Sevišķi ārstu sirdī jāmostas visnopietnākajām ilgām pēc tās gudrības, kuru vienīgi Dievs var dot; jo tiklīdz viņi kļūst pašpaļāvīgi, tie tiek atstāti vieni, lai sekotu savas nesvētās sirds impulsiem. Kad redzu,
kas ārsti var kļūt savienībā ar Kristu un kādi viņi nekļūs, ja ik dienas no jauna nesavienosies ar Viņu, tad mani satrauc doma, ka viņi var apmierināties ar pasaulīgā līmeņa aizsniegšanu, karsti neilgojoties, nesalkstot un neslāpstot pēc svētuma skaistuma, pēc klusa un mierīga gara rotājuma, kam Dieva acis ir liela vērtība.
Kristus miers - ar naudu to nevar nopirkt; spīdošie zelta gabali tam nevar pavēlēt; prāts to nevar nodrošināt; tā ir Dieva dāvana. Kristus reliģija - kā lai es viņiem daru saprotamu viņu lielo zaudējumu, ja viņi nokavēs ikdienas dzīvē īstenot tās svētos pamatlikumus? Kristus pazemība un lēnprātība ir kristieša spēks. Šīs rakstura īpašības ir daudz vērtīgākas par visu, ko var radīt ģēnijs un nopirkt bagātais. Skaidra sirds, pateicības un miera pilns gars Dieva acīs ir vērtīgāks par visu, ko šeit meklē, mīl un kopj.
Ja sirdī valda patiesības dievišķā harmonija un mīlestība, tad tā gaiši atspoguļosies vārdos un darbos. Visrūpīgākā arējās pieklājībās un sadzīves laipnības izkopšana nespēs pasargāt no īgnuma, skarba sprieduma un nepiedienīgas valodas. Sirdī jāvalda patiesas labvēlības garam. /560/ Mīlestība dara tās īpašnieku miermīlīgu, pieklājīgu un izturēšanās veida patīkamu. Mīlestība dara gaišu vaigu un piešķir maigumu balsij; tā paceļ un skaidro visu cilvēku. Tā viņu saskaņo ar Dievu, jo mīlestība ir Debesu īpašība.
Daudziem draud briesmas domāt, ka darba rūpes, rakstīšana un ārsta uzdevumu veikšana vai arī citu darba pienākumu pildīšana ir atvainojums novārtā atstātajām lūgšanām, Sabata neievērošanai un reliģiskās kalpošanas atmešanai. Svētas lietas tādā veidā pazemina, piemērojot savām ērtībām, izvairoties no pienākuma, pašaizliegšanās un krusta. Ne ārstiem, ne kalpotājiem nevajadzētu mēģināt padarīt savus darbus, neņemot laiku lūgšanām. Dievs labprāt palīdzētu visiem, kas apliecina savu mīlestību uz Viņu, ja tikai viņi nāktu pie Viņa ticībā un, izprotot savu vājumu, izlūgtos no Viņa spēku. Ja viņi šķiras no Dieva, tad viņu gudrība pierādīsies par ģeķību. Ja viņi ir mazi paši savās acis un visās lietās paļaujas uz savu Dievu, tad Dievs būs viņu spēks un panākumi pavadīs viņu pūles. Bet ja viņi novēršas no Dieva, tad viņos ieiet sātans un pārvalda viņu domas un samaitā spriedumu.
Nevienam nedraud lielākas briesmas kā tam, kas domā, ka viņš stāv droši. Tieši tad viņa kājas sāk slīdēt. Kārdināšanas nāks viena pēc otras, un to iespaids tik nemanāmi ie-darbosies uz dzīvi un raksturu, ka bez dievišķā spēka uzturošās klātbūtnes šo cilvēku noteikti samaitās pasaules gars, darot to nespējīgu izpildīt Dieva nodomu. Visu, kas cilvēkam ir, ir devis Dievs, un tas, kas savas spējas attīsta un izlieto Dievam par godu, būs kā darba rīks labiem darbiem; tomēr bez pastāvīgas lūgšanas, bez reliģisko pienākumu pildīšanas mēs nevaram dzīvot reliģisku dzīvi, kā nevaram būt fiziski stipri, ja neuzņemam
sevī laicīgu barību. Mums ik dienas jānosēstas pie Dieva klāta galda. Augšanai jāsaņem spēks no Dzīvā Vīnkoka.
