“Tā saka tas Kungs: “Šinī vietā, par kuru jūs sakāt, ka tā pašlaik ir galīgi novārtā aizlaists apvidus bez cilvēkiem un lopiem, Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kas tagad pilnīgi tukšas, bez iedzīvotājiem, bez māju dzīvniekiem, – tur nākotnē atkal dzirdēs prieka balsis un līksmību, līgavaiņa un līgavas gaviles un to cilvēku slavinājumu balsis, kas sacīs: teiciet to Kungu Cebaotu! Jo labs ir tas Kungs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! – un to slavas dziesmas, kas nesīs pateicības upuri tā Kunga namā. Un Es atvedīšu atpakaļ šīs zemes trimdiniekus, un viss būs kā agrāk!” saka tas Kungs.
[474] Tā saka tas Kungs: šinī vietā, kas tagad ir tukša, bez cilvēkiem un lopiem, un visās citās vietās atkal būs ganības, kur gani ganīs savas avis. Kalnu pilsētās, lejas pilsētās un dienvidpilsētās, Benjamīna zemē un visās apdzīvotās vietās Jeruzālemes apkārtnē un pārējos Jūdas novados ganāmie pulki turpmāk atkal būs stingri gana rokās, kas tos skaita, saka tas Kungs.
Ievēro, nāks dienas, saka tas Kungs, kad Es piepildīšu to svētības apsolījumu, ko Es devu Israēla namam un Jūdas namam.” (Jer. 33:1-14)
Tā Dieva draudze tika iepriecināta vienā no vistumšākajām stundām tās ilgajā cīņā ar ļaunā spēkiem. Sātans šķietami gavilēja savās pūlēs iznīcināt Israēlu, bet Kungs pārvaldīja arī šos notikumus, un nākotnē Viņa ļaudīm pastāvēja iespēja izpirkt pagātni. Draudzei tika dota vēsts:
“Bet tu, Mans kalps Jēkab, nebīsties, tā saka tas Kungs, neuztraucies, Israēl! Jo redzi, Es tevi izglābšu no tālas zemes un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes. Jēkabs pārnāks un dzīvos šeit mierā un drošībā, un neviens viņu netraucēs. Tiešām, Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu, saka tas Kungs. (..) Jo Es sasiešu tavas vātis un dziedēšu tavas brūces (..).” (Jer. 30:10,11,17)
Līksmajā atjaunošanas dienā dalītās Israēla ciltis tiks savestas kopā kā viena tauta. Dievs tiks atzīts par valdnieku “visām Israēla ciltīm”, un, kā Viņš pats saka: ”Tās būs Mana tauta”. “Priecājieties ar skaļiem kliedzieniem par Jēkabu un gavilējiet par tautu galvu – pašu pirmo starp tautām! Skandiniet slavas dziesmas un sakiet: izglāb, Kungs, savu tautu, Israēla pārpalikumu! Redzi, Es tos atvedīšu atpakaļ no ziemeļu zemes un sapulcināšu no visiem zemes galiem. Viņu starpā ir akli un tizli (..). Tie nāks raudādami, ar kvēlām lūgšanām sirdī, un Es tos vedīšu mājās. [475] Es tos vedīšu mājās. Es tos vedīšu pie ūdens strautiem pa līdzenu ceļu, kur tie neklups, jo Es esmu Israēlam atkal kļuvis par tēvu, un Ēfraims ir mans pirmdzimtais dēls!” (Jer. 31:1,7-9)
Tie, kas kādreiz tika atzīti kā Debesu izredzēti pāri pār visām tautām, tagad, citu acīs pazemoti, gūstā mācījās paklausību, kas bija tik nepieciešama viņu nākotnes labklājībai. Iekams tie to nebija apguvuši, Kungs viņu labā nevarēja īstenot dzīvē visu, ko bija iecerējis. “Es tevi pārmācīšu pēc taisnības, jo nesodītu Es tevi nevaru atstāt.” (Jer. 30:11) Tā Viņš paskaidro savu nodomu un rāda, ka tos pārmāca viņu pašu dēļ. Tomēr tie, kam Dievs veltījis savu maigo mīlestību, vienmēr netiks atstumti; Kungs visu pasaules tautu priekšā parādīs, ka Viņa plāns ir šķietamo zaudējumu pārvērst uzvarā, glābt un nevis izpostīt. Pravietis saņēma vēsti: “Viņš, kas Israēlu izklīdināja, to tagad atkal pulcina kopā un sargā kā gans savu ganāmo pulku! Jo tas Kungs ir izpircis Jēkabu un viņu atsvabinājis no tā rokas, kas bija stiprāks par viņu. Tā tie nāks un gavilēs Ciānas kalnā un steigsies pie tā Kunga dāvanām, pie labības, vīna un eļļas, pie jauniem jēriem un vēršiem, un viņu dvēsele būs kā auglīgs dārzs, un tiem nebūs vairs jācieš trūkums. (..) Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā un tos iepriecināšu un ielīksmošu pēc viņu bēdām. [476] Un Es pamielošu priesteru sirdi ar tauku barību, un Mana tauta būs paēdināta ar Manas svētības dāvanām, saka tas Kungs.”
“Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: “Atkal lietos šo svētīšanas vārdu Jūdas zemē un tās pilsētās, kad Es pārvedīšu atpakaļ trimdiniekus: tas Kungs lai tevi svētī, tu taisnības mājokli, tu svētais kalns! Un Jūda tur dzīvos ar visām savām pilsētām vienkopus, arāji un tie, kas klejo ar ganāmo pulku; Es dzirdināšu katru iztvīkušo un novārgušo un iepriecināšu katru noskumušo dvēseli!””
“Redzi, nāks dienas, saka tas Kungs, kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan Man bija noteikšana pār tiem, tā saka tas Kungs. Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka tas Kungs, Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet to Kungu! – jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!” (Jer. 31:10-14, 23-25, 31-34)
