Izglītošanas un reformas darbs, ko pie pārnākušajiem trimdiniekiem veica Zerubabels, Ezra un Nehemija, [677] attēlo garīgās atjaunošanas pasākumus, kas jāīsteno šīs zemes vēstures noslēdzošajās dienās. Israēla atlikums bija vāji ļaudis, padoti ienaidnieka postošajai ietekmei, bet ar viņiem Dievs bija nodomājis saglabāt atziņu par sevi un savu bauslību. Tie bija patiesās dievkalpošanas sargi, svēto Dieva Vārdu namturi. Atjaunojot templi un Jeruzālemes mūrus, tiem bija dažādi piedzīvojumi, kur nācās sastapties ar spēcīgu pretestību. Uz darba vadītājiem gūlās smagas nastas. Tomēr šie vīri gāja uz priekšu nešaubīgā pārliecībā, pazemīgā garā un stipri paļaujoties uz Dievu, ticēdami, ka Viņš savai patiesībai piešķirs uzvaru. Līdzīgi ķēniņam Hiskijam, Nehemija pieķērās Kungam, “viņš no Dieva nenovērsās un sargāja baušļus, (..) un tas Kungs bija ar viņu”.(2. Ķēn. 18:6,7)
Garīgā atjaunošana, kurai kā simbols kalpo Nehemijas laikā paveiktais darbs, ir attēlota Jesajas vārdos: “Viņš liks atzelt vecajām posta vietām, uzcels, kas agrākos laikos sagrauts, atjaunos izpostītās pilsētas, kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā.” “Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju.” (Jes. 61:4; 58:12)
Pravietis šeit apraksta ļaudis, kas laikā, kad valda vispārēja atkāpšanās no patiesības un taisnības, cenšas atjaunot pamatlikumus, kas ir Dieva valstības pamats. [678] Tie ir plaisu aizmūrētāji, plaisu, kas radītas Dieva baušļos – mūrī, kuru Viņš licis ap saviem izredzētiem, lai tos pasargātu, jo vienīgi paklausot šiem taisnības, patiesības un šķīstuma priekšrakstiem, tiem būs mūžīga drošība un patvērums.
Uz atlikušo ļaužu, mūra cēlāju, īpašo darbu pravietis norāda nepārprotamos vārdos: “Kad tu atturi savu kāju no Sabata pārkāpšanas un nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par tā Kunga svēto dienu un to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām, tad tas Kungs būs tavs prieks, es tevi vadīšu zemes augstumos un tev došu tava tēva Jēkaba mantojumu, jo tā Kunga mute tā ir runājusi.” (Jes. 58:13,14)
Gala laikā jāatjauno katra dievišķā priekšraksta nozīme. Plaisa, ko bauslībā radījis cilvēks, pārgrozīdams Sabata laiku, ir jāaizmūrē. Uzturoties pasaulē kā reformatoriem, Dieva atlikušajiem ļaudīm jāparāda, ka Kunga bauslība ir visu pastāvīgo reformu pamats un ka ceturtā baušļa Sabatam jāstāv kā radīšanas piemineklim, kas nemitīgi un uzticīgi atgādina par Dieva varu. Tiem skaidri un noteikti jāatklāj nepieciešamība paklausīt visiem desmit Dieva baušļiem. Kristus mīlestības spiestiem, tiem ar Viņu jāsadarbojas, lai uzceltu vecu vecās posta vietas. Tiem jābūt plaisu aizmūrētājiem un apdzīvojamu vietu atjaunotājiem. (Skat. Jes. 58:12)
