Skatīdamies vēl tālāk uz priekšu cauri laikmetiem, pravietis redzēja šo godības apsolījumu burtisku piepildīšanos. Viņš vēroja pestīšanas prieka vēstnešus ejam līdz pasaules galiem, pie visām ciltīm un tautām. Viņš dzirdēja Kungu par Evaņģēlija draudzi sakām: “Redzi, Es likšu, lai tajā ieplūst labklājība kā upe un tautu bagātības kā no krastiem izkāpusi straume”, (Jes. 66:12) un tad klausījās tai doto uzdevumu: “Paplašini savas telts vietu un izplet jo plaši savas telts pārsegu, pagarini savas telts virves un nostiprini jo spēcīgi savas telts mietus un stabus! Jo tu izplatīsies pa labi un pa kreisi, tavs dzimums iemantos veselas tautas (..).”(Jes. 54:2,3)
Jehova pravietim paziņoja, ka Viņš sūtīs savus lieciniekus “pie tautām uz Taršišu, Putu un Ludu – pie stopu strēlniekiem, uz Tabulu un Javanu, uz tālajām jūras salām”. (Jes. 66:19)
“Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi,
Kas vēstī mieru, atnes labas ziņas
Un sludina pestīšanu,
Kas saka Ciānai:
Tavs Dievs ir Ķēniņš!”
(Jes. 52:7)
Pravietis dzirdēja Dieva balsi, kas aicināja draudzi tai uzticētajā darbā, lai tiktu sagatavots ceļš ieiešanai [375] Viņa mūžīgajā valstībā. Vēsts bija nepārprotami skaidra:
“Celies, topi apgaismota!
Jo tava gaisma nāk,
Un tā Kunga godība uzlec pār tevi.
Tik tiešām, tumsība apklāj zemi
Un dziļa krēsla tautas,
Bet pār tevi uzlec kā saule tas Kungs,
Un Viņa godība parādās pār tevi.
Tautas staigās tavā gaismā
Un ķēniņi tai spožumā,
Kas uzlēcis pār tevi.
Pacel savas acis un skaties visapkārt!
Tie visi ir sapulcējušies un nāk pie tevis,
Tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas uz rokām atnestas.”
“Sveši ļaudis cels tavus mūrus,
Un viņu ķēniņi tev kalpos,
Jo savās dusmās Es tevi gan situ,
Bet savā labprātībā Es par tevi apžēlojos.
Tavi vārti būs vienmēr atvērti,
Tie dienu un nakti netiks aizslēgti,
Lai ielaistu tautu mantas un tautu ķēniņus,
Ko pie tevis atvedīs.”
“Griezieties pie manis, tad jūs būsit glābti,
Visi zemes gali! Jo vienīgi Es esmu Dievs,
Un cita nav neviena!”
(Jes. 60:1-4,10,11; 45:22)
Šie pravietojumi par lielu
garīgu atmodu biezas tumsas laikā piepildās šodien, kad, vēršoties
plašumā, misijas stacijas ir aizsniegušas pasaules neapgūtos apvidus.
Tiem, kas meklē patiesības gaismu, misionāru grupas pagānu zemēs
pravietiski tiek pielīdzinātas vadošiem karogiem. [376]
“Un notiks tanī dienā: tautas meklēs Isaja saknes atvasi, kas viņām ir par karogu, un tās mājvieta būs pilna godības. Un notiks tanī dienā: tas Kungs izstieps vēlreiz savu roku, lai salasītu un izglābtu savas tautas atlikumu (..), un Viņš pacels karogu tautām un salasīs izklīdinātos israēliešus un izkaisītos jūdus no visiem četriem zemes stūriem.” (Jes. 11:10-12)
Ir pienākusi atbrīvošanas diena. “Jo tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9) Visās tautās, ciltīs un valodās Viņš redz vīriešus un sievietes, kas lūdz gaismu un skaidrāku izpratni. Viņu dvēseles ir neapmierinātas, jo pārāk ilgi tās ēdinātas ar pelniem. (Skat. Jes. 44:20) Visas taisnības ienaidnieks tos novedis maldos, un tie taustās kā akli. Bet sirdī tie ir godīgi un vēlas uzzināt pareizo ceļu. Atrazdamies pagānisma dziļumos, bez zināšanām par Dieva rakstīto bauslību vai Viņa Dēlu Jēzu, tie tomēr dažādos veidos pierāda, ka viņu prātā un raksturā darbojas dievišķais spēks.
Dažkārt tie, kam nav atziņas par Dievu, dievišķās žēlastības iespaidā ir izturējušies laipni pret Kunga kalpiem un aizsargājuši tos, riskēdami ar savu dzīvību. Daudzu godprātīgu patiesības meklētāju sirdī Svētais Gars ir iedēstījis Kristus žēlastību, [377] pamodinot ilgas pēc tā, kas pretējs dabai un agrākajai audzināšanai. Patiesais Gaišums, “kas nācis pasaulē” un “apgaismo ikvienu cilvēku” (Jāņa 1:9), ir iespīdējis viņu dvēselē, un, ja šo gaismu ņem vērā, tad tā vadīs meklētāja kājas uz Dieva valstību. Pravietis Miha saka: “Ja es arī mītu tumsā, tad tomēr tas Kungs ir mana gaisma! (..) Viņš mani izvedīs gaismā, tā ka es ar prieku skatīšu Viņa taisnību.” (Mihas 7:8,9)
Debesu izstrādātais atpestīšanas plāns ir pietiekoši plašs, lai aptvertu visu pasauli. Dievs vēlas satriektajai cilvēcei iedvest jaunu dzīvību. [378] Viņš neļaus vilties nevienam, kas godīgi ilgojas pēc kaut kā augstāka un krietnāka par to, ko piedāvā pasaule. Pie tiem, kas visneiepriecinošākajos apstākļos ticībā lūdz pēc lielāka spēka, Viņš pastāvīgi sūta savus eņģeļus, kas tos izglābj un sniedz mieru. Dievs pats tiem atklājas visdažādākos veidos, lai tos vadītu saskarē ar savu aizgādību un nostiprinātu viņos paļāvību uz To, kas pats sevi atdevis par atpirkšanas maksu visai cilvēcei, “lai tie liktu savu cerību uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, un turētu Viņa pavēles”. (Ps. 78:7)
“Vai var atņemt laupījumu stiprajam, jeb vai no viņa var aizbēgt tā gūstekņi?” “Tomēr,” tā saka Kungs, “arī paša stiprākā gūstekņus viņam var atņemt, un savu laupījumu viņš var atkal zaudēt.”(Jes. 49:24,25) Kaunā paliks tikai tie, “kas paļaujas uz elkiem, kas saka uz elka tēliem: jūs esat mūsu dievi!” ( Jes. 42:17)
“Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz to Kungu, viņa Dievu.” (Ps. 146:5) “Atgriezieties atpakaļ stiprā mītnē, jūs cerību pilnie cietumnieki!” (Cah. 9:12)
Visiem, kas pagānu zemēs ir godīgi savā sirdī, – “taisnajiem” Debesu novērtējumā – aust gaisma tumsībā. (Ps.112:4) Dievs ir teicis: “Es vadīšu aklus pa ceļiem, ko tie agrāk nepazina, pa takām, kas tiem bija svešas; Es darīšu tumsību viņu acīm par gaismu un nelīdzenumu par līdzenu ceļu. To visu es darīšu un no tā neatkāpšos.” (Jes. 42:16)
