Mūsu iestādēs, kur kopā strādā daudz cilvēku, biedru iespaids ir ļoti liels. Meklēt biedrisku sadraudzību ir dabīgi. Ikviens atradīs sev biedrus vai kļūs citiem par biedru. Un tieši
proporcionāls draudzības stiprumam būs iespaida lielums, kādu draugi atstās viens uz otru vai nu uz labu vai ļaunu. Visiem būs biedri, un visi atstās iespaidu un savukārt tiks iespaidoti.
Tā ir noslēpumaina saite, kas sasaista cilvēku sirdis, līdz divu indivīdu izjūtas, gaume un darbības pamatlikumi cieši savienojas. Viens uztver otra garu un atdarina viņa rīcību un ieradumus. Kā vasks patur zīmoga nospiedumu, tā cilvēka prātā paliek iespaidi, kas radušies sarunu gaitā un biedriskā sadraudzībā. Iespaids var būt neapzinīgs, tomēr tāpēc tas nav mazāk spēcīgs.
Ja jauniešus varētu pārliecināt, lai viņi draudzētos ar skaidriem, apdomīgiem un laipniem biedriem, tad iespaids būtu visderīgākais. Ja izraudzītos biedrus, kuri bīstas Kungu, tad iespaids tuvinātu patiesībai, pienākumam un svētumam. Patiesu kristiešu dzīve ir spēks uz labu. Un uz otru pusi, kas biedrojas ar vīriem un sievām, kuru tikumība ir apšaubāma, kuru pamatlikumi slikti un dzīve ļauna, tie arī paši drīz vien ies to pašu ceļu. Dabīgās sirds tieksmes ir lejup vedošas. Kas biedrojas ar smējējiem (skeptiķiem), drīz vien arī pats kļūs par smējēju (skeptiķi); un kas izvēlas nekrietnus biedrus, noteikti arī pats kļūs nekrietns. Staigāt pēc bezdievīgo padoma ir pirmais solis, kas noved pie stāvēšanas uz grēcinieku ceļa un sēdēšanas smējēju sa-biedrībā.
Lai tie, kas grib izveidot pareizu raksturu, biedrojas /588/ ar nopietniem un apdomīgiem cilvēkiem, kuri noskaņoti reliģiski. Kas ir aprēķinājuši vērtības un grib celt priekš mūžības, tiem savā rakstura celtnē jāliek labs materiāls. Ja viņi pieņem sapuvušus būvkokus, ja apmierinās ar raksturu, kurā ir trūkumi, tad viņu celtne lemta bojāejai. Lai visi ir uzmanīgi, kā viņi ceļ. Kārdināšanu vētras trauksies pāri celtnei, un, ja tā nebūs stipri un uzticīgi veidota, tad tā neizturēs pārbaudījumu.
Laba slava ir vērtīgāka par zeltu. Jauniešiem ir tieksmes biedroties ar tiem, kas prāta un tikumības ziņā stāv zemāk. Kādu tad īstu laimi jaunietis var gaidīt no labprātīgas savienības ar personu, kuras domu un jūtu līmenis ir zems un kura izturēšanās tikpat zema? Dažiem ir zemas tieksmes un morāli samaitāti ieradumi, un visi, kas izvēlas šādus biedrus, sekos viņu piemēram. Mēs dzīvojam bīstamā un atbildīgā laikā, kam vajadzētu likt baiļoties visām sirdīm. Mēs redzam daudzu cilvēku prātu klīstam pa skepticisma maldiem. Iemesls tam ir nezināšana, lepnums un kļūdains raksturs. Kritušajam cilvēkam grūti iemācīties pazemības mācību. Cilvēka sirdī ir kaut kas tāds, kas saceļas pretī atklātajai patiesībai par Dievu un grēciniekiem, dievišķā likuma pārkāpšanu un piedošanu caur Kristu.
