Es redzēju, ka mūsu ļaudis, kas nedzīvo Betlkrīkā, nenovērtē tās rūpes un nastas, kas gulstas uz tiem, kuri atrodas darba centrā. Viņi atļauj savu draudžu locekļiem, kuri nespēj paši sevi uzturēt, doties uz Betlkrīku, domādami, ka viņi tur atradīs darbu mūsu iestādēs. Viņi iepriekš neraksta un nenoskaidro, vai tur viņiem ir kādas izredzes; bet, pārnākuši uz šo draudzi un iesnieguši lūgumu, viņi redz, ka
nodarbināto roku jau ir par daudz, no kuriem daudzi ir tikpat trūcīgi kā viņi paši. Viņus uzņem no žēlastības un tur uztur vēl tagad ne tāpēc, ka viņi institūtiem varētu daudz palīdzēt, bet gan tāpēc, ka viņi ir tik trūcīgi.
Betlkrīkā dzīvo ģimenes, kas ir redzējušas šo institūtu /509/ izcelšanos, kuriem vajadzīgs darbs un kuri ir vērti, lai ieņemtu tur tādu vietu. Bet viņiem to dot nav iespējams, jo tad tik daudzi no ārpuses paliks nenodarbināti un būs spiesti ciest trūkumu. Tas viss draudzei un šiem institūtiem uzliek smagu nastu, jo vajadzīga gudrība, kā rīkoties, nevienu neapvainojot un visiem parādot žēlastību. Mūsu institūti, cenšoties šādos gadījumos palīdzēt, ir piedzīvojuši zaudējumus; jo bieži darba lūdzēju veselība ir vāja, un tāpēc uz viņiem nevar paļauties. Ja viņu vietā būtu spējīgi strādnieki, tad Dieva darbam ietaupītu diezgan lielu naudas summu.
Katrai draudzei pašai jārūpējas par saviem trūcīgajiem. Tomēr daudzi savtīgi cilvēki jūtas apmierināti, ja viņu nabadzīgie locekļi aiziet uz Betlkrīku, jo tad viņiem nevajag palīdzēt viņus uzturēt. Betlkrīkas draudze ik gadus izdod vienu līdz pieci simti dolāru trūcīgo un slimo atbal-stam, kuru ģimenēm, ja tām labdarības veidā nepalīdzētu, būtu jācieš trūkums. Dievam nepatiktu, ja šī draudze atļautu tās vidū dzīvojošajiem trūcīgajiem ciest dzīvē nepieciešamo lietu trūkuma dēļ, un tāpēc uz darba centrā dzīvojošo locekļu fondiem gulstas pastāvīgi izdevumi.
Mūsu draudžu locekļiem savus nabagus vajag paturēt mājās un ataicināt atpakaļ no Betlkrīkas draudzes tos, kas jau tur aizgājuši. Viņi šo trūcīgo labā varētu darīt daudz, daudz vairāk, apgādājot viņus ar darbu un tā palīdzot viņiem pašiem sevi uzturēt. Daudz labāk būtu nodarbināt šos cilvēkus jūsu laicīgajos pasākumos, nekā sūtīt viņus uz lielo darba centru un pieļaut, lai šie nespējīgie strādnieki apgrūtina Dieva darbu. Betlkrīkā ir vajadzīgi tikai izglītoti cilvēki, fiziski un garīgi stipri, uzmanīgi un rūpīgi, kas radinājušies lietot paši savas smadzenes vairāk nekā citu cilvēku smadzenes. Vai jūs domājat, mani brāļi, ka atbildīgas vietas būtu vēlams pārpildīt ar cilvēkiem, kuri nespējīgi iegūt dzīvē nepieciešamo parastajos darbos?
Ir jaunieši, kā arī vīrieši un sievietes, kurus nepieciešams pamācīt, kā izlietot savas spējas tieši tur, /510/ kur viņi atrodas. Tas nav patīkams pienākums; tomēr katra draudze ir atbildīga par saviem locekļiem, un tām nevajadzētu atļaut tiem, kas nevar iegūt dzīvei vajadzīgo uz lau-kiem, kur viņi atrodas, pārceļot uz Betlkrīku. Brāļiem laukos ir saimniecības, un tur viņi var paši sev sagādāt uztura krājumus. Tāpēc daudz mazāk izdevumu prasa trūcīgo uzturēšana uz laukiem, kur uzturs ir lēts. Turpretī, atļaujot viņiem nākt uz Betlkrīku, tie palīdzības vietā draudzei un mūsu institūtiem pastāvīgi prasa līdzekļus no mantu nama. Kas dzīvo pilsētā, tiem gandrīz viss uzturs ir jāpērk, un rūpes par trūcīgajiem te maksā daudz vairāk.