Ceļš, kādu daži izvēlējušies, lietojot pasaulīgu veiklāku mērķu sasniegšanai, nesaskan ar Dieva prātu. Viņi redz ļaunumu, kas būtu labojams, bet, nevēlēdamies izsaukt pārmetumus pār savām galvām un paši drosmīgi nestādamies /561/ pretī šīm lietām, uzkrauj nastu citiem, lai tie pārvar grūtības, no kurām viņi ir izvairījušies. Un pārāk bieži to, kas runā skaidri, padara par galveno vainīgo.
Brāļi, es jūs ļoti lūdzu, savā rīcībā vadieties vienīgi no domām par Dieva godu. Paļaujieties uz Viņa spēku, un lai Viņa žēlastība ir jūsu stiprums. Pētot Rakstus un nopietni lūdzot, centieties skaidri izprast savu pienākumu un tad uzticīgi to izpildīt. Ir ļoti svarīgi, lai jūs radinātos būt uzticīgi mazās lietās, un tā jūs piesavināsieties ieradumu būt taisnīgiem un godīgiem atbildīgākos pienākumos.
Mazie ikdienas dzīves atgadījumi mums aizslīd garām neievēroti; bet tieši tie veido mūsu raksturu. Katrs dzīves notikums ir liels uz labu vai uz ļaunu. Prātu un gribu vajag audzināt ikdienas pārbaudījumos, lai būtu spēks izturēt un nepakristu jebkurā grūtā stāvoklī. Pārbaudījumu un briesmu dienās jums vajadzēs stāvēt stingri par patiesību, paliekot jebkura pretējā iespaida neskārtiem.
Dievs ir labprātīgs daudz darīt priekš jums, ja tikai jūs izjustu vajadzību pēc Viņa. Jēzus jūs mīl. Centieties vienmēr staigāt gudrības gaismā. Visos mainīgajos dzīves apstākļos nepalieciet mierā, kamēr neesat pārliecinājušies, ka jūsu prāts saskan ar jūsu Radītāja gribu. Ticībā uz Viņu jūs varat iegūt spēkus jebkuras sātana kārdināšanas atsišanai, un tā ar katru Dieva pielaisto pārbaudījumu jūsu
tikumiskie spēki pieaugs.
Jūs varat kļūt iespaidīgi vīri, kuri spēj nest atbildības, ja jūs visu savu gribasspēku, savienotu ar dievišķo stiprumu, nodosit darbam. Vingriniet garīgos spēkus un nekādā gadījumā neatstājiet novārtā fiziskos. Nejaujiet intelektuālam kūtrumam jums aizvērt ceļu uz lielākām zināšanām. Mācieties apsvērt un pārdomāt tikpat daudz, cik jūs nododaties studijām, lai jūsu prāts varētu paplašināties, nostiprināties un attīstīties. Lai neviens nedomā, ka ir jau pietiekoši daudz mācījies un drīkst tagad mazāk pūlēties. Cilvēka vērtība nosakāma pēc viņa prāta attīstības. Jūsu augšanai vajadzētu turpināties visu dzīves laiku, katru dienu vajadzētu mācīties un praktiski izlietot iegūtās zināšanas.
Jūsu patiesā cieņa un morālā vērtība pieaugs, ja jūs/562/ īstenosiet tikumības mācības un sirdī un dzīvē kopsiet taisnīgumu un godīgumu. Nepieļaujiet rakstura aptraipīšanu ar savtīguma spitālību. Augstsirdīga dvēsele kopā ar attīstītu prātu darīs jūs par vīriem, kurus Dievs varēs izlietot svētos uzticības posteņos.