Mani brāļi un māsas, vecie un jaunie, kad jums ir kāda brīva stunda, atveriet Bībeli un bagātiniet savu prātu ar tās dārgajām patiesībām. Atrodoties darbā, uzmaniet savu prātu, lai tas ir saistīts ar Dievu, runājiet mazāk un pārdomājiet vairāk. Atcerieties: "Par katru veltīgi runātu vārdu cilvēkam būs jāatbild tiesas dienā." Runājiet pārdomātus, izvēlētus vārdus; tas noslēgs durvis dvēseļu pretiniekam. Iesāciet dienu ar lūgšanu; strādājiet it kā Dieva skata priekšā. Viņa eņģeļi vienmēr atrodas jums blakus, atzīmējot jūsu vārdus, izturēšanās veidu, kādā jūs padarāt savu darbu. Ja jūs novērsīsieties no laba padoma un izvēlēsieties biedrošanos ar tiem, par kuriem jums ir pamats domāt, ka viņi nav reliģiski noskaņoti, kaut arī saucas /589/ par kristiešiem, tad jūs drīz kļūsiet viņiem līdzīgi. Jūs sevi nostādāt ceļā kārdināšanām, uz sātana kaujas lauka, un, ja pastāvīgi nesargājieties, viņa viltības jūs pārspēs. Ir cilvēki, kuri uz kādu laiku sevi sauc par reliģiskiem, kuri tomēr visos savos nodomos un mērķos ir bez Dieva un bez jūtīgas sirdsapziņas. Viņi ir tukši un runā niekus; sarunas ir seklas. Prātu aizņem domas par flirtēšanu un precībām, izslēdzot augstākas, cēlākas domas.
Darbinieku izvēlētā sabiedrība noteic viņu likteni šai pasaulei un arī nākošajai. Daži, kas savā laikā bija apzinīgi un uzticīgi, nožēlojamā kārtā ir pārmainījušies; viņi ir atraisījušies no Dieva, un sātans viņus ir pārmānījis savā pusē. Viņi tagad ir neticīgi un negodbijīgi, un viņiem ir iespaids uz citiem, kas viegli veidojami. Slikta sabiedrība samaitā raksturu; tiek grauti pamatlikumi. "Kas ar gudriem vīriem staigā, būs gudrs; bet ģeķu biedrs ies bojā.”
Jauniešiem draud briesmas; tomēr viņi ir akli un neredz, uz kuru pusi tiecas viņu ietais ceļš un ar ko tas nobeigsies. Daudzi nododas flirtam. Liekas, ka viņi ir apmāti. Šajās tieksmēs nav nekā cēla, cienījama vai svēta; paklausot sātana pamudinājumiem, viņu iespaids kļūst tam patīkams. Brīdinājumus šie cilvēki neņem vērā. Viņi ir stūrgalvīgi, ietiepīgi, izaicinoši. Viņi domā, ka brīdinājumi, padomi un pārmetumi neattiecas uz viņiem. Viņu ietais ceļš nesagādā viņiem nekādas raizes. Viņi pastāvīgi attālinās no gaismas un no Dieva mīlestības. Viņi zaudē katru izpratni par svētām un mūžīgām lietām. Un kaut arī viņi sausi izpildītu kristiešu pienākumus, tomēr sirds viņiem nemaz neņem dalību šajos
reliģiskajos pasākumos. Visas šīs piekrāptās dvēseles pārāk vēlu sapratīs, ka "šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz mūžīgu dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.”
Ir pierakstīti vārdi, rīcība un motīvi; tomēr cik maz šie vieglprātīgie, visu pavirši ņemošie prāti un cietās sirdis saprot, ka Dieva eņģeļi atzīmē veidu, kā viņi /590/ izmanto savus dārgos mirkļus. Dievs vedīs gaismā katru vārdu un darbu. Viņš ir visur. Viņa sūtņi, kaut arī neredzami, atrodas kā viesi darba telpās un guļamistabās. Apslēptie tumsības darbi tiks celti gaismā. Atklāti būs redzamas domas, apņēmieni un sirds nolūki. Visas lietas ir kailas un atsegtas Tā acīm, Kura priekšā mēs stāvam.
