Patiesas sekmes jebkurā jomā nerodas gadījuma pēc vai kā likteņa nolemtība. Tās iegūstamas, pateicoties Dieva aizgādībai, kā ticības, apdomības, priekšrocību izmantošanas un izturības alga. Smalkas prāta spējas un augsts morālais līmenis nav nejaušība. Dievs piešķir izdevības, un sekmes nosaka šo izdevību izlietošana.
Kamēr Dievs darbojās pie Daniēla un viņa biedriem, dodot “gribu un veiksmi pēc sava labā prāta” (Filip. 2:13), dzīvē viņiem pašiem bija jāīsteno sava atpestīšana. [487] Šeit atklājās dievišķais pamatlikums, kas nosaka, ka patiesu sekmju iegūšanai nepieciešama sadarbība. Cilvēka piepūle bez dievišķā spēka ir bezvērtīga, bet arī dievišķā palīdzība bez cilvēka līdzdalības nedod vajadzīgo rezultātu. Lai izlietotu Dieva žēlastību, mums no savas puses jāveic sava daļa. Viņa žēlastība ir dota, lai ierosinātu mūs gribēt un darīt, bet nekad kā mūsu pūļu atvietotāja.
Kā Kungs sadarbojās ar Daniēlu un viņa biedriem, tāpat Viņš vēlas sadarboties ar visiem, kas cenšas darīt Viņa prātu. Svētā Gara spēkā Viņš nostiprinās katru patiesu mērķi, ikvienu krietnu apņemšanos. Tiem, kas staigā paklausības takā, jārēķinās ar daudz un dažādiem šķēršļiem. Spēcīgi viltus iespaidi var saistīt pie pasaules, bet Kungs ir spējīgs padarīt par neko ikkatru mēģinājumu kaitēt Viņa izredzētajiem. Kunga spēkā tie var uzvarēt ikvienu kārdinājumu un pastāvēt visās grūtībās.
Dievs izvietoja Daniēlu un viņa biedrus Babilonijas vareno valstsvīru vidū, lai tie starp elku pielūdzējiem pārstāvētu dievišķo raksturu. Kas noteica šo jaunekļu piemērotību tik svarīgiem un godpilniem pienākumiem? Tā bija uzticība mazās lietās, kas tos sagatavoja visai tālākajai dzīvei. Viņi pagodināja Dievu, pildot vissīkākos pienākumus, tieši tāpat kā nesot lielas atbildības.
Kā Dievs Daniēlu aicināja liecināt Babilonijā, tā Viņš mūs šodien aicina par lieciniekiem pasaulē. Kungs vēlas, lai mēs, gan niecīgos, gan iespaidīgos dzīves darījumos, ļaudīm vienmēr atklātu Viņa valstības pamatlikumus. Daudzi gaida, lai tiem paver iespējas kādam lielam darbam, kamēr ikdienā palaiž garām izdevības parādīt uzticību Dievam. Savus parastos dzīves pienākumus tie [488] nepilda no visas sirds. Diena pēc dienas aiziet, gaidot uz kādu lielu darbu, kurā tie, pēc pašu domām, varētu uzrādīt īpašas spējas, tādā veidā apmierinot savu godkāri.
Patiesa kristieša dzīvē nekas nav maznozīmīgs, jo Visvarenā vērtējumā svarīgs ir jebkurš pienākums. Kungs precīzi nosaka ikvienu iespēju kalpot. Neizlietotās iespējas tiek atzīmētas tikpat noteikti kā izlietotās. Mūs tiesās arī par to, ko vajadzēja darīt, bet ko nepaveicām tāpēc, ka neizlietojām savus spēkus, lai pagodinātu Dievu.
Cēlu raksturu neiegūst gadījuma rezultātā, tas nerodas no Aizgādības īpašas labvēlības un netiek piešķirts kā dāvana. Cēls raksturs veidojas, pakļaujot sevi pašdisciplīnai, zemāko dabu augstākajai, kad sevi nododam kalpošanai Dievam un cilvēkiem.