Visiem, kas saistīti ar šo iestādi, vispirms vajadzētu kļūt pašiem taisniem Dieva priekšā un tad turpināt stāvēt Kristus spēkā, paliekot slikto iespaidu neskartiem, kuru iedarbība būs jāizjūt. Ja par sava rakstura pamatu darīs Dieva Vārda skaidros pamatlikumus, tad visur, kur Kungs viņus Savā priekš redzē sauks, viņi paliks neskārti; nekādi kaitīgi iespaidi viņus nenovērsīs no taisnības tekas.
Daudzi cieš neveiksmi tur, kur vajadzētu gūt panākumus, tikai tāpēc, ka nesaprot, cik lielu iespaidu atstāj viņu vārdi un rīcība. Viņus iespaido apstākļi, un liekas, ka viņi domā, ka viņu dzīve pieder viņiem pašiem un ka viņi drīkst iet pa to ceļu, kas viņiem liekas vispatīkamākais, nepiegriežot vērību citiem. Tādi cilvēki būs pašapmierināti, un uz viņiem nevar paļauties. Viņi ar lūgšanām nedomā par savu stāvokli un atbildību un nesaprot, ka, tikai pildot uzticīgi pašreizējos pienākumus, viņiem ir cerība iemantot nemirstīgo dzīvi.
Ja šīs personas Dieva Vārdu darītu par savu studiju priekšmetu un vadoni, tad viņi redzētu, ka "neviens cilvēks nedzīvo sev". No inspirētiem Rakstiem viņi mācītos saprast, ka Dievs augstu vērtē cilvēces ģimeni. Viņa radīšanas darbi katrā nākošajā dienā tiek nosaukti par labiem, bet cilvēku, radītu pēc Dieva līdzības, atzina par "ļoti labu". Ne pret vienu citu radījumu Dievs nav parādījis tādu mīlestību. Un kad grēka dēļ viss bija zaudēts, Dievs atdeva Savu mīļoto Dēlu, lai glābtu kritušo cilvēci. Viņa prāts bija, lai tie neietu bojā savos grēkos, bet gan lai dzīvotu un izlietotu savus spēkus par svētību pasaulei un par godu Radītājam. Kas sevi sauc par kristiešiem un nedzīvo, lai darītu labu citiem, tie paklausa paši savam samaitātajam prātam un nevis Dieva prātam, un Kungs no viņiem prasīs atbildību /563/ par Viņa doto svētību nepareizu izlietošanu.
Jēzus, Debesu Lielais Pavēlnieks, atstāja ķēnišķīgos pagalmus, lai nāktu uz lāstu sakropļoto un notrulināto zemi. Viņš pieņēma cilvēcīgo dabu, lai ar Savu cilvēcīgo roku varētu apņemt cilvēci, kamēr ar Savu dievišķo roku Viņš turas pie Visvarenā un tādā kārtā savieno
ierobežoto cilvēku ar Bezgalīgo Dievu. Mūsu Pestītājs nāca pasaulē, lai rādītu, kā cilvēkam dzīvot, lai nodrošinātu mūžīgo dzīvību. Atdodams nāvē Savu Dēlu par kritušo cilvēku, mūsu Debesu Tēvs pienesa bezgalīgu upuri. Cenai, kas samaksāta par mūsu atpirkšanu, vajadzētu mums dot augstākus ieskatus par to, kas mēs varam kļūt caur Kristu.
