrējēju valoda, kam šodien jāpretojas tikpat apņēmīgi kā toreiz. Ikviena ietekme, kas tiecas satricināt Dieva ļaužu ticību Viņa vadošajam spēkam, krasi jānoraida.

Nehemijas stingrā nodošanās Dieva darbam un tikpat noteiktā paļaušanās uz Kungu, bija par iemeslu ienaidnieku neveiksmei pakļaut viņu savai ietekmei. Kūtra dvēsele viegli krīt par laupījumu kārdināšanām, bet, ja dzīvē ir cēls mērķis un visu cilvēcisko būtni aizraujoši nolūki, tad ļaunums neatrod atbalstu. Kas pastāvīgi iet uz priekšu, tā ticību nav iespējams novājināt, jo tāds atzīst, ka to no visām pusēm apņem Bezgalīgā Mīlestība, darbodamās, lai visas lietas sekmētu labo nolūku. Patiesie Dieva kalpi strādā ar neizsīkstošu apņēmību, tāpēc ka tie pastāvīgi paļaujas uz Kunga žēlastību.

Dievs ir gādājis par palīdzību visos neparedzētajos gadījumos, kad mūsu cilvēciskie resursi ir nepietiekoši. Katrās grūtībās Viņš sūta palīgā Svēto Garu, lai stiprinātu mūsu cerību un paļāvību, lai apgaismotu prātu un šķīstītu sirdi. Viņš sagādā izdevības un paver ceļu darbam. Ja Dieva ļaudis modri vēro Viņa tālredzīgos norādījumus un ir gatavi sadarboties, tad tie piedzīvos brīnišķīgus rezultātus.

Lapa kopā 125 PrevNext