Ar ebreju jaunekļu uzticību sātības pamatlikumiem Dievs šodien runā uz mūsu laika jaunatni. Pastāv liela nepieciešamība pēc vīriem, kas, līdzīgi Daniēlam, grib darboties un darbojas patiesības labā. Cīņā starp tikumu un netikumu ir vajadzīga nepārtraukta modrība, šķīsta sirds, stipras rokas un bezbailīga drosme. Sātans tuvojas katrai dvēselei ar visvilinošākajiem kārdinājumiem apmierināt savu apetīti.
Cilvēka ķermenis ir vissvarīgākais starpnieks visas dvēseles un prāta attīstībā derīga rakstura veidošanai. Tāpēc dvēseļu ienaidnieks savas kārdināšanas vērš tieši šajā virzienā, lai vājinātu un pazemotu fiziskos spēkus. Viņa panākumi šeit bieži vien nozīmē visas būtnes pakļaušanu ļaunumam. Ja [489] miesas dziņas nepārvalda augstāka vara, tad tās cilvēku noved sabrukumā un nāvē. Miesai jātiek pārvaldītai no cilvēcīgās būtnes augstākajiem spēkiem. Kaislībām jāatrodas gribas kontrolē, kas pati savukārt jāpakļauj Dievam. Visu dzīvi jāpārvalda dievišķās žēlastības svētotām brīnišķajām prāta spējām. Intelektuālo spēku, fizisko veselību un dzīvības laika ilgumu nosaka negrozāmi likumi. Paklausot šiem likumiem, cilvēks var uzvarēt sevi, var uzvarēt savas tieksmes un pastāvēt cīņā ar “valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Ef. 6:12)
Senajā rituālā, kas simboliski liecināja par Evaņģēliju, uz Dieva altāra pienestajiem upuriem nedrīkstēja būt nekāds trūkums. Upurim, kas norādīja uz Kristu, vajadzēja būt bez vainas. Dieva Vārds šos priekšstatus izlieto, lai paskaidrotu, kādiem jābūt Viņa bērniem – kā “dzīvam upurim”, “svētiem un bezvainīgiem”. (Rom. 12:1; Ef. 5:27)
Šie krietnie ebreji bija vīri ar mums līdzīgām tieksmēm. Un tomēr, neskatoties uz Babilonijas galma pavedinošajiem iespaidiem, tie izturējās nevainojami, tāpēc ka paļāvās uz Mūžīgo Stiprumu. Raugoties uz viņiem, pagānu tautas varēja pārliecināties par dievišķo laipnību un žēlastību, par Kristus mīlestību. No viņu piedzīvojumiem varam vērot, kā pamatlikumi uzvar kārdināšanas, šķīstība – samaitātību un nodošanās un uzticība – ateismu un elku kalpošanu.
Daniēlu pavadošais Gars ir pieejams arī mūsdienu jauniešiem. Tie var smelt no tā paša Spēka Avota, lai būtu tikpat [490] veiksmīgi sevis savaldīšanā un savā dzīvē, pat nelabvēlīgos apstākļos, atklātu tādu pašu krietnumu. Kad kārdināšanas skubina apmierināt savas iegribas, – sevišķi mūsu lielajās pilsētās, kur visdažādākās jutekliskas baudas ir tik ērti sasniedzamas un vilinošas, – pateicoties dievišķai žēlastībai, viņu cenšanās godāt Dievu tomēr var palikt nelokāma. Stingrā apņēmībā un piesardzīgā modrībā tie var pretoties katram dvēseli skarošam kārdinājumam. Bet uzvaru iegūs tikai tas, kas izlemj darīt pareizi tāpēc, ka tā ir pareizi.
Ak, kādu darbu savā dzīvē paveica šie krietnie ebreji! Atstājot bērnības mājvietu, tiem pat prātā neienāca, kāds liktenis un kādas augstas priekšrocības tos sagaida. Uzticīgi un nesatricināmi tie pakļāvās dievišķai vadībai, tā ka Kungs viņus varēja izlietot, lai piepildītu savu nodomu. Un Dievs vēlas, lai tās pašas varenās patiesības, kuras paaugstināja šie vīri, šodien atklātu mūsu laika jaunatne un bērni. Daniēla un viņa biedru dzīve uzskatāmi liecina, ko Viņš grib darīt to labā, kas Tam pilnīgi nododas un no visas sirds meklē īstenot Viņa nodomu.
