Un dari to gadu plūdumā arī visiem zināmu
Un skaidri saskatāmu!
Dusmās atceries arī apžēlošanu!
Dievs dusmās uzsāk savas gaitas no Temanas,
Svētais no Paranas kalniem.
Viņa godība apklāja debesis,
Visa zeme bija pilna Viņa slavas.
Viņa mirdzums izlaužas un laistās kā saules spožums,
Gaismas stari nāk no Viņa rokām,
Tur slēpjas Viņa vara.
Viņam pa priekšu iet mēri,
Un Viņam pa pēdām seko sērgas karstums.
Kad Viņš apstājas, sakustas zeme;
Kad Viņš raugās uz tautām,
Tad tās krīt bailēs;
Kalni, kas no mūžības pastāv,
Pēkšņi sabirst drumslās,
Pakalni, kas bijuši jau no pašiem pirmajiem laikiem,
Saplok un izlīdzinās;
Viņš iet ceļus, kādus Viņš jau reiz mūžībā gājis.
Tu dodies uzbrukumā, lai izglābtu savu tautu,
Lai izglābtu savu svaidīto.
Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu,
Un ja nepiepildās arī cerības,
Kādas bija liktas uz eļļas kokiem,
Un arī tīrumi nesniedz nekādu barību,
Ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem
Un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa,
Tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam
Un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!
Jo Dievs tas Kungs ir mans spēks.”
(Hab. 3:2-6,13,17-19)
[389] Habakuks nebija vienīgais Dieva vēstnesis, kas runāja par gaidāmo sodību, kā arī par spožo cerību un uzvaru nākotnē. Josijam valdot, Kungs aicināja Cefanju, lai skaidri rādītu, kādas būs sekas, turpinoties atkrišanai, un lai patiesās draudzes uzmanību pievērstu godības skatam nākotnē. Viņa pravietojumi par Jūdas valstij draudošo tiesu ar tādu pašu spēku attiecas uz neatgriezušos pasauli Kristus otrās atnākšanas laikā.
“Tā Kunga lielā diena ir tuvu,
Tā ir jau klāt un nāk steigdamās.
Klau, tā Kunga diena!
Pat drošsirdīgākie karavīri kliedz izmisumā! [390]
Jo šī diena ir niknuma diena, tā ir skumju un baiļu diena,
Negaisa un vētras diena,
Tumsas un nakts melnuma diena,
Mākoņu un miglas diena,
Diena, kad atskanēs pret nocietinātām pilsētām
Un pret augstiem cietokšņa torņiem
Kaujas saucieni un tauru skaņas.”
(Cef. 1:14-16)
“Es iedvesīšu ļaudīm bailes, ka tie staigās apkārt taustīdamies kā akli, jo viņi ir grēkojuši pret to Kungu; viņu asinis izlies kā samazgas (..).” Tā Kunga dusmības dienā viņus neglābs ne viņu sudrabs, ne zelts, un visu zemi aprīs Viņa niknuma uguns, jo ātru galu Viņš atnesīs visiem zemes iedzīvotājiem.” (Cef. 1:17,18)
“Pārbaudi sevi un atgriezies tu, kauna nepratēja tauta,
Pirms krīt spriedums, – kā pelus aizput diena –,
Pirms tā Kunga dusmu karstums nāk pār jums,
Pirms pār jums nāk pati tā Kunga dusmības diena!
Meklējiet to Kungu, jūs, visi nelaimīgie šai zemē,
Jūs, kas ievērojat tā Kunga likumus;
Dzenieties pēc taisnības,
Kļūstiet pazemīgi,
Lai jūs tā Kunga dusmu dienā varētu glābšanu atrast!”
(Cef. 2:1-3)
“Redzi, Es tanī laikā saukšu pie atbildības
visus tavus apspiedējus, Es gribu palīdzēt klibajiem un sapulcināšu
visus izkaisītos, un gribu viņus iecelt slavā un godā visās zemēs, kur
viņus ienīst. [391] Tanī laikā Es jūs atvedīšu šurp, un tanī laikā Es
jūs sapulcināšu vienkopus, jo Es gribu jūs izcelt ar slavu un godu visu
tautu starpā ar to, ka Es pavisam izbeigšu jūsu gūstniecību jūsu pašu
acu priekšā,” saka tas Kungs.” (Cef. 3:19,20)
“Priecājies, Ciānas meita!
Gavilē, Israēl!
Priecājies un gavilē no visas sirds, tu Jeruzālemes meita!
Jo tas Kungs ir atsvabinājis tevi no soda
Un novērsis no tevis tavus ienaidniekus.
Tas Kungs, Israēla ķēniņš, ir pie tevis.
Ļaunumu tu vairs neredzēsi.
Tanī pašā dienā sacīs Jeruzālemei:
Nebīsties, Ciāna! Nenolaid savas rokas bezspēcībā!
Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis,
Tavs spēcīgais Glābējs;
Viņš priecāsies par tevi,
Būs pret tevi mīļš,
Tev piedos un skaļi
Izpaudīs savu prieku par tevi.”
(Cef. 3:14-17)