Brāļi un māsas mazākajās draudzēs, ja Dievs jums ir uzticējis rūpēties par Viņa nabagiem, iepriecinot izmisušos, apmeklējot slimos un apdāvinot trūcīgos, tad tik labprātīgi visas svētības par šo darbu neatdodiet Betlkrīkas draudzei. Jums ir tiesības iekārot Dieva apsolītās svētības tiem, kas rūpēsies par nabagiem un jutīs līdzi cietējiem.
Ir jānodibina labdarības fons, ar kura līdzekļiem varētu segt to trūcīgo vajadzības, kuriem atļauj pārnākt uz Betlkrīku. Katru gadu sanatorija izdod tūkstošiem dolāru, lai palīdzētu trūcīgajiem pacientiem. Bet kas novērtē uz institūta gulstošos lielo nastu? Nevienam, kā vārds ir ierakstīts draudzes grāmatās, nevajadzētu atļaut gadu pēc gada ciest no slimībām, ja daži mēneši sanatorijā dotu viņam atvieglojumu un vērtīgu pieredzi, kā pašam rūpēties par sevi un citiem saslimušajiem. Katrai draudzei vajadzētu saprast, ka Bībele tai uzliek pienākumu rūpēties par saviem cienīgajiem nabagiem un slimniekiem.
Kad kādam cienīgam Dieva bērnam ir vajadzīga sanatorijas ārstēšana un viņš spēj samaksāt tikai mazu summu, salīdzinot ar paredzamajiem izdevumiem, tad lai draudze parāda augstsirdību un savāc vajadzīgo summu. Dažs varbūt neko nav spējīgs pats iemaksāt, bet neļaujiet viņam ciest jūsu savtīguma dēļ. Sūtiet viņu uz sanatoriju un sūtiet viņam līdzi savu galvojumu un naudu, ar ko segt viņa izdevumus. To darot, jūs iegūsiet dārgas svētības. Šāda institūta uzturēšana kaut ko maksā un nevajadzētu prasīt, lai slimos ārstētu /511/ par brīvu. Ja summu, kuru institūts ir izdevis labdarīgiem mērķiem savu pacientu labā, varētu atgūt atpakaļ, tad tas attīstītos tālāk brīvs no pašreizējām grūtībām.
Brāļi un māsas, neatstājiet nastu par saviem trūkumcietējiem Betlkrīkā dzīvojošiem un tur esošajiem institūtiem, bet augstsirdīgi ķerieties pie darba un pildiet savu pienākumu. Atsakieties paši no kādām lietām savās mājās vai aizliedziet sevi apģērbā un nolieciet drošā vietā kādu summu trūcīgo vajadzībām. Lai jūsu desmitie un pateicības upuri Dievam nesamazinās, bet gan lai pieaug. Dievs nedomā lietus veidā sūtīt līdzekļus no Debesīm, ar ko uzturēt trūcīgos, bet Viņš Savas mantas ir ielicis starpnieku rokās. Tiem Kristus ir jāierauga Viņa svēto personā. Un ko tie dara cietošo bērnu labā, tie dara Viņam; jo Viņš Savas intereses ir savienojis ar cietošās cilvēces interesēm.
Dievs uzaicina jauniešus atteikties no nevajadzīgiem izrotājumiem un apģērba gabaliem, kaut arī tie maksātu tikai nedaudzus desmitus centu, un veltīt šo summu labdarībai. Viņš uzaicina arī gadu briedumu sasniegušos apstāties tad, kad viņi aplūko kādu zelta pulksteni vai ķēdi, vai kādu dārgu mēbeli, un sev jautā: "Vai būtu pareizi izdot tik lielu summu par lietu, bez kuras var iztikt, ņemot vērā, ka lētāka lieta tikpat labi kalpotu mūsu vajadzībām?" Aizliedzot sevi un paceļot krustu Jēzus labā, Kas jūsu dēļ tapa nabags, jūs varat daudz darīt, lai
atvieglotu ciešanas mūsu vidū esošajiem nabagiem. Un tādā veidā atdarinot sava Kunga un Meistara priekšzīmi, jūs saņemsiet Viņa atzinību un svētības.