Aplūkojot Tēva mīlestības augstumu, dziļumu un plašumu, kādu Viņš parādījis bojā ejošai cilvēcei, Jāni pārņēma izbrīns un godbijība. Tās aprakstīšanai viņš nevar atrast piemērotus vārdus, viņš tikai uzaicina pasauli to aplūkot: "Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka mēs topam saukti Dieva bērni." Kāda vērtība ar to tiek piešķirta cilvēkam! Caur grēku cilvēka bērni tapa par sātana pavalstniekiem. Caur Kristus bezgalīgo upuri un caur ticību Viņa Vārdam Ādama bērni kļūst par Dieva bērniem. Pieņemot cilvēka dabu, Kristus pacēla cilvēci. Kritušajiem cilvēkiem dāvāta vēl viena iespēja izturēt pārbaudījumu, viņiem dota iespēja savienībā ar Kristu izglītoties, attīstīties un pacelties augstāk, lai viņi tiešām būtu "Dieva bērnu" nosaukuma cienīgi.
Šāda mīlestība nav ne ar ko salīdzināma. Jēzus prasa, lai tie, kas atpirkti, maksājot ar Viņa dzīvību, vislabākajā veidā izlietotu podus, kurus Viņš tiem devis. Viņiem jāpieaug dievišķā prāta atzīšanā un, pastāvīgi lietojot, jāattīsta savas intelektuālās un tikumiskās spējas, līdz viņi iegūs tādu rakstura
pilnību, kas tikai nedaudz zemāka par eņģeļiem.
Ja tie, kas apliecina ticību tagadējai patiesībai, paši tiešām arī būtu patiesības pārstāvji, īstenojot visu gaismu, kas spīd uz viņu tekas, tad viņi pastāvīgi izplatītu labu iespaidu un tādā veidā apgaismotu ceļu uz Debesīm /564/ visiem, kas nonāk ar viņiem saskarē. Tomēr uzticības un godīguma trūkums starp tiem, kas sevi sauc par patiesības aizstāvjiem, ir liels kavēklis Dieva darba attīstībai. Sātans darbojas caur cilvēkiem, kas atrodas zem viņa kontroles. Sanatorijai, draudzei un citām iestādēm Betlkrīkā mazāk jābaidās no neticīgajiem un atklātiem zaimotājiem kā no nepastāvīgiem Kristus apliecinātājiem. Tie ir Akana nometnē, kas izsauc kaunu un sakāvi. Tie ir tie, kas aiztur Dieva svētības un padara mazdūšīgus Kristus darba čaklos un pašaizliedzīgos strādniekus.
Izturēšanās veidā pret pacientiem visiem vajadzētu vadīties no augstākiem motīviem nekā tikai pašu savtīgās intereses. Katram vajadzētu saprast, ka šis institūts ir viens no Dieva iekārtotajiem līdzekļiem, lai atvieglotu miesas ciešanas un norādītu grēkiem slimajām dvēselēm uz Viņu, Kurš var dziedināt kā dvēseli, tā miesu. Pildot savus speciāli norādītos pienākumus, katram vēl vajadzētu interesēties arī par visu citu labklājību. Savtīgums ir pretējs kristietības garam. Tas visā visumā ir sātanisks kā pēc savās dabas, tā arī savas attīstības veidos.
Vienā no mācekļiem sniegtajām dārgajām mācībām mūsu Pestītājs sekojošos vārdos aprakstīja Dieva rūpes par Saviem radījumiem; "Vai divi zvirbuļi netiek pirkti par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti. Viņš, Kurš vērīgi noliecas pat pār mazu putnu, sevišķi rūpējas_par visiem Sava darba nozarojumiem. Bezgalīgais Dievs vēro visus, kas strādā mūsu iestādēs. Viņš raugās, vai tie savus pienākumus pilda ar visstingrāko godīguma izpratni vai bezrūpīgā, negodīgā veidā. Eņģeļi neredzami staigā visās šo iestāžu telpās. Eņģeļi pastāvīgi uzkāpj Debesīs, nesot priecīgas vai bēdīgas ziņas. Pierakstīts tiek katrs uzticīgi izpildīts darbs; atzīmēta tiek arī katra negodīga rīcība, un beidzot ikviens tiks atalgots pēc saviem darbiem.