Strādniekiem vajadzētu ņemt sev līdzi Jēzu katrā sava darba nozarē. Visu, ko dara, vajadzētu darīt tik pareizi un tik pamatīgi, lai darbs izturētu pārbaudi. Darbā jāieliek sirds. Uzticība ir tikpat svarīga dzīves ikdienas pienākumos kā darbos, kas saistīti ar lielāku atbildību. Daži var iedomāties, ka viņu darbs nav tāds, kas cilvēku darītu labāku; bet tas atkarīgs no tā, kā viņi izvēlas to veikt. Vienīgi viņi var savu nodarbošanos pazemot vai izcelt. Mēs vēlētos, lai katrs tranam līdzīgs sliņķis būtu spiests strādāt savas dienišķās maizes dēļ; darbs ir svētība, bet ne lāsts. Čakls darbs pasargās mūs no daudzām sātana cilpām, "kas vienmēr atrod posta darbu priekš kūtrām rokām".
Nevienam nevajadzētu kaunēties no darba, lai arī cik mazsvarīgs un verdzisks tas izliktos. Darbs pagodina. Kas pūlas ar prātu vai ar rokām, tie visi ir strādnieki un strādnieces. Un visi dara savu pienākumu un godā savu reliģiju, kā strādājot pie veļas vannas un mazgājot traukus, tā arī ejot uz sapulci. Strādājot ar rokām visparastāko darbu, skaidras un svētas domas var cilvēku pacelt un izdaiļot. Ja kāds no strādājošiem parāda cieņas trūkumu pret reliģiskām lietām, tad to vajadzētu no darba atbrīvot. Lai neviens nedomā, ka sanatorija ir atkarīga no viņa.
Tiem, kas jau ilgi strādājuši mūsu iestādēs, tagad vajadzētu būt atbildīgiem darbiniekiem, uz kuriem var paļauties katrā vietā, kas tikpat uzticīgi savam pienākumam kā kompasa adata polam. Ja viņi pareizi būtu izlietojuši savas izdevības, tad tagad vigiem varētu būt līdzsvarots raksturs un dziļi, dzīvi piedzīvojumi reliģiskās lietās. Tomēr daži no šiem strādniekiem ir aizgājuši no Dieva. Reliģija ir nolikta pie malas. Viņu dzīvi neraksturo pamatlikumi, ko /591/ viņi rūpīgi ņemtu vērā visās savās gaitās un kas katrā sabiedrībā viņiem būtu dvēselei kā enkurs. Es vēlētos, kaut visi darbinieki rūpīgi ievērotu, ka šīs dzīves panākumi un panākumi nākošās dzīves iegūšanai lielā mērā ir atkarīgi no uzticības mazās lietās. Tiem, kas ilgojas pēc lielākām atbildībām, vajadzētu parādīt uzticību tieši to pienākumu pildīšanā, kurus Dievs nolicis viņu priekšā.
Dieva darba pilnīgums tikpat skaidri ir saskatāms vismazākajā kukainītī kā putnu karalī. Kristum ticoša maza bērna dvēsele ir Vigam tikpat dārga kā eņģeļi ap troni. "Tāpēc esiet pilnīgi, it kā jūsu Tēvs Debesis ir pilnīgs." Kā Dievs ir pilnīgs Savā sfērā, tā cilvēks var būt pilnīgs savējā. Ko vien roka atrod darāmu, to vajadzētu padarīt pamatīgi un ātri. Uzticība un godīguma mazās lietās, mazo pienākumu pildīšana un mazie laipnības darbi darīs saulainu un priecīgu dzīves ceļu; un, izbeidzoties mūsu darbam virs zemes, visi uzticīgi izpildīti mazie pienākumi būs uzkrāti Dieva priekšā kā vērtīgi dārgakmeņi.